Nespējot panākt parlamenta piekrišanu tam, lai valdība atskaitītos par situāciju ar Latvijas Krājbankas (LK) krahu, Saeimas opozīcija šodien rosinās veidot īpašu izmeklēšanas komisiju, kas analizētu gan ar noguldītāju interešu aizstāvību saistītos jautājumus, gan vērtētu atbildīgo institūciju rīcību.
Saeima vakar ārkārtas sēdē skatīja Saskaņas centra (SC), kā arī Zaļo un zemnieku savienības rosināto lēmumprojektu par vairāku uzdevumu uzdošanu Ministru kabinetam. Pirmkārt, tika plānots uzdot valdībai izstrādāt un iesniegt Saeimai konkrētu pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību un uzņēmumu interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas krahu. Otrkārt, opozīcija vēlējās saņemt izvērstu valdības pārskatu par radušos situāciju, tās ietekmi uz valsts budžetu, konsolidācijas apmēriem, kā arī par atbildīgo amatpersonu rīcību. Saeimas vairākums gan lēma, ka visi šie jautājumi risināmi parlamenta iekšienē, tādēļ, 53 deputātiem balsojot par, abas iniciatīvas tika nodotas izskatīšanai Saeimas Budžeta komisijā.
Pēc sēdes SC pārstāvis Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo neslēpa savu vilšanos par šādu lēmumu, uzskatot, ka: «Saeimas komisijā Krājbankas jautājums tiks vilkts garumā un pazudīs atvilktnē. Tāpat mēs vēlējāmies no valdības dzirdēt godīgu paskaidrojumu par to, kādēļ šāda situācija vispār radās, kādas būs tālākās Latvijas attiecības ar Lietuvu un kurš galu galā ir vainojams. Novelt visu atbildību uz Irēnu Krūmani ir bezatbildīgi, jo viņa bija tikai izpildītājs,» akcentēja politiķis. Tāpat opozīcija ir neapmierināta ar to, ka valdība nav paudusi savu nostāju par iespējām garantēt līdzekļu atgūšanu ne vien privātajiem noguldītājiem, bet arī Latvijas pašvaldībām, no kurām daudzām LK kontos palicis ievērojams līdzekļu daudzums.