Biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, partijas Vienotība biedrs Edgars Jaunups uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās priekšplānā izvirzās nacionālais populisms, tādēļ netiek izslēgta jaunas partijas veidošana, lai aktualizētu valsts ekonomisko attīstību.
Tikmēr eksperti norāda: uz nacionālo kārti var likt Rīgas domes vēlēšanās, kamēr citviet Latvijā būtiskākie ir saimnieciskie jautājumi.
Šā gada pavasarī tika nodibināta biedrība Latvijas attīstībai, kurā darbojas kādreizējais premjers Einars Repše, viņa līdzgaitnieks Dans Titavs, politiķis Edgars Jaunups, uzņēmēji Olafs Berķis un Valērijs Belokoņs u. c. Biedrība, kas sevi pozicionē kā Latvijas uzņēmēju aizstāve, pagaidām negrasoties pārtapt par politisku organizāciju, taču, kā atzīst E. Jaunups, šādu scenāriju tomēr nākšoties īstenot, ja pie varas esošie spēki atstāšot uzņēmēju problēmas novārtā. E. Jaunups arī uzskata, ka varas partijām trūkst apziņas, ka bez skolotājiem un pensionāriem Latvijā dzīvo arī uzņēmēji, kuri ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas rada darba vietas, maksā nodokļus un veicina valsts uzplaukumu. Ilgus gadus atrodoties Jaunā laika un vēlāk arī Vienotības rindās, E. Jaunupam tomēr neesot izdevies panākt, ka Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšana nonāktu valdības piecu svarīgāko jautājumu lokā. Savukārt, komentējot nākamā gada pašvaldību vēlēšanas, E. Jaunups prognozē, ka šajā periodā politisko norišu priekšplānā atkal izvirzīsies «nacionālā karoga plivinātāji», kuri nodarbojoties ar populismu, nevis runā par saimnieciskām problēmām.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka pašvaldību vēlēšanas var iedalīt divos lielos blokos – Rīgas domes vēlēšanas un pārējo pašvaldību vēlēšanas. «Partijas lieliski apzinās, ka Rīgas dome ir fantastiska platforma, tādēļ par uzvaru galvaspilsētā notiek ļoti sīva cīņa. Pirmkārt, ja partija vai atsevišķs politiķis labi nostrādā Rīgas domē, tad viņam ir milzīgs tramplīns uz lielo politiku. Otrkārt, politiķi zina, ka uz Rīgas veselīgās miesas var uzlikt milzīgu partijas aparātu, kur katram partijas cilvēkam atradīsies kāda silta vakance. Treškārt, veiksmīgs Rīgas mērs partijas politiskajam kapitālam ir daudz nozīmīgāks nekā nozares ministrs. Atcerēsimies kaut vai 11. Saeimas vēlēšanas, kurās Saskaņas centra lokomotīve bija Nils Ušakovs, lai gan viņš pats uz vietu parlamentā nekandidēja,» komentēja eksperts.
F. Rajevskis ir pārliecināts, ka nacionālais jautājums priekšplānā izvirzās vienīgi Rīgas domes priekšvēlēšanu cīņās, kamēr citviet Latvijā vēlētāji primāri analizē partiju saimniecisko platformu. «Mazajās pašvaldībās galvenā pazīme, pēc kuras vēlētāji ievēlē deputātus, ir šo cilvēku atpazīstamība, iepriekšējie darbi un uzticamība. Reģionos vēlētāji un politiķi ir daudz ciešākā saiknē, vietējie iedzīvotāji viņus pazīst un zina viņu veikumu. Tikmēr Rīgā tradicionāli nostrādā nacionālais jautājums, lai gan arī galvaspilsētā ar to vien ir par maz,» uzsvēra politologs. Lai gan, pēc F. Rajevska domām, jaunveidotai partijai pašvaldību vēlēšanās ir daudz mazāk izredžu nekā Saeimas vēlēšanās, tomēr partijas veiksmīgo startu nosaka priekšplānā izvirzītais cilvēks, kuram ir jābūt labi atpazīstamam un saimnieciskam. Vērtējot E. Repši vai E. Jaunupu, kuri varētu kļūt par jaunveidotās partijas vilcējiem, F. Rajevskis bija visnotaļ skeptisks, taču, atrodot citu, Rīgas vēlētājiem labi zināmu, personību, partijas izredzes jūtami uzlabotos. Kā piemēru politologs minēja savulaik divus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām izveidoto kreiso spēku Jaunais Centrs, kurš, lai arī bija mazpazīstams, tomēr labi nostartēja Rīgas domes vēlēšanās, jo tā priekšplānā atradās kādreizējais domes vicemērs Sergejs Dolgopolovs.