Reaģējot uz skandālu, kas turpina vērsties plašumā, partijas Vienotība Ētikas komisija vērtēs sava biedra Gata Kokina rīcību, tiekoties ar krahu piedzīvojušās Latvijas Krājbankas bijušo akcionāru Vladimiru Antonovu. Tikmēr G. Kokins apgalvo, ka tikšanās nenotika slepeni un valdība esot par to zinājusi.
G. Kokins teic, ka, iepriekš informējot valdību un prokuratūru, viņš uz Londonu devās, lai sarunās ar V. Antonovu pārstāvētu valsts intereses. Tikmēr Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka neesot zinājis par šādu vizīti un deleģējums runāt valsts vārdā G. Kokinam neesot dots. Līdz ar to partija Vienotība šobrīd distancējas no G. Kokina darbības. Pats uzņēmējs gan Vienotības attieksmi uzskata par divkosīgu. «Ir politiķi, kuri uztraucas par savu reputāciju un reitingiem, taču es neesmu politiķis un spēju uzņemties risku, lai sasniegtu rezultātu. Ja runa būtu par tūkstoš latiem, tad šādas tikšanās, iespējams, aizdomīgā pieskaņa nebūtu attaisnojama, taču šinī gadījumā valstij ir iespēja atgūt simtiem milnoju un, manuprāt, risks ir attaisnojies – Aleksandrs Antonovs ir ieradies Rīgā, vakar liecības Ekonomikas policijai videokonferences režīmā sniedza arī pats Vladimirs Antonovs,» praktisko ieguvumu no sarunām komentē G. Kokins.
Savukārt savā interneta blogā gatis.kokins.com G. Kokins par notikušo stāsta: «(..) Antonovu mērķis ir pierādīt, ka pazudušie 109 miljoni latu nav zādzība, ka Krājbankas nauda ir atrodama un atgriežama Latvijas valstij un noguldītājiem. Par šo iespēju 26. novembrī es ziņoju valdības ministriem, premjerministram, prokuratūrai un banku uzraugam. Mēs vienojāmies, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu akcionāru pārstāvja vizīte Latvijā, lai tiktos ar banku uzraugiem un izmeklētājiem.»
Nosaukt konkrētus ministru vārdus, kuri zināja par G. Kokina braucienu, uzņēmējs gan nevēlas. «Visi ir tik ļoti nobijušies, ka viņu vārds tiks saistīts ar Antonovu, ka es respektēšu šīs bailes,» pauda uzņēmējs, vien norādot, ka par tikšanos esot zinājis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš šonedēļ pats atzina šo faktu.
«2. decembrī kopā ar advokātu Ventu Vidžu, juristu Gintu Gžibovski un uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu es devos uz Londonu, lai tiktos ar Vladimiru un Aleksandru Antonoviem. (..),» savā blogā notikumu attīstību turpina izklāstīt G. Kokins. «7 stundu garajā sarunā Antonovi izklāstīja savu versiju par notikumiem. Tā, protams, nebija neapzināta akcionāru kļūda. Taču, iespējams, tā nebija arī zādzība. Ar Antonoviem mēs tikāmies arī nākamajā dienā, kad vienojāmies, ka Aleksandrs Antonovs ieradīsies Rīgā, lai tiktos ar banku uzraugu un izmeklētājiem. Atgriezies Rīgā, es atkal noinformēju banku uzraugu un prokuratūru, panākot, ka puses sazinājās un nozīmēja tikšanos Rīgā.» Tāpat G. Kokins savā blogā piebilst: «Ja Antonovu teiktais, ka Krājbankas pazudušo naudu ir iespējams atrast un vēl labāk – daļu pat atgūt, apstiprināsies, es būšu ļoti gandarīts. Starpniecības misija būs izdevusies. Esmu pārliecināts, ka bankas sabrukuma gadījumos informācijas asimetrija starp īpašniekiem un uzraugu ir ļoti toksiska. Pusēm savā starpā nesarunāties – tā ir dārga greznība, kas var rezultēties zaudējumos noguldītājiem.»
Tikmēr kuluāros izskan minējums, ka G. Kokins un pārējie uzņēmēji uz Londonu devušies savtīgos nolūkos, lai runātu ar Antonoviem par atsevišķām privātpersonām piederošu noguldījumu atgriešanu. G. Kokins gan to kategoriski noliedz. «Parādās arvien jaunas spekulācijas par šo sarunu motīviem. Tostarp par manu vēlmi palīdzēt Antonoviem atgūt airBaltic. Taču tas neatbilst patiesībai. Ceru, ka Vienotības Ētikas komisijā varēšu saviem partijas biedriem izklāstīt patieso notikumu ainu. Viņiem joprojām nav pilnas informācijas, jo neviens nav man pat piezvanījis. Acīmredzot visiem ir bail tikt saistītiem ar Antonovu vārdu. Taču es šajās sarunās par valdības pārstāvi neuzdevos, sarunas nevedu slepeni vai savtīgi. Esmu uzņēmējs, kurš pieradis izmantot visas iespējas, lai sasniegtu rezultātu,» pauda G. Kokins.