Atsāk diskusiju par referendumu eiro ieviešanai

Lai gan varbūtība iegūt parlamenta vairākuma atbalstu ir neliela, tomēr Zaļo un zemnieku savienība rosina definēt, ka eiro ieviešanas termiņus noteiks Saeima, nevis valdība, savukārt Saeimas viedoklis būtu jāapstiprina tautas nobalsošanā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija iesniegusi Saeimas prezidijam likumprojektu Par eiro ieviešanas termiņu. Dokumenta galvenais mērķis ir panākt, lai eiro ieviešanas termiņus noteiktu Saeima, kuras lēmums jāapstiprina arī tautas nobalsošanā. Ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums būs balsojis par Saeimas ierosināto eiro ieviešanas termiņu, eiro Latvijā varēs ieviest.

Netiek slēpts, ka ZZS ierosme ir sava veida māņu manevrs, kas cenšas apiet valdošās pozīcijas nostāju. Līdz šim visi centieni uzsākt diskusiju par Latvijas sabiedrības viedokļa izzināšanu eiro ieviešanas jautājumā atdūrās pret norādēm, ka 2003. gadā Latvija parakstīja līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), tādējādi piekrītot arī nosacījumam pievienoties ES monetārajai savienībai un ieviest eiro. Savukārt ZZS šobrīd akcentē, ka minētais arguments tomēr neaizliedz Latvijai lemt par eiro ieviešanas termiņiem.

ZZS Saeimas frakcijas deputāte Dana ReiznieceOzola akcentē: «Šobrīd valdība nestrādā pēc loģiskas attīstības scenārija, bet veic sarežģītus vingrinājumus, lai nodrošinātu eiro ieviešanu jau 2014. gadā, par ko liecina, piemēram, mākslīga inflācijas samazināšana. Eiro ieviešanas termiņš ir būtisks un ikvienu Latvijas iedzīvotāju ietekmējošs lēmums, tāpēc šis jautājums ir izlemjams tautas nobalsošanā.»

Savukārt ZZS pārstāve Ilona Jurševska sarunā ar Neatkarīgo atgādina, ka Latvijas sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai ir ļoti zems, tāpēc nedrīkst ignorēt iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz radikālā soļa speršanu. Viņa arī piebilda, ka situācija Eiropā mainās ļoti strauji un 2003. gadā neviens vēl nevarēja prognozēt, kādu krīzi nāksies piedzīvot eirozonai. Politiķe arī atgādināja, ka, ņemot vērā ES kritisko finanšu situāciju, nogaidoša pozīcija par eiro ieviešanu ir arī vairākās citās ES valstīs, kas drīzumā plānoja eiro ieviešanu, piemēram, Polijā, Čehijā, Bulgārijā un Ungārijā.

Jāatgādina, ka iekļaušanās eirozonā Latvijai sola ne vien ekonomisko stabilitāti, jaunus investorus un eksporta tirgus, bet būs saistīta arī arī ar milzīgiem izdevumiem, piemēram, Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanas mehānismā, piecus gadus veicot iemaksas par kopējo summu 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.

***

Aptauja

13 %

Piedalītos un drīzāk balsotu «pret», jo, lai arī esam maza valsts, tomēr mums ar krīzes pārvarēšanu ir gājis labāk nekā daudzām lielvalstīm. Negribētos atkal nonākt taupīšanas valgos

48 %

Noteikti piedalītos un balsotu «pret». Latvijai nebūtu jākāpj uz grimstoša kuģa

10%

Referendumā nepiedalītos, jo sabiedrības viedoklis tik un tā netiks ņemts vērā

28 %

Es piedalītos un balsotu «par». Nākotnē tik mazām valstīm kā Latvija nav ne mazāko izredžu izdzīvot vienām pašām

1 %

Mani eiro ieviešana neinteresē

***

EIRO IEVIEŠANA

Šobrīd eirozonā ietilpst 17 valstis, tostarp Igaunija, kas eiro ieviesa pērnā gada sākumā.

ES dalībvalstīm, kuras vēl nav pievienojušās eirozonai, ir jāizpilda vairāki eiro ieviešanas nosacījumi jeb tā dēvētie Māstrihtas kritēriji.

Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes – nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro.

Avots: Ekonomikas ministrija