Elektrības cenu iegrožos ar nodokli un Latvenergo peļņu
Valdība nevēlas atteikties no Latvenergo dividendēm par labu elektrības cenas noturēšanai grožos. Tā vietā ministri vakar nolēma obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, kas savukārt sadārdzinātu elektrības gala cenu, kompensēt solidāri – gan no subsidētās enerģijas nodokļa, gan arī no Latvenergo peļņas.
Jau šobrīd Latvija, kas nav pārtikušāko ES valstu vidū, par elektrību maksā visai dārgi. Pēc ekonomikas ministres Danas ReizniecesOzolas (ZZS) teiktā, Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģijas cena ir aptuveni tāda pati kā vidējā cena ES, savukārt vidēji liels Latvijas uzņēmums par elektroenerģiju maksā pat dārgāk nekā identisks uzņēmums Vācijā. Pieļaujot elektrības cenas tālāku kāpumu, samazināsies Latvijas konkurētspēja.
Elektroenerģijas gala cenu veido vairākas komponentes – elektrības cena, tīkla tarifs, OIK un PVN (21%). Elektrības cena, kā liecina prognozes, nākotnē varētu samazināties, bet obligātā iepirkuma komponente tuvāko trīs gadu laikā varētu pieaugt pat par 54 procentiem, salīdzinot ar to, ko pašreiz maksā patērētājs.
OIK prognoze nākamajam gadam liecina, ka nākamgad bez valsts atbalsta šī komponente varētu pieaugt līdz 38,66 eiro/MWh, kas savukārt elektrības gala cenu varētu palielināt aptuveni par 7 līdz 8 procentiem. Lai OIK noturētu pašreizējā līmenī, tas ir, 26,79 eiro/MWh, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, nākamgad būtu nepieciešami 79,59 miljoni eiro. Taču OIK ik gadu turpinās pieaugt, līdz 2018. gadā tā varētu sasniegt pat 41,28 eiro/MWh, līdz ar to ar katru gadu kompensācijām nepieciešamā summa palielinātos. 2017. gadā būtu nepieciešams 81 miljons eiro, 2018. gadā – 92 miljoni eiro.
Ja izdotos atrast līdzekļus OIK pieauguma kompensēšanai, tad elektrības gala cena nākamgad varētu pat samazināties, ja, protams, netiks palielināts PVN vai tīkla tarifs. D. ReiznieceOzola gan vakar minēja, ka Sadales tīkls vēlas mainīt tarifu, taču pagaidām šāds lēmums vēl nav pieņemts.
Ministri vakar bija vienprātīgi, ka nedrīkst pieļaut elektrības cenas kāpumu, taču domas, kā to izdarīt, atšķīrās. Ekonomikas ministrija rosināja OIK atbalstam papildus subsidētās enerģijas nodoklim, ko šobrīd maksā subsidētās enerģijas ražotāji, novirzīt arī daļu Latvenergo peļņas. D. ReiznieceOzola skaidroja, ka Latvenergo ir viens no lielākajiem OIK kompensācijas ieguvējiem – gadā tas saņem 100 miljonus eiro. Turklāt subsidētās enerģijas nodokļa darbības termiņš ir 2017. gads. Tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu arī 2018. gadā, EM rosina šo nodokli turpināt arī pēc 2017. gada, selektīvi izvērtējot pēc EK lēmuma par valsts atbalsta saņemšanas, kurām tehnoloģiju grupām ir pārsubsidēšanas risks. EM priekšlikumam par Latvenergo peļņas primāru novirzīšanu OIK pieauguma kompensēšanai nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kas uzskata, ka pareizāk būtu palielināt subsidētās enerģijas nodokli, jo tādējādi atbalstu savā starpā dalītu nozare, nevis tas kā slogs gultos uz valsts budžetu un Latvenergo. Savukārt D. ReiznieceOzola brīdināja, ka subsidētās enerģijas nodokļa palielināšana varētu draudēt ar tiesvedību, turklāt tas nebūtu izdevīgi arī pašam Latvenergo, kas šobrīd subsidētās enerģijas nodoklī maksā 15 procentus. Krītoties Latvenergo peļņai, samazinātos arī dividendes, ko valsts budžetā iemaksā uzņēmums.