Valsts pārvaldē – trekno gadu iezīmes

Norādot uz augsto kadru mainību valsts pārvaldes institūcijās, valdība ir gatava palielināt ierēdņu ienākumus, par motivācijas instrumentu nosakot dāsnākas piemaksas.

Tāpat Ministru kabineta vēlību izpelnījušās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes, kuru locekļu atlīdzībai tiks noteikts augstāks koeficients.

Pašlaik valsts amatpersonu atlīdzības noteikšanā tiek izmantots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātais valstī pastāvošais vidējās darba samaksas apmērs, kuram piemēro koeficientu. Krīzes apstākļos šis rādītājs gan tika iesaldēts 2009. gada pirmā pusgada līmenī, kas savukārt esot izraisījis spējīgāko darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru. Kā Neatkarīgajai norādīja Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska, pērn tie bijuši aptuveni 10% jeb 333 strādājošie ministrijās.

Līdz ar to valdība vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot ieviest dāsnākus ierēdņu motivācijas instrumentus. Tā, piemēram, piemaksa par papildu darbu un kolēģu aizvietošanu nākamgad varētu būt 35% apmērā (līdz šim 20%) no mēnešalgas. Tāpat grozījumi paredz iespēju noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, nosakot tās maksimālo apmēru – 30% (līdz šim 20%) no mēnešalgas. Ar 2013. gadu plānots arī atcelt ierobežojumu atvaļinājuma pabalsta apmēram – tādējādi varēs izmaksāt līdz 50% no mēnešalgas (šogad – līdz 25%). Nākamgad tiktu atcelts arī aizliegums izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbību līdz 75% no mēnešalgas.

Argumentējot finansiālās motivācijas nepieciešamību, īpaši tiek pieminēti tie valsts pārvaldes darbinieki, kuri nākamgad būtiski uzlabos situāciju ēnu ekonomikas apkarošanā, karavīri, tiesneši, prokurori, arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Valsts kases amatpersonas. Tāpat paredzēts noteikt obligāto veselības apdrošināšanu Valsts probācijas dienesta darbiniekiem.

Tikmēr Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte brīdina: nedrīkst pieļaut, ka jaunās piemaksas tiek izmaksātas visiem, tādēļ Valsts kanceleja ar personālvadības ekspertiem ir izstrādājusi jaunu ierēdņu darba novērtēšanas sistēmu, kas panāktu uz konkrētu rezultātu orientētu darba izpildes novērtēšanu.

Valdība vakar akceptēja arī grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kas uzņēmumu valdēs paredz paaugstināt atlīdzības maksimālo koeficientu. Valžu locekļu atlīdzība 2009. gadā tika samazināta par 52%, un FM šobrīd skaidro, ka šāda atalgojumu politika ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt kompetentus darbiniekus ar pieredzi un speciālām zināšanām. Līdz ar to FM rosina paaugstināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu no seši līdz desmit, kas 2013. gadā lielajās kapitālsabiedrībās maksimālo mēnešalgu palielinās līdz 4780 latiem – iepretī 2784 latu limitam šobrīd.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais