«Atkārtotā operācijā vispārējā narkozē meitai izņēma no rokas stieņus, roka ir sadzijusi,» sarunā ar Neatkarīgo par savas 11 gadu vecās meitas atveseļošanos saka tētis Egils Stepiņš, kurš pērn uzticēja mums stāstu par nelaimes gadījumu vasaras nometnē Rakšos – Pilsētnieki laukos, kur viņa meita guva smagu rokas traumu.
Notikušo pavisam aizmirst neļauj ne tikai pēc operācijām palikušās rētas, bet arī psiholoģiskais pārdzīvojums. Diemžēl arī nometnes organizētāju solītais segt visus ar meitenes ārstēšanos saistītos izdevumus palicis tikai solījums, jo gada laikā par meitenes situāciju neviens no viņiem nav interesējies un, kā izrādījās, nedarbojas arī apdrošināšana, uz ko uzņēmums atsaucās, organizējot vasaras nometnes.
Gadu pēc notikušā, sākoties vasaras brīvlaikam, Neatkarīgā nolēma painteresēties, kā klājas Stepiņu ģimenei un viņu tagad jau 11 gadu vecajai meitai, kura pagājušajā vasarā guva smagu traumu nometnē. Nokrītot no batuta, kas nebija apvilkts ar drošības tīklu, meitene salauza roku. Trauma bija tik smaga, ka ātrā palīdzība bērnu nogādāja Rīgā, Bērnu slimnīcā, un uz operāciju no mājām tika izsaukts ķirurgs. Operācija notika vispārējā narkozē apmēram pusotru stundu, lai pēc apakšdelma abu kaulu vaļēja lūzuma saliktu pareizi kaulus, izmantoja elastīgos stieņus. «Tie tagad ir izņemti, un jāsaka, roka ir sadzijusi, rētas gan, visticamāk, paliks. Tāpat kā emocionālā trauma,» par meitas atveseļošanos stāsta E. Stepiņš. Uz tikšanos viņš paņēmis vairākus dokumentus – Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu par konstatētajiem pārkāpumiem saimniecībā, kas organizē bērnu nometnes un izklaides pasākumus, iesniegumus policijai un tās atbildes, kā arī atbildi no apdrošinātāju kompānijas BTA, kurā it kā apdrošinātas bērnu nometnes Rakšos.
Inspekcija, veicot pārbaudi, konstatēja, ka biedrības rīcībā nav dokumentu par ēkas, kurā izmitināja nometnes dalībniekus, nodošanu ekspluatācijā; tāpat atklāja, ka nav norobežota bedre, kas paredzēta šaušanai ar loku, ka teritorijā ir divi batuti, kas ir aprīkoti ar drošības tīklu (nelaimes gadījums notika jūlija sākumā, inspekcija nometnes vietu pārbaudīja augusta beigās – aut.).
Rezultātā inspekcija uzlikusi par pienākumu novērst nepilnības. Meitenes tēvs vērsās arī Valsts policijā –kriminālprocesu uzsāka Vidzemes reģionālās pārvaldes Cēsu iecirknis, taču lietu izbeidza, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Policijas lēmumu kā nelikumīgu atcēla Cēsu rajona virsprokurore, atjaunojot kriminālprocesu. E. Stepiņš stāsta, ka policija vēlreiz izbeigusi kriminālprocesu un atšķirībā no pirmā lēmuma otrajā esot papildinājusi pamatojumu lietas izbeigšanai ar teikumu, ka nometnes organizatoru rīcībā saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes un ka materiāli tiek pārsūtīti Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Policijas atzinumā izlasāms, ka «nometnes organizētāju un atpūtas bāzes Rakši vadības rīcībā saskatāmi pakalpojuma drošuma prasību pārkāpumi, neaprīkojot batutu ar visiem tam paredzētajiem drošības elementiem, to turot nometnes teritorijā un atļaujot izmantot nometnes dalībniekiem». Taču tāpat arī izmeklēšanā secināts, ka trīs meitenes (viena no viņām cietusī meitene) bez atļaujas aizgājušas līdz batutam. Cietusī meitene nav lēkusi, taču sēdējusi uz batuta malas un, citai meitenei lēkājot, nokritusi un guvusi «vidēja smaguma pakāpes miesas bojājumus». Policija arī norāda, ka strīds starp vecākiem un nometnes organizatoriem jārisina civiltiesiskā kārtā.
Neatkarīgajai Rakšu saimnieki pagājušajā vasarā sacīja, ka viņi uzņemas atbildību par notikušo nelaimes gadījumu un apmaksās visus ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumus, tas tikšot darīts par apdrošinātāju kompensāciju. Rakši arī norādīja, ka nemaksās nekādu kompensāciju ģimenei, saucot to par izspiešanu. E. Stepiņš tagad norāda, ka šā gada laikā nekādas ziņas no Rakšiem nav saņēmis, taču ir saņēmis atbildi no apdrošinātāja BTA, kas paskaidro, ka apdrošināšanas līgums ar nometnes organizatoriem nav spēkā, jo par apdrošināšanu nav maksāts, tāpēc nekādu apdrošināšanas atlīdzību ģimene nemaz nevar saņemt. Visu ārstēšanas izmaksu čeku kopijas Rakšiem ir nosūtītas (jāatzīmē, ka lielākās izmaksas meitenes ārstēšanā apmaksā valsts, ņemot vērā, ka bērniem ir bezmaksas veselības aprūpe).
Stepiņu ģimenei pēc tam, kad viņi vērsās pie Neatkarīgās, tika pārmests, ka viņi vēlas iedzīvoties uz meitas traģēdijas rēķina, savukārt Neatkarīgajai, ka publikācija ir meli un apmelošanas kampaņa. Taču notikušo ir pārbaudījusi policija, inspekcija, kas secina tos pašus faktus, ko laikraksts, tikai bez emocijām.
«Kā tēvs, kurš citām acīm tagad skatās uz bērnu vasaras nometnēm, es iesaku vecākiem rūpīgi skatīties, uz kādām nometnēm viņi piesaka bērnus,» saka E. Stepiņš. Ja ir iespējams, vajag pārbaudīt nometņu drošību, kādās telpās dzīvos bērni, cik droša ir apkārtne, kāds ir nometņu personāls. Par apdrošināšanu arī viņam bijis pārsteigums, jo vecāki maksā par nometni, domādami, ka tas ietver arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu… Tātad sanāk tā, ka jāpārbauda arī tas. Secinājums ir šāds: ugunsdrošību pārbauda atbildīgais dienests, sanitāri higiēniskās normas – Veselības inspekcija, bet kopējo drošību, kā šajā konkrētajā gadījumā, – neviens…. Jo pašlaik par atbildīgo nelaimes gadījumā nav atzīts neviens, tikai pati cietusī meitene…?
UZZIŅAI
Bērnu slimnīcā pagājušajā vasarā pēc palīdzības ar dažādām traumām vērsās vairāk nekā pieci tūkstoši bērnu, viņu vidū arī bērni, kuri bija guvuši ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu, – lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces. Traumas bērni gūst, braucot ar velosipēdu un skrituļslidām, pakrītot, lēkājot batutā vai šūpojoties. Kopumā cietušo bērnu skaits ir vēl lielāks, jo bērni ar dažādām traumām nonāk arī citās Latvijas slimnīcās vai traumpunktos. Vidēji dienā vasaras mēnešos Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā palīdzība tiek sniegta pat līdz 150 bērniem, kuri guvuši dažādas traumas.