Valdībā finiša taisnē nonākusi diskusija par Nacionālo attīstības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem. Tā kā vajadzību ir divas reizes vairāk nekā finansējuma, tad katra ministrija cīnās, lai tās projekti netiktu svītroti. Arī Kultūras ministrija.
Šodien Saeimas darba kārtībā iekļauts jautājums par eksprezidentu sociālajām garantijām jeb ekstrām, kas tiek apmaksātas no valsts kabatas. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir rosinājis atteikties no dzīvokļa piešķiršanas, kā arī luksusa klases limuzīnu iegādes, tā vietā palielinot bijušo valsts vadītāju pensijas.
Nacionālās apvienības un partijas Vienotība kašķis par dzimstības veicināšanu ne vien aktualizējis demogrāfijas jautājumu pēc būtības, bet arī atklājis politisko virtuvi ar pikantu skandālu ap Imantu Parādnieku, nevalstisko organizāciju demaršu Saeimā un Finanšu ministrijas trikiem par nākamgad demogrāfijai atvēlamo summu.
Lai gan varbūtība iegūt parlamenta vairākuma atbalstu ir neliela, tomēr Zaļo un zemnieku savienība rosina definēt, ka eiro ieviešanas termiņus noteiks Saeima, nevis valdība, savukārt Saeimas viedoklis būtu jāapstiprina tautas nobalsošanā.
Vislielāko sabiedrības uzticību šobrīd bauda izglītības iestādes, baznīca un radio – tā liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā aptauja.
Sprādzienbīstama izvērtusies ne vien sabiedrības diskusija par bērnu grāmatu Diena, kad Kārlis bija Karlīna un Diena, kad Rūta bija Rihards, bet arī partijas Vienotība iekšējā atmosfēra.
Šodien Saeima balso par darba uzsākšanu pie nākamā gada valsts budžeta, taču jau tagad zināms, ka par milzīgu klupšanas akmeni kļūs demogrāfijas problēmu risināšana.
Pašvaldību vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, bet lielākie politiskie spēki jau sākuši pārgrupēt spēkus, galveno uzsvaru liekot uz cīņu par Rīgas atslēgām. Saskaņas centrs šodien lems par vienota saraksta veidošanu ar Gods kalpot Rīgai, tikmēr Vienotības alianse ar Reformu partiju joprojām ir neskaidra.
Cerot uz ražotāju pretimnākšanu, Latvijas Iekšlietu ministrija rēķinās, ka 29. septembra rītā, kad tiks pārtraukts līgums ar fotoradaru piegādātāju, mērierīces tomēr netiks izslēgtas.
Saskaņas centra deputāta Nikolaja Kabanova savdabīgā uzvedība vienā no Saeimas komisiju sēdēm raisījusi parlamentā neierastu diskusiju par to, vai un kā būtu jāpārliecinās, ka politiķi uz darbu nāk skaidrā prātā.
Jau rīt Saeimā nonāks 2013. gada valsts budžeta likumprojekts. Pagaidām parlamentā par šo dokumentu izskan mēreni viedokļi, taču pamiers, visticamāk, nebūs ilgs. Nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads, kas budžeta apspriešanu varētu padarīt par priekšvēlēšanu kaujas lauku.
Kamēr Latvijas valdība sola, ka gala lēmums par dalību eirozonā vēl nav pieņemts, tikmēr eiro ieviešanas vilciens jau ir uzsācis kustību un tā apturēšana kļūst arvien mazāk ticama. Latvijas Banka jau sākusi meklēt kaltuvi, kas veidos mūsu valsts eiro monētas.
Pēc diviem Saeimas vēlēšanu gadiem, kuros iešūpošanās periods traucēja koalīcijai laikus sākt darbu pie valsts budžeta, šogad valdība un Saeima beidzot varējusi bez kavēšanās sagatavot 2013. gada budžeta projektu, paredzot nākamgad gan lielākus tēriņus, gan mazāku deficītu.
Aizvadītās nedēļas nogalē skaistu mirkli augstu mākoņos piedzīvoja ne vien kāds jauns pāris, bet arī visi aviokompānijas airBaltic reisa Londona-Rīga pasažieri.
Mulsinoša polemika raisījusies starp partijas Vienotība līderi, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Saskaņas centra (SC) redzamāko figūru Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
Latvijas valdībā un parlamentā sākta diskusija par to, no cik lielas nacionālās pašnoteikšanās esam gatavi atteikties, lai iekļūtu pirmā ātruma Eiropas valstu kodolā. Tikmēr Latvija jau šodien Briselē sāk konsultācijas par nozīmīgām pārmaiņām, ko pieprasa ekonomiskās krīzes mācība.
Ja pēc diviem gadiem šā brīža Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiks uzaicināts augstam amatam Eiropas Savienības izpildinstitūcijā, tad Vienotība var nonākt uz politiskā bankrota robežas, ja vien tā jau tagad nesāks domāt par paaudžu maiņu un jaunas, spēcīgas maiņas audzināšanu.
Norādot uz augsto kadru mainību valsts pārvaldes institūcijās, valdība ir gatava palielināt ierēdņu ienākumus, par motivācijas instrumentu nosakot dāsnākas piemaksas.
Neiebilstot pret atsevišķu opozīcijas iniciatīvu atbalstīšanu, Nacionālā apvienība, kā arī Reformu partija tomēr ir neapmierinātas, ka Vienotība aizmuguriski vedusi pārrunas ar ārpus valdības spēkiem.
Nespējot sagaidīt, kad par fotoradaru sodu samērīgumu sāks diskutēt likumdevēji, paši autobraucēji gatavi vērsties pie Saeimas, prasot mainīt pārkāpumu fiksēšanas kārtību. Politiķi gan uzsver, ka ātruma pārsniegšana un par to paredzētie sodi ir saistīti ar daudzām juridiskām un ētiskām dilemmām, kas bremzē šā jautājuma ātru risināšanu.
Citkārt, izskatot budžeta grozījumus, Saeima pamatā debatē par miljonu novirzīšanu veselības, izglītības un citām rūpju nozarēm, bet šogad galvenās diskusijas raisījās ap dažu tūkstošu piešķīrumiem pašvaldībām. Šajās debatēs pirmo reizi iezīmējās gadiem politiskajās aizkulisēs neformāli pastāvošā sistēma, t. i., deputātu labvēlība pret dzimto skolu un pašvaldību ēku remontiem, kā arī sveicieni savu partiju pagastvečiem.
Reformu partijas komunikācija ar pašvaldību un izglītības jomas pārstāvjiem nonākusi līdz aizskarošiem aizvainojumiem: nozares eksperti, kuri iebilst pret plānotajām pārmaiņām, tiek saukti par «vecās sistēmas darboņiem» un «antigrandiem», savukārt sāktās reformas – par «izšķirošo kauju» un «cīņu».