Citkārt, izskatot budžeta grozījumus, Saeima pamatā debatē par miljonu novirzīšanu veselības, izglītības un citām rūpju nozarēm, bet šogad galvenās diskusijas raisījās ap dažu tūkstošu piešķīrumiem pašvaldībām. Šajās debatēs pirmo reizi iezīmējās gadiem politiskajās aizkulisēs neformāli pastāvošā sistēma, t. i., deputātu labvēlība pret dzimto skolu un pašvaldību ēku remontiem, kā arī sveicieni savu partiju pagastvečiem.
Ceturtdien Saeimā tika skatīti grozījumi šā gada budžetā, lielā vienprātībā atbalstot vairāk nekā 88 miljonu latu papildu piešķīrumu prioritārajiem pasākumiem satiksmes, veselības, labklājības, iekšlietu, kultūras un izglītības nozarēm, kā arī atbalstot vairākas iniciatīvas. Kopējais šā gada budžeta palielinājums ir 240 miljoni latu. Par valdības sagatavotajiem priekšlikumiem bez plašām debatēm nobalsoja ne vien koalīcijas partijas, bet arī opozīcijas spēki, kas kuluāros raisīja viedokli par iespējamo tirgošanos starp Vienotību un mazākuma partijām.
Tā budžeta grozījumos tika akceptēti vairāki Zaļo un zemnieku savienības un tās deputātu pieprasījumi par teju 600 tūkstošiem latu. Tāpat atbalstu guva Saskaņas centra (SC) virzītā ideja par 30 tūkstošu latu atvēlēšanu Balvu pareizticīgās baznīcas ēkas atjaunošanai. Lai gan SC deputāta Ivana Robakova iesniegtais priekšlikums tika formāli noraidīts, parlaments tomēr atbalstīja Saeimas Budžeta komisijas analogo ierosmi, kas atkārtoja kreiso spēku ideju.
Neizpratni par notiekošo no Saeimas tribīnes pauda koalīcijas spēku Reformu partijas pārstāve Inita Bišofa. Viņa uzsvēra, ka neesot skaidra sistēma, kāpēc vienu skolu remontam nauda tiekot atvēlēta, bet citu izglītības iestāžu vajadzības paliek ignorētas. Tāpat deputāte uzsvēra, ka pašvaldībām neesot vienlīdzīgu iespēju saņemt palīdzību no valsts budžeta, jo ne visas tiekot informētas par šādu piedāvājumu. Savukārt sarunā ar Neatkarīgo I. Bišofa norādīja – uz deputātu sveicieniem varot cerēt tikai pareizo partiju pagastveči, turklāt atsevišķos gadījumos mulsumu radot tas, ka deputāti bez plašas iedziļināšanās un pārbaudēm atvēl naudu līdz galam nepārbaudītām vajadzībām. Kā piemēru politiķe minēja vienu no atbalstītajiem projektiem par kāda pagasta ēkas remontu, kam budžeta grozījumu tabulā tika paredzēti 150 tūkstoši latu.
I. Bišofa klāstīja, ka esot mēģinājusi pārbaudīt, kādiem tieši remontiem šī nauda tiks izlietota, tādēļ sazinājās ar attiecīgo pašvaldību. «Pēc trīs stundu ilgas atrunāšanās par atbildīgo personu pusdienas pārtraukumu, man beidzot elektroniski tika atsūtīta tāme, kurā tomēr nebija konkrētu atšifrējumu pa pozīcijām, bet gan tikai gala summa – 130 tūkstoši latu. Tikmēr Saeimas akceptētajā budžeta grozījumu tabulā šodien ir parādījusies summa 150 tūkstoši latu,» pārsteigumu neslēpa I. Bišofa.
Politiķe piebilda, ka šī pieredze liekot izdarīt secinājumus attiecībā uz nākamā gada budžeta veidošanu. «Šobrīd top likumdošanas ierosme, lai turpmāk par iespēju saņemt papildu budžeta naudu līdzvērtīgi tiktu informētas visas pašvaldības, kā arī, lai tiktu definēti strikti kritēriji, pēc kuriem pašvaldības, skolas un slimnīcas šo naudu var saņemt,» atzina I. Bišofa.
Tikmēr Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs sarunā ar Neatkarīgo noraidīja aizdomas par politisko tirgošanos, uzsverot: šis bijis pirmais budžets, kurā priekšlikumi netika skatīti pēc to politiskās piederības, bet gan pēc būtības, jo «naudu nesaņem partiju pagastveči, bet gan bērni un slimnieki». Viņš arī atspēkoja pārmetumus, ka Saeimas deputāti esot atbalstījuši līdz galam nepārbaudītus dāvaniņu pieprasījumus, uzsverot, ka visus priekšlikumus pārbauda Finanšu ministrija, un, ja reiz kāda ideja ir iekļauta budžeta tabulā, tad ministrija par to uzņemas atbildību.
Tikmēr ZZS pārstāvis Uldis Augulis, kā arī SC līderis Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: Reformu partijas paustie pārmetumi liecinot par politisko greizsirdību, jo RP ir vāji attīstīts reģionālais tīkls un šī partija nespēj uzturēt sakarus ar reģioniem, izzinot to vajadzības. Gan U. Augulis, gan V. Agešins noraidīja aizdomas par politisko tirgošanos, piebilstot, ka naudas piešķīrumus no budžeta saņem aktīvākās pašvaldības, kas pašas raksta vēstules deputātiem un izklāsta problēmas.