Latvijas veikalos aptuveni septiņi pārtikas produkti no desmit ir ražoti Latvijā. Pārējais diemžēl importēts no svešuma. Daļā gadījumu tam ir objektīvi iemesli, piemēram, kafijas pupiņas vai apelsīni Latvijā neaug, taču ir virkne produktu, ko pircēji velti meklē veikalos un nevar atrast pat importa piedāvājumā. Tie ir vēl neapgūti nišas produkti, kas paver iespējas Latvijas uzņēmējiem.
Lai izskaustu aplokšņu algas Latvijā, valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas iniciatīvu uzlikt komerciestādēm par pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savu klientu – privātpersonu – aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Valsts tādā veidā cer nākamgad papildināt savu budžetu par 3,34 miljoniem eiro.
Graudaugu sējumu platību palielināšanās un salīdzinoši labvēlīgie laika apstākļi labības audzēšanai šogad ļauj cerēt uz rekordaugstu graudu kopražu. Tā kā arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad labības kultūras padevušās labas, graudu cenas šobrīd ir nedaudz zemākas nekā pērn.
Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums piena un cūkkopības nozares atbalstam, kas sekoja iespaidīgajām zemnieku protesta akcijām Briselē, piensaimniekus īsti neapmierina. Lauksaimnieki pieļauj, ka tuvākajos mēnešos gaidāmas zemnieku protesta akcijas gan Latvijā, gan Briselē.
Vairākiem tūkstošiem protestējošu lauksaimnieku Briselē pievienojās arī zemnieki no Latvijas – 17 klātienē, bet vairāk desmiti tūkstošu domās, jo no tā, vai protestētājiem izdosies atrast dzirdīgas ausis un atvērtas sirdis, būs atkarīga piensaimniecības nākotne.
Pretēji amatpersonu apgalvojumam par nevienlīdzības mazināšanu un solidaritātes stiprināšanu, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka 2016. gada budžeta veidošanā primārā ir bijusi budžeta lāpīšana. Niecīgos ieguvumus, ko strādājošiem dos minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšana, ar uzviju noēdīs citu nodokļu un valsts iestāžu pakalpojumu cenu kāpums.
Vadītāja apliecības iegūšana un transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana turpmāk būs dārgāka, paredz grozījumi normatīvajos aktos, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Satiksmes ministrija (SM) plānotās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) cenrādī skaidro ar dažādu izmaksu kāpumu, lai gan šā valsts uzņēmuma gada peļņa mērāma miljonos eiro.
Valdība nevēlas atteikties no Latvenergo dividendēm par labu elektrības cenas noturēšanai grožos. Tā vietā ministri vakar nolēma obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, kas savukārt sadārdzinātu elektrības gala cenu, kompensēt solidāri – gan no subsidētās enerģijas nodokļa, gan arī no Latvenergo peļņas.
Ja valdība neieklausīsies Ekonomikas ministrijas (EM) bažās par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) būtisku pieaugumu tuvākajos gados, mājsaimniecībām par elektrību nākamgad nāksies maksāt par apmēram 7–8% vairāk nekā pašlaik. Ministri šodien ārkārtas sēdē iecerējuši diskutēt par šo jautājumu.
Jau ar oktobri mainīsies atbalsts ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai – turpmāk tiks kompensēti 65% no lauksaimniecības apdrošināšanas polises iegādes attiecināmajām izmaksām pašreizējo 50% vietā.
Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums Latvijā – 75 eiro – šobrīd ir viens no knapākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai mazinātu jau daudzus gadus pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Ministru kabineta (MK) komiteja vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, sākot ar nākamo gadu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, mazo algu saņēmējiem to palielināt, bet lielo algu pelnītājiem – pakāpeniski samazināt.
Latvijā populārākā mobilo sakaru priekšapmaksas karte – Zelta zivtiņa (ZZ) – septembra sākumā daļai tarifu plānu paaugstinās maksu. Atsevišķu tarifu cenas pieaugs pat trīskārtīgi. Lētāks kļūs vienīgi tarifu plāns, kas izdevīgs sarunām un īsziņām tikai Tele2 tīklā. Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka telefona pakalpojumi Latvijā šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jau ir kļuvuši dārgāki.
Lai mazinātu Krievijas pērn noteiktā embargo sekas un novērstu lopkopības saimniecību bankrotu, valdība vakar nolēma piena ražotājiem jau šogad piešķirt atbalstu kopumā 7,6 miljonu eiro apmērā, tas ir, 50 līdz 72 eiro par vienu govi.
Aiz slēgtām durvīm diskutējot par Lattelecom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valstij piederošo kapitāldaļu turpmāku pārvaldīšanu, ministri tā arī nevienojās, ko darīt tālāk: apvienot uzņēmumus vai ļaut turpināt tiem strādāt tāpat kā līdz šim. Arī par uzņēmumu pārdošanu vismaz pagaidām netiek spriests.
Sekojot naftas cenu kritumam pasaulē, 95. markas benzīna cena Eiropas Savienībā mēneša laikā samazinājusies vidēji par 0,7%, Latvijā tikai par 0,09%, liecina Eiropas Komisijas rīcībā esošā oficiālā informācija.
Neskatoties uz to, ka lielākajam rūpnīcas Latvijas piens akcionāram – Trikāta KS – pasludināta maksātnespēja, Trikāta KS turpina pieņemt pienu no zemniekiem un arī Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens darbs turpinās. Taču maksātnespējas procesa pasludināšana, iespējams, pavērs lielākas iespējas esošajiem akcionāriem pārņemt kontroli uzņēmumā savā ziņā.
Abas saimniecības, kurās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) laboratoriski atklāja Q drudža antivielas govju asinīs, joprojām turpina nodot pienu pārstrādei.
Kamēr Veselības ministrija (VM) spriež par sāls, cukura, desu, šokolādes un citu VM ieskatā neveselīgu produktu aplikšanu ar nodokli, kā arī ierobežot transtaukskābju daudzumu pārtikā, atvēršanai tuvāko gadu laikā pieteikti vairāki jauni McDonald’s un 15 Hesburger restorānu.
Uz Latvijas ceļiem patlaban darbojas 14 stacionārie fotoradari. Nepilnu piecu mēnešu laikā tie fiksējuši 16 tūkstošus ātruma pārkāpumu, par ko sastādīti un nosūtīti protokoli kopumā par vairāk nekā 299 tūkstošiem eiro. Nākamā gada sākumā Latvijā plānots uzstādīt vēl 20 stacionāros fotoradarus.
Pat visdārgākais un varošākais viedtelefons daudziem cilvēkiem tomēr nespēj aizstāt prieku un citas emocijas, ko dāvā mājdzīvnieki. Tomēr gudro telefonu aplikācijas var palīdzēt mīluļu audzināšanā, barošanā, veselības aprūpē un pat labākas sapratnes veidošanā.