Valdība sola, ka Latvijas dalība eirozonā vēl tiks nopietni izvērtēta, taču Ministru kabineta lēmumi jau šobrīd apliecina, ka eiro ieviešanas jautājums praktiski ir izlemts. Tikmēr sabiedrībā un arī politiskajā vidē par šā soļa nepieciešamību valda skepse.
Partiju reitingi gada šķērsgriezumā ļauj secināt: lai ilglaicīgi noturētu vēlētāju simpātijas, partijām ir jāatrodas priekšplānā un, kaut ar kļūdām, tomēr jābūt nepārtrauktā darbībā. Tikmēr nogaidoša, piesardzīga stratēģija Latvijas politiskajā vidē nozīmē neizbēgamu atbalstītāju intereses atslābumu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, kas ir atteicies no ikmēneša algas, Jūrmalas rezidences un pompozās braukāšanas ar bākugunīm, arī saviem priekšgaitniekiem gatavo pieticīgāku skatu uz dzīvi. Mēneša laikā Saeimā varētu nonākt likumdošanas iniciatīva par valsts apmaksātu privilēģiju mazināšanu eksprezidentiem.
Nedz Andra Bērziņa bijušie kolēģi, nedz mediju eksperti neslēpj mulsumu par Valsts prezidenta agresīvo uzvedību un nepieņemamo leksiku sava dēla pirmajā skolas dienā. Politiķi gan uzsver, ka prezidents vienmēr ir emocionāli uztvēris visu, kas skar viņa dēlu.
Parlamenta priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedzīvojusi nepatīkamus brīžus uz hokeja laukuma – fani politiķi apveltīja ar skaļu izsvilpšanu, ko nespēja apklusināt nedz komentētāju aicinājumi būt pieklājīgiem, nedz centieni šo nesmukumu pārvērst par joku.
Normunda Rutuļa, Olgas Rajeckas, Ievas Akurāteres, Roberta Gobziņa, Viktora Lapčenoka un daudzu citu mūziķu piemēram izlēmuši sekot arī Gustavs Butelis un Viesturs Dūle, kuri muzikālo skatuvi gatavi mainīt pret politisko.
Neraugoties uz to, ka jau ir savākts pilsonības referenduma pirmajam posmam nepieciešamais parakstu daudzumu, kreisā flanga spēcīgākais spēlētājs – Saskaņas centrs (SC) – nesteidzas paust atbalstu šai iniciatīvai.
Neraugoties uz pašvaldību, nevalstisko organizāciju un bijušo nozares vadītāju iebildumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi likumdošanas izmaiņas, lai samazinātu deputātu skaitu pašvaldībās un paplašinātu aizliegumus amatu savienošanai. Strīdīgās novitātes jau šonedēļ varētu sākt saskaņošanas procedūru valdībā.
Kamēr Saeima muļļā jautājumu par referenduma rosināšanas kārtību un negrozāmām Satversmes pamatvērtībām, valstij kārtējo reizi nāksies atvērt maku, lai finansētu kreisi orientētu ideju nodošanu tautas nobalsošanai.
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, partijas Vienotība biedrs Edgars Jaunups uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās priekšplānā izvirzās nacionālais populisms, tādēļ netiek izslēgta jaunas partijas veidošana, lai aktualizētu valsts ekonomisko attīstību.
Šodien Saeimas ārkārtas plenārsēdē atsāksies diskusija par divkārt otrreizējai caurskatīšanai atgriezto tautas nobalsošanas kārtību. Lai gan saskaņā ar Satversmi šāds riņķa dancis var turpināties bezgalīgi ilgi, Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars prognozē, ka, neraugoties uz iznākumu, trešo reizi šis likumprojekts diez vai atgriezīsies parlamenta gaiteņos.
Saeimā rīt notiks ārkārtas plenārsēde, lai komisijas varētu sākt darbu pie valsts budžeta grozījumiem, kas vakar tika iesniegti parlamentam. Jāatgādina, ka šā gada septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies 176,6 miljonu latu finansiālais pārpalikums.
Sagaidot tiesas sprieduma nolasīšanas brīdi, piektdien Rīgā, pie Krievijas vēstniecības ēkas, notiks pikets krievu pankroka grupas Pussy Riot atbalstam.
Pašvaldību vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, tomēr nedz kreisie, nedz labējie spēki jau pašlaik gandrīz vai nešaubās par Saskaņas centra (SC) uzvaru visiekārojamākajā no Latvijas pilsētām – Rīgā.
Kamēr politiskajā vidē strīdi par referendumu rosināšanu raisa plašas kaislības, paši vēlētāji, kuru līdzdalību valsts pārvaldē jaunā kārtība varētu mazināt, par šo jautājumu interesējas kūtri.
Saņēmuši SEB bankas atteikumu atvērt norēķinu kontu partijai Par dzimto valodu, organizācijas līderi šodien ar vēstuli vērsušies pie Zviedrijā esošās māteskompānijas Skandinaviska Enskilda Banken (SEB), lai paustu neizpratni par notikušo un lūgtu skaidrot bankas politiku. To intervijā portālam nra.lv apliecina partijas vadītājs Vladimirs Lindermans.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kurai gada beigās beidzas pilnvaru termiņš, vēl nav iezīmējusi savus nākotnes plānus, tomēr jau izskan spekulācijas par viņas vēlmi veidot politisko karjeru.
Jau augusta beigās Saeimai būs jālemj par šā gada valsts budžeta grozījumiem, tomēr valdības plānu par 70 miljonu latu sadali pagaidām skeptiski vērtē gan eksperti, gan Saeimas opozīcija un arī neatkarīgo deputātu grupa, kuras atbalsts šā brīža koalīcijai ir vitāli svarīgs.