LMT un Lattelecom pagaidām nepārdos
Aiz slēgtām durvīm diskutējot par Lattelecom un Latvijas mobilā telefona (LMT) valstij piederošo kapitāldaļu turpmāku pārvaldīšanu, ministri tā arī nevienojās, ko darīt tālāk: apvienot uzņēmumus vai ļaut turpināt tiem strādāt tāpat kā līdz šim. Arī par uzņēmumu pārdošanu vismaz pagaidām netiek spriests.
Premjerministre Laimdota Straujuma pēc slēgtās valdības sēdes atzina, ka valdība uzklausījusi darba grupas ziņojumu par līdz šim paveikto jautājumā par Lattelecom un LMT valsts kapitāldaļu pārvaldīšanu, taču neviens no Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem neesot guvis atbalstu. Ekonomikas ministrija bija sagatavojusi situācijas analīzi un detalizētu plānu ar vairākiem priekšlikumiem, piemēram, kādi ieguvumi un zaudējumi būtu valstij, apvienojot uzņēmumus vai saglabājot esošo modeli. Šo priekšlikumu vietā valdība nolēma gaidīt redzējumu vai konkrētu piedāvājumu no koncerna TeliaSonera.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Zviedrijas un Somijas valstīm daļēji piederošais koncerns TeliaSonera nekad nav slēpis, ka atbalsta LMT un Lattelecom apvienošanu un tā mērķis ir iegūt šā apvienotā uzņēmuma kontrolpaketi. 2008. gadā TeliaSonera piedāvāja iegādāties abus uzņēmumus par 500 miljoniem latu (711 miljoniem eiro). Ivara Godmaņa valdība šo priekšlikumu noraidīja. TeliaSonera pēc tam vairākkārt tikusies ar Latvijas valdību, taču publiski vairs nenosaucot summas.
Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola, kura vada šo darba grupu, joprojām ir pārliecināta, ka Lattelecom un LMT ir jāpaliek valsts īpašumā. Arī L. Straujuma vakar atzina, ka viņas personiskais viedoklis ir līdzīgs. «Mani būtu ļoti, ļoti jāpārliecina par LMT un Lattelecom kontrolpaketes pārdošanu,» uzsvēra L. Straujuma.
Arī Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins Neatkarīgajai vakar pauda viedokli, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā kontrole Lattelecom un LMT.
«Diskutējot par Lattelecom un LMT turpmāko attīstību, cilvēki parasti jauc divas lietas – apvienošana un privatizācija. Tās ir pilnīgi atšķirīgas, savstarpēji nesaistītas lietas. Uzņēmumu apvienošana nebūt nenozīmē tā pārdošanu, un iespējams tāds variants, ka valsts arī apvienotajā uzņēmumā saglabā savā īpašumā vairāk nekā 50% kapitāldaļu, protams, par to vienojoties ar pārējiem uzņēmumu īpašniekiem. Personiski arī es uzskatu, ka valstij jāsaglabā ietekme abos šajos uzņēmumos. Taču valstij kā labam saimniekam ir jāprot pieņemt svarīgus lēmumus. Tas ir jautājums par uzņēmumu vērtības saglabāšanu, īpaši vienotā digitālā tirgus kontekstā,» sacīja G. Kokins.
Tāpēc lēmuma pieņemšana beidzot, pēc viņa domām, būtu tikai loģiska. „Taču šis ir jūtīgs jautājums, tāpēc politiķi vilcinās ar lēmumu pieņemšanu,” rezumēja G. Kokins.
Taču L. Straujuma strauju lēmumu pieņemšanu nesola. «Tas nebūs ne šodienas, ne arī nākamās nedēļas jautājums,» piebilda premjerministre.
G. Kokins arī atgādināja, ka Lattelecom jau 2013. gadā valdībai iesniedza savu priekšlikumu. Toreizējie aprēķini liecināja, uzlabojot abu uzņēmumu daļu pārvaldības struktūru un modeli, uzņēmuma apvienošanas maksimālie finansiālie ieguvumi būtu no 39 līdz 47 miljoniem latu (56–67 miljoni eiro).
51% Lattelecom kapitāldaļu pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā, 49% – TeliaSonera meitasuzņēmumam Tilts Communications. 2014. gadā uzņēmums apgrozīja 165 miljonus eiro, bet nopelnīja 30,3 miljonus eiro. LMT īpašnieki ir TeliaSonera (49%), savukārt 23% pieder Lattelecom, 23% – valstij piederošajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% – Latvijas valstij. Uzņēmums pērn apgrozījis 144 miljonus eiro, bet nopelnījis 19,5 miljonus eiro.