Arvien lielāks kļūst to cilvēku skaits, kuri pauž neapmierinātību ar valsts pārvaldes nevēlēšanos krīzes apstākļos kļūt kompaktākai un konstruktīvākai. Savukārt valdība – pretēji iedzīvotāju noskaņojumam – rada arvien jaunas valsts pārvaldes institūcijas.
Pēdējos divos gados būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras būtu nepieciešamas, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tā arī nav notikušas. Vairāk nekā 40% DNB Latvijas barometra aptaujāto respondentu uzskata, ka valsts pārvalde nav spējusi pietiekami optimizēties, samazināt savus izdevumus, kļūt kompaktāka un efektīvāka. Tikmēr valdība veido arvien jaunas formālas institūcijas, kas reālas ierēdniecības optimizācijas vietā tikai sola uzraudzīt un efektivizēt valsts aparātu.
Piemēram, šonedēļ Ministru kabinets izveidojis īpašu darba grupu, kas gatavos rīcības plānu labas pārvaldības reformu ieviešanai. Grupa, kurā darbosies vairāku ministriju pārstāvji, par saviem darba mērķiem definējusi virkni grūti izmērāmu un populistisku rādītāju, tostarp veicināt labu valsts pārvaldību, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, stimulēt pilsonisko atbildību, efektivizēt valsts resursu pārvaldi, radīt drošu vidi un celt korporatīvo atbildību visās valsts pārvaldes un pašvaldību atbildības jomās.
Premjera pakļautībā šobrīd top jauna struktūra – Pārresoru koordinācijas centrs, kas izstrādās Nacionālās attīstības plānu un koordinēs finanšu sadalījumu ministriju prioritātēm. Jaunajā institūcijā strādās 15 cilvēku, un šonedēļ ir noslēgusies pieteikšanās uz šā centra vadītāja amatu. Ministru kabinetā Neatkarīgajai komentēja, ka augstajam postenim ir pieteikušies seši pretendenti, taču vēl nav zināms, cik kandidātu nosūtījuši pieteikumus pa pastu. Pārresoru koordinācijas centra ierēdņu un darbinieku algas plānotas no 900 līdz 1700 latiem, un tā budžets iecerēts 294 193 latu apmērā. Taču jaunveidotās institūcijas uzdevumi būs ne mazāk izplūduši kā citām līdzīgām iestādēm, t.i., nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu u.tml. Šim centram būs arī jānodrošina pārresoru koordinācija – plānot, vadīt, organizēt un koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību un sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm.
Interesanti, ka jaunveidotā centra uzraudzībai plānots veidot vēl arī atsevišķu Saeimas komisiju, kurā strādājošie deputāti saņems atalgojumu par papildu funkciju veikšanu.
Valsts ir plānojusi panākt, ka līdz 2013. gadam valsts pārvaldē strādājošo skaits nepārsniegs 8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Statistikas dati liecina, ka vispārējā valdības sektorā pērn strādāja pēdējos 12 gados mazākais nodarbināto skaits – tikai 183,2 tūkstoši.