Latvijas valdībā un parlamentā sākta diskusija par to, no cik lielas nacionālās pašnoteikšanās esam gatavi atteikties, lai iekļūtu pirmā ātruma Eiropas valstu kodolā. Tikmēr Latvija jau šodien Briselē sāk konsultācijas par nozīmīgām pārmaiņām, ko pieprasa ekonomiskās krīzes mācība.
Galvenie jautājumi, kas šonedēļ apspriesti gan Saeimas gaiteņos, gan valdībā, ir Eiropas līderu definētā ciešākā integrācija, kas pēc būtības nozīmēs centralizētu virsuzraudzību no Eiropas Savienības (ES) institūcijām un atteikšanos no atsevišķām nacionālo valstu kompetencēm.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar notikušajā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra: Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu minētais termins «suverēnu valstu federācija» pagaidām ir nekonkrēts, tomēr iespējams, ka Latvijas tiesību ekspertiem jau tuvākajā laikā būs jārunā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Tikmēr Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs uzver, ka ideja par federācijas izveidi Eiropas Savienībā ir sacēlusi ažiotāžu, un arī Latvija – līdzīgi kā vairākums nacionālo valstu – ar lielām bažām uztver daļēju atteikšanos no nacionālas valsts pamatvērtībām.
Viens no visplašāk apspriestajiem segmentiem, kam pēc krīzē gūtajām mācībām ir nepieciešams jauns vadības mehānisms, ir banku sektors, kam turpmāk piedāvā vienotu uzraudzības sistēmu. Eirozonas valstīs pašlaik strādā apmērm 6000 banku, kuru virsuzraudzību turpmāk vēlās uzņemties ES institūcijas. Jaunā sistēma varētu nozīmēt gan prasību par lielāku kapitālu, gan stingrākus licencēšanas nosacījumus, kā arī vienota banku glābšanas mehānisma izveidi. Netiek slēpts, ka daļa no 27 ES dalībvalstīm šādām izmaiņām varētu nepiekrist, arī, piemēram, Zviedrija, ar kuru Latvijas banku sektoram ir cieša sadarbība. Tomēr E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija vēlas atrasties pirmā ātruma Eiropā, kas nebūs iespējams, ja nepieņems ciešākus integrācijas principus.
ES centrālais aparāts turpmāk vēlas lielāku noteikšanu arī pār nacionālo valstu budžetiem, fiskālās disciplīnas nosacījumiem un budžeta deficītu robežām. E. Rinkēvičs gan uzsvēra: «Mēs esam parlamentāra valsts un nacionālajam parlamentam ir noteicošā loma, arī attiecībā uz budžetu, ka gala lēmumi par budžetu paliek nacionālo parlamentu ziņā.» Tajā pašā laikā viņš atzina, ka krīze esot uzrādījusi defektus jau pašos ES monetārās uzbūves pamatos, kas apliecina pārmaiņu nepieciešamību.
Jāpiebilst, ka šodien notiek pirmās Latvijas un Eiropadomes priekšsēdētāja pārstāvju divpusējās konsultācijas par Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību, kam 4. oktobrī sekos visu dalībvalstu ekspertu kopīgas diskusijas. Valstu un valdību vadītāju līmenī šis jautājums tiks diskutēts 19. oktobra Eiropadomē, kā arī šā gada decembra Eiropadomē, kurā iecerēts apstiprināt plānu tālākai rīcībai ciešākas integrācijas īstenošanai.