Abi Saeimas opozīcijas spēki gatavojas atkārtoti torpedēt koalīcijas atbalstītos grozījumus referendumu rosināšanas kārtībā.
Gan zaļzemnieki, gan kreisais flangs ir vienādās domās, ka sagatavotās likumdošanas izmaiņas mazinās sabiedrības līdzdarbību politiskajos procesos, taču maz ticams, ka opozīcijai izdosies savus pūliņus apvienot. Apzinoties jautājuma plašo rezonansi, katra no partijām vēlas tā virzīšanā uzņemties vadošo lomu.
Rīt Saeimā plānota ārkārtas plenārsēde, lai apspriestu otrreizējai caurskatīšanai nodotā likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu jauno redakciju.
Joprojām neapmierina
21. jūnijā Saeima akceptēja likumdošanas izmaiņas, nosakot, ka referenduma iniciatoriem no 2015. gada pašiem par saviem līdzekļiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb 150 000 parakstu. Tikmēr šobrīd referenduma virzītājiem ir jāsavāc tikai 10 000 parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija. Jaunās kārtības viens no galvenajiem argumentiem bija gada sākumā notikušais referendums par divvalodības ieviešanu Latvijā. Gan politiskajā vidē, gan arī sabiedrībā šis precedents raisīja viedokli, ka referenduma rosināšanas zemais slieksnis ļauj tautas nobalsošanu izmantot populistiskiem mērķiem, par kuriem turklāt tērē ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Neraugoties uz šādu argumentāciju, Valsts prezidents Andris Bērziņš 28. jūnijā vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, nododot likuma izmaiņas otrreizējai caurskatīšanai. A. Bērziņš uzsvēra, ka plānotās novitātes atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.
Jaunajā redakcijā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam tiks noteikts pārejas periods, kurā referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem būs jāsavāc tikai 50 000 parakstu. Taču opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) norāda – tas joprojām ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām, kā arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments.
Salīdzina ar Morzes ābeci
Savienības deputāte Iveta Grigule sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka kritiku neizturot arī koalīcijas norāde, ka referenduma rosināšanas izmaksas atspaidos drīzā eparaksta un identifikācijas karšu ieviešana. «Ir pilnīgi skaidrs, ka 2015. gads pienāks ļoti ātri un nekāda vispārēja eparaksta vai ID karšu ieviešana nebūs notikusi. It īpaši jau laukos. Būsim godīgi – reģionu iedzīvotājiem, pusmūža cilvēkiem tā visa būs Morzes ābece, kuras pieminēšana referendumu rīkošanas sakarā automātiski pusei Latvijas nogriezīs jebkādas iespējas paust savu viedokli,» bija pārliecināta I. Grigule. Lai gan ZZS pauda nosodījumu par pārlieku vienkāršo divvalodības referenduma rosināšanas procedūru, I. Grigule atgādināja, ka šā precedenta dēļ nebūtu jāierobežo visas sabiedrības tiesības. «Tā vietā ir jāizdara grozījumi Satversmē, definējot antikonstitucionālas ierosmes un valstiski svarīgas, negrozāmas vērtības, savukārt referendumu rosināšanas slieksnis būtu palielināms maksimāli līdz 30 vai 50 tūkstošu slieksnim,» klāstīja ZZS pārstāve.
Trīs leģitīmi mehānismi
Lai atkārtoti torpedētu strīdīgo likuma grozījumu pieņemšanu, ZZS Saeimas frakcija rīt pulcēsies uz sēdi, lemjot par tālāko rīcību. Pēc I. Grigules teiktā, tiekot izvērtēti trīs leģitīmi mehānismi. Ja rīt Saeimas vairākums pieņems izmaiņas likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, ZZS dosies pie Valsts prezidenta, lai skaidrotu savu pozīciju un lūgtu atkārtoti neizsludināt likumu. Ja likumdošanas novitātes tomēr izsludinās, savienība varētu nākamgad – vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām – rīkot par šo jautājumu referendumu. Tāpat viens no ZZS rīcības plāniem paredz rītdienas plenārsēdē kopā ar Saskaņas centra (SC) deputātiem savākt 34 parakstus, vēršoties ar tiem pie Valsts prezidenta un lūdzot rīkot referendumu par strīdīgo jautājumu.
SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Neatkarīgajai atzina, ka abu opozīcijas spēku kooperēšanās, lūdzot izsludināt tautas nobalsošanu, esot maz ticama. «Par to vēl lems ceturtdien no rīta frakcijas sēdē, taču es esmu skeptisks. Lai gan koalīcijas akceptētais variants ir nedemokrātisks, tomēr referendums referenduma pēc nav pareizā metode. Iespējams, mūsu frakcija patstāvīgi vērsīsies pie Valsts prezidenta, lūdzot likuma izmaiņas tomēr neizsludināt,» pauda politiķis. Jāatgādina, ka tieši SC un ZZS bija politiskie spēki, kas arī iepriekš lūdza A. Bērziņam nodot likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu otrreizējai caurskatīšanai. Arī toreiz abi opozīcijas spēki gan nekooperējās un katrs uzrunāja prezidentu patstāvīgi.