Saeimā rīt notiks ārkārtas plenārsēde, lai komisijas varētu sākt darbu pie valsts budžeta grozījumiem, kas vakar tika iesniegti parlamentam. Jāatgādina, ka šā gada septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies 176,6 miljonu latu finansiālais pārpalikums.
Neraugoties uz labajiem rādītājiem, valdība joprojām ir piesardzīgi taupīga, un, lai gan ministriju kopējais pieprasījums budžeta grozījumiem bija apmēram 150 miljoni latu, papildu tēriņiem gan nolemts atvēlēt uz pusi mazāku summu.
Visvairāk ceļiem un pārvadātājiem
Pēc piecus gadus ilgušiem taupības pasākumiem, šogad Latvijas valdība izlēmusi gada vidū sadalīt papildu finansējumu, prioritārajiem pasākumiem atvēlot 70 miljonus latu.
Neraugoties uz to, ka papildu investīcijas veicinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, daudzi eksperti budžeta grozījumu būtību vērtē kritiski. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš grozījumus dēvē par ugunsgrēka dzēšanu un nenovēršamu nepieciešamību, ko radīja savulaik dažās jomās pārāk lielie taupības pasākumi. Savukārt valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka papildu līdzekļi sadalīti tikai tām nepieciešamībām, par kuru neizbēgamību valdība esot zinājusi jau gada sākumā.
Vislielākais papildu finansējums jeb 20,6 miljoni latu paredzēts Satiksmes ministrijai. Viens no galvenajiem mērķiem, kas prasa milzīgas investīcijas, ir katastrofālā tehniskā stāvoklī esošo valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšana un atjaunošana. Tāpat ievērojamas summas ir nepieciešamas dotācijai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Otra lielākā papildu summa – 19,5 miljoni latu – atvēlēta Veselības ministrijai. Līdzekļi plānoti Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna īstenošanai 1,1 miljona latu apmērā, rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem, diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu samaksai 7,4 miljoni latu.
Kultūras ministrijai plānots papildus piešķirt 5,1 miljonu latu, tajā skaitā stabilizējot Latvijas Nacionālās operas saimniecisko darbību, kā arī sekmējot gatavošanos nākamgad notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem.
Tikmēr Labklājības ministrijas vajadzībām plānots piešķirt 3,9 miljonus latu, galvenokārt piemaksām politiski represēto pensijām (2,2 miljonus latu), valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem un valsts pabalstiem ar celiakiju slimiem bērniem apmēram 496 tūkstoši latu.
Izdevumi strauji pieaug
Atbalstot vietējos lauksaimniekus, papildus 2,3 miljoni latu tiks piešķirti arī Zemkopības ministrijai, bet 3,2 miljoni latu būs novirzīti Izglītības un zinātnes ministrijai – augstas klases sportistu un treneru materiālajai stimulēšanai par izciliem sasniegumiem sportā.
Kopumā budžeta izdevumi šogad palielināsies par 222 miljoniem latu. Lielākā summa jeb 88,2 miljoni latu paredzēti Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai lauksaimniecībā. Savukārt 21,2 miljoni latu paredzēti vecuma pensiju izmaksām, 13,3 miljoni – iemaksām ES budžetā, 9,1 miljons latu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, bet 4,1 miljons latu – naftas produktu rezervju sistēmas uzturēšanai.
Netaupīs arī nākamgad
Paralēli darbam pie šā gada budžeta grozījumiem valdība sākusi darbu arī pie nākamā gada budžeta vadlīnijām, kuras līdz 1. oktobrim ir jāiesniedz Saeimā. Jau pagājušajā nedēļā Ministru kabinets lēma palielināt 2013. gada valsts budžeta bāzes izdevumus par 122 miljoniem latu. Tajā pašā laikā budžeta deficīts nākamgad tiek saglabāts 1,4% no iekšzemes kopprodukta.