Jaunzeme-Grende: Gaismaspils sevi atpelnīs līdz 2018. gadam
Valdībā finiša taisnē nonākusi diskusija par Nacionālo attīstības plānu turpmākajiem septiņiem gadiem. Tā kā vajadzību ir divas reizes vairāk nekā finansējuma, tad katra ministrija cīnās, lai tās projekti netiktu svītroti. Arī Kultūras ministrija.
Lai gan krīzes apstākļos vajadzību ir daudz, tomēr tāda vērienīga iecere kā, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzejs sniegs lielāku uzrāvienu ekonomikai nekā ceļu remonts vai jauna tilta būvniecība, sarunā ar portālu nra.lv atzīst kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende.
Cenšoties panākt pēctecīgu valsts budžeta plānošanu, valdībā šobrīd tiek veidots Nacionālās attīstības plāns (NAP) 2014.–2020. gadam. Kultūras ministre Ž. JaunzemeGrende intervijā portālam nra.lv uzver – lai gan sabiedrībā valda stereotips, ka šis dokuments ir tukšu vadlīniju un solījumu apkopojums, tomēr katra nozare apzinās, ka, nespējot šobrīd panākt kāda būtiska projekta iekļaušanu NAP, nākotnē ir maz izredžu šo ideju reanimēt. Tieši tāpēc starp ministriem valdot sīva konkurence, mēģinot pierādīt savu projektu nepieciešamību valsts attīstībai. Ž. JaunzemeGrende neslēpj, ka kultūras nozare tradicionāli tikusi postulēta kā tērētāja, nevis pelnītāja, tādēļ krīzes apstākļos bieži vien ir valdījis uzskats, ka nauda būtu jādod uzņēmējiem, pensionāriem, veselībai, bet ne kultūrai. Tomēr nozares vadītāja akcentē, ka pasaulē šāda attieksme pret kultūru jau sen ir mainījusies. «Aprēķini liecina, ka katra vienība, piemēram, lats, kas ieguldīts kādā kultūras projektā, pārvēršas par četriem piesaistītiem latiem, ko tūrists iztērē par naktsmājām, pusdienām, biļetēm,» klāstīja ministre, pieminot gan Cēsu mākslas festivāla piemēru, gan Amerikas Savienotajās Valstīs veiktos pētījumus. Viņa uzsvēra, ka NAP ir izvirzīts mērķis, lai ārvalstu ceļotāji Latvijā pavadītu ne mazāk kā četras dienas un tieši šī ekonomiskā uzrāviena panākšanai esot nepieciešami tādi projekti kā, piemēram, Laikmetīgās mākslas muzejs un jauna koncertzāle. «Pasaulē veiktie pētījumi pierāda, ka tūrists ir ar mieru palikt pilsētā vienu dienu ilgāk, lai apmeklētu tieši Laikmetīgās mākslas muzeju. Vienu dienu tūrists Rīgā ies uz operu, vienu dienu apmeklēs muzeju, vienu – dosies uz Nacionālās bibliotēkas ēku, kurai līdzīgas Eiropā nav,» pārliecību par to, ka kultūra spēj veicināt ekonomiku, pauda ministre.
Vaicāta par to, kad, viņasprāt, sevi spēs atpelnīt finansiāli tik ietilpīgs projekts kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, Ž. JaunzemeGrende bija pārliecināta, ka tas notiks jau līdz 2018. gadam. Ņemot par piemēru citas pilsētas, kas realizējušas tikpat grandiozus projektus, nozares vadītāja uzsvēra: jau nākamgad Mūkusalas ielā parādīsies jaunas kafejnīcas, hosteļi, veikali, kas piesaistīs bibliotēku apmeklējošos jauniešus. «2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, 2015. gadā – Gaismaspils būs Eiropas prezidentūras centrālais birojs, šobrīd Rīga ar Krakovu cīnās par tiesībām 2015. gadā rīkot Eiropas jauniešu dienas,» pasākumus, kas Nacionālajai bibliotēkai piesaistīs tūristus, minēja Ž. JaunzemeGrende.