Daudziem vēlētājiem un daļai politiķu šķiet, ka referendumā par divvalodību jautājums tiks definēts pārāk sarežģīti. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija uzstāj, ka šobrīd izraudzītais formulējums ir juridiski viskorektākais, tā tomēr ir atvērta priekšlikumiem par jautājuma uzlabošanu, un galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 11. janvārim.
Līdzīgi kā katru gadu arī šogad gan Rēzeknes, gan Daugavpils pilsētu domes, kuru vadītās pašvaldības tradicionāli tiek uzskatītas par krievvalodīgajiem reģioniem, demonstrē nostāju pret to, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki Latvijā nav oficiāla brīvdiena. Abas domes šodien saīsinājušas darba dienu pirms nedēļas nogalē gaidāmajiem svētkiem. Tikmēr Saeimas labējais flangs jau vairāk nekā desmit gadu nepiekāpjas ierosmei pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus noteikt par svētku dienām.
Nākamotrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisija plānojusi tikties ar potenciālo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Kristapu Zakuli, lai pētītu šā kandidāta piemērotību amatam un analizētu viņa izvirzīšanas motīvus. To sarunā ar Neatkarīgo atzina Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs.
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Peripetijas, kas raisījušās ap Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), ir mazinājušas šīs iestādes prestižu, tomēr jau nākamā gada sākumā varētu kļūt zināms pretendents uz komisijas vadītāja amatu. Tikmēr Saeima par šo kandidātu, iespējams, balsos 12. janvāra plenārsēdē.
Saeimas vairākums šodien noraidīja ieceri par Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kas nozīmē, ka politiķi neatbalsta divvalodības ideju un šīs iniciatīvas tālāko virzību, visticamāk, izlems referendums.
Portāls manabalss.lv iesniedzis Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas frakcijām likumdošanas iniciatīvu par stingrāku atbildību deputāta zvēresta laušanas gadījumā. Lai gan pilsoņu iesniegumam nav tālāku juridisku seku, Nacionālā apvienība paziņojusi, ka varētu uzņemties šādas novitātes virzīšanu.
Uzņēmējs Gatis Kokins atzinis savu vainu par neoficiālo tikšanos ar bijušajiem Latvijas Krājbankas akcionāriem, lai gan, visticamāk, šādai sarunai tomēr bijis visaugstāko valsts amatpersonu atbalsts.
Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.
Arvien lielāks kļūst to cilvēku skaits, kuri pauž neapmierinātību ar valsts pārvaldes nevēlēšanos krīzes apstākļos kļūt kompaktākai un konstruktīvākai. Savukārt valdība – pretēji iedzīvotāju noskaņojumam – rada arvien jaunas valsts pārvaldes institūcijas.
Reaģējot uz skandālu, kas turpina vērsties plašumā, partijas Vienotība Ētikas komisija vērtēs sava biedra Gata Kokina rīcību, tiekoties ar krahu piedzīvojušās Latvijas Krājbankas bijušo akcionāru Vladimiru Antonovu. Tikmēr G. Kokins apgalvo, ka tikšanās nenotika slepeni un valdība esot par to zinājusi.
Nacionālie spēki neslēpj sašutumu, ka Latvijas Krājbankas (LK) krahā vainojamais Vladimirs Antonovs pirms nedēļas esot ticies ar Latvijas pārstāvju grupu, kuras sastāvā esošais Vienotības sponsors Gatis Kokins šajās sarunās it kā pārstāvējis valsts intereses. Vienotības līderi gan šādu scenāriju kategoriski noliedz, dodot mājienu, ka arī pašu nacionāļu nodomi Krājbankas kontekstā nebūt nav tik caurspīdīgi.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija piedāvā franču renesanses ansambļa Doulce Mémoire koncertu piektdien, 16. decembrī Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Ziemas saulgriežu ieskaņā kopā ar JVLMA jaukto kori tiks atskaņota 17.gadsimta Ziemassvētku garīgo madrigālu programma „Romas Ziemassvētki. 1619.gads”.
Balsojums par divvalodību, kas Saeimai varētu būt jau tuvākajā laikā, būs vienlīdz diskomfortabls gan labējam flangam, gan arī pašam Saskaņas centram (SC), kas aktīvi iesaistījās referendumā par Satversmes grozījumiem.
Lai gan vairākums politiķu atzīst, ka līdzšinējās Saeimas izmeklēšanas komisijas nav varējušas sniegt būtisku ieguldījumu izskatāmo pārkāpumu izpētē, tomēr parlaments ceturtdien izveidoja savā vēsturē nu jau desmito izmeklēšanas komisiju, kas pētīs ar banku sektora problēmām saistītu jautājumu.
Koalīcijā esošās labējā flanga partijas, t. i., Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Rīgas domes priekšsēdētājs gatavs vērsties tiesā, jo politiskajā vidē izskan aizdomas par Nila Ušakova motīviem, noguldot Latvijas Krājbankā 10 miljonus latu.
Pat, ja kampaņā ir izdevies iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai piespiestu Saeimu diskutēt par divvalodību, tomēr esot neiespējami, ka Latvijā šāda norma tik tiešām tiktu ieviesta. Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda vairāki politiķi un eksperti.
Nespējot panākt parlamenta piekrišanu tam, lai valdība atskaitītos par situāciju ar Latvijas Krājbankas (LK) krahu, Saeimas opozīcija šodien rosinās veidot īpašu izmeklēšanas komisiju, kas analizētu gan ar noguldītāju interešu aizstāvību saistītos jautājumus, gan vērtētu atbildīgo institūciju rīcību.
Ņemot vērā oligarhijas skandālu, palikšanu ārpus 11. Saeimas un daudzo partijas biedru aiziešanu, šonedēļ notiks Šlesera Reformu partijas LPP/LC kongress, kas, visticamāk, beigsies ar šīs organizācijas darbības izbeigšanu. To Neatkarīgajai apliecināja partijas līderis Ainārs Šlesers.
Nākamās nedēļas sākumā Saeimā varētu notikt ārkārtas plenārsēde, kurā opozīcija vēlas uzklausīt valdības redzējumu par situāciju ar Latvijas Krājbanku. Tāpat partijas gatavas iniciēt izmaiņas likumdošanā, nosakot, ka banku kraha gadījumā valsts garantē līdzekļu atmaksu ne vien privātpersonām, bet arī pašvaldībām.