Lai gan vairākums politiķu atzīst, ka līdzšinējās Saeimas izmeklēšanas komisijas nav varējušas sniegt būtisku ieguldījumu izskatāmo pārkāpumu izpētē, tomēr parlaments ceturtdien izveidoja savā vēsturē nu jau desmito izmeklēšanas komisiju, kas pētīs ar banku sektora problēmām saistītu jautājumu.
Jaunveidotā izmeklēšanas komisija pētīs Latvijas Krājbankas (LK) darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu, kā arī mēģinās noteikt tās amatpersonas, kuras vainojamas notikušajā. LK kraha apstākļus uzņēmušies vētīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Kārlis Seržants un Iveta Grigule, partijas Vienotība deputāti Jānis Lāčplēsis un Jānis Reirs, Saskaņas centra (SC) politiķi Andrejs Elksniņš un Ivars Zariņš, tāpat arī Nacionālās apvienības parlamentārieši Romāns Naudiņš un Dāvis Stalts, neatkarīgās deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, kā arī Zatlera Reformu partijas deputāti Kārlis Enģelis un Juris Viļums.
Ne SC Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins, ne ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, ne partijas Vienotība parlamentārās grupas vadītājs Dzintars Zaķis neslēpj, ka daudzu līdzšinējo izmeklēšanas komisiju darbs bijis formāls un nav sniedzis cerētos rezultātus nedz vainīgo personu sodīšanā, nedz lietas apstākļu atklāšanā. Taču šoreiz galvenais komisijas mērķis būšot konkrēti priekšlikumi likumdošanas izmaiņām, lai šādas situācijas vairs nepieļautu.
LK krahs iedzīvotājiem nav bijis tik smags kā iepriekšējās banku krīzes tāpēc, ka Latvijā darbojas Eiropas Savienības norma, kas ikvienam ieguldījumam līdz 100 tūkstošiem eiro paredz valsts garantijas. Tiesa, no finanšu iestāžu iemaksām veidotajā Noguldījumu garantijas fondā līdz šim bija uzkrāti nepilni 150 miljoni latu, bet visu noguldījumu izmaksai nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Tāpēc trūkstošo naudu aizdevusi Valsts kase, un laikā no 29. novembra līdz ceturtdienas rītam valsts garantētajās atlīdzībās 50,2 tūkstošiem klientu izmaksāti jau 201,6 miljoni latu. Lai gan aplēses liecina, ka savus uzkrājumus atgūs ap 99% LK klientu, visasāk šī krīze skārusi pašvaldības, uz kurām valsts garantijas neattiecas. Pašvaldībām LK ir palikuši vairāk nekā 15 miljoni latu, no tiem 10 - Rīgas domei. Lai no banku kraha pasargātu arī pašpārvaldes, Saeima jau novembrī sāka diskusiju par izmaiņām likumdošanā, valsts garantijas attiecinot arī uz pašvaldību noguldījumiem. Pagaidām gan šī iniciatīva nav guvusi atbalstu.
Tāpat Saeimas politiķi uzskata, ka ir svarīgi, lai jaunveidotā komisija strādātu operatīvi un par ikvienu jaunatklātu faktu nekavējoties ziņotu sabiedrībai. Parlamentārieši arī neslēpj, ka pētīs amatpersonu rīcību, analizējot, vai tika darīts viss, lai novērstu bankas krahu un minimizētu valstij un iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus. Jāpiebilst, ka ceturtdien Saeima atbalstīja lēmumu Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata. Kā zināms mediji un sabiedrība I. Krūmanei izteikuši pārmetumus par maldinošu un nesavlaicīgu komunikāciju. Savukārt politiķus interesē, cik adekvāta bijusi viņas rīcība, uzraugot LK darbību.
Jāatgādina, ka līdz šim likumdevēji jau vairakkārt ir veidojuši izmeklēšanas komisijas, kas pētījušas tieši ar banku sektoru saistītus jautājumus. Tā, piemēram, 5. Saeimā darbojās izmeklēšanas komisija par finanšu krīzi vairākās Latvijas bankās, kā arī komisija par valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas lietderību, tāpat arī izmeklēšanas komisija par ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izmantošanu. 6. Saeimā strādāja izmeklēšanas komisija par bankas Baltija krīzes cēloņiem, tika pētīta G - 24 kredīta piešķiršanas pareizība, analizēta lieta par cesijas līguma rezultātā zaudētiem trim miljoniem latu, kā arī darbojās izmeklēšanas komisija par Latvijas Unibankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas likumību. 8. Saeima deputāti īpašā komisijā pētīja Einara Repšes finansiālo darbību, kas tostarp bija saistīta ar šī politiķa kredītiem dažādās bankās, savukārt 10. Saeima pētīja Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas procesu.