Par vienu govi maksās 50 līdz 72 eiro

Lai mazinātu Krievijas pērn noteiktā embargo sekas un novērstu lopkopības saimniecību bankrotu, valdība vakar nolēma piena ražotājiem jau šogad piešķirt atbalstu kopumā 7,6 miljonu eiro apmērā, tas ir, 50 līdz 72 eiro par vienu govi.

Tas gan nenozīmē, ka šo atbalstu saņems visi zemnieki, kuru kūtīs atrodas govis. Atbalsts tiks novirzīts piena šķirņu slaucamo govju ciltsdarbam, un to saņems tikai tās saimniecības, kas pienu nodod pārstrādei. Tajā pašā laikā atbalstu saņems arī tie saimnieki, kuri pienu pārdod Lietuvas vai Igaunijas uzņēmumiem, Neatkarīgajai apliecināja Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Saskaņā ZM aplēsēm, uz šo atbalstu varēs pretendēt kopumā 9480 fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu piensaimniecības nozarē.

Pirms gada Krievijas ieviestās sankcijas Latvijai radījušas aptuveni 140 miljonu eiro lielus zaudējumus. Visskarbāk cietusi piena nozare. Zaudējumu apmērs tajā tiek lēsts aptuveni 50 miljonu eiro apmērā. Taču, neļaujot atgūties no iepriekšējās krīzes, Krievija ieviestās sankcijas pagarināja vēl uz gadu. ZM prognozes ir visai pesimistiskas: eksporta samazinājums un tā radītie zaudējumi lauksaimniecības un piena produktu ražošanas nozarei būs vairākas reizes lielāki.

Līdz ar piena produktu importa aizliegumu piena pārstrādes uzņēmumos joprojām veidojas gatavās produkcijas pārpalikums, un tas uzņēmumiem liek samazināt piena iepirkuma cenu. Pēc Lauksaimniecības datu centra sniegtās informācijas, piena iepirkuma cena 2014. gada jūlijā bija 293 eiro/t un 2015. gada jūlijā – 210 eiro/t. Lauksaimniecības datu centra veiktās operatīvās aptaujas rezultāti liecina, ka vidējā iepirkuma cena augustā varētu samazināties līdz 206 eiro/t – par 30,7% mazāk nekā iepriekšējā gada jūlija vidējā iepirkuma cena. Piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem piena ražošanas pašizmaksas, kas atbilstoši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīcībā esošajiem un apkopotajiem datiem Latvijā vidēji ir 0,269 eiro/kg. Tāpēc ZM rosināja piešķirt atbalstu piensaimniecības nozarei, un vakar valdība šo lūgumu akceptēja.

Šodien Lietuvā uz tikšanos pulcēsies Baltijas valstu kooperatīvu vadītāji, lai pārrunātu situāciju piena nozarē un vienotos par tālāku rīcību nozares stabilizēšanai. Baltijas valstu kooperatīvu vadītāji ir iecerējuši kopīgi vērsties pie Eiropas Savienības institūcijām, lai iegūtu atbalstu Krievijas pārtikas embargo radīto zaudējumu segšanai. «Vienotas pozīcijas rašana Baltijas valstu vidū vienmēr ir bijis izaicinājums, bet vienlaikus ļoti nepieciešama rīcība. Jo īpaši aktuāli tas ir tagad, kad visas trīs valstis ir starp vissmagāk cietušajām no Krievijas sankcijām,» Neatkarīgajai uzsvēra Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar ZM rīcība esošo informāciju, pārraudzības gadā augstražīgos ganāmpulkos vidējais izslaukums no vienas piena šķirņu slaucamās govs sasniedz pat 13 276 kg, kas ir par 52,7% vairāk nekā vidējais izslaukums valstī – 6993 kg. Lai būtu ievērots taisnīguma princips, ZM ir paredzējusi ciltsdarba maksājuma diferenciāciju – par govīm ar izslaukumu līdz 6999 kg, pirmpienēm un govīm ar vēl nenoteiktu produktivitāti ir paredzēts vienreizējs maksājums 50 eiro, bet par augstražīgām govīm – 60 vai 72 eiro.

7,6 miljonus eiro piena nozarei varēs piešķirt, nepalielinot šī gada valsts budžeta deficītu. Tā kā Ekonomikas ministrija ir apliecinājusi, ka 2015. gadā tās budžetā netiks apgūti 7,6 miljoni eiro Subsidētās elektroenerģijas programmā, Zemkopības ministrijai ir iespējams savus Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda pasākumos ietaupītos līdzekļus novirzīt piena sektora atbalstam.

Viedoklis

Normunds Staņēvičs, Rīgas piena kombināta (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs:

– Piešķirtais finansējums piensaimniekiem 7,6 miljonu eiro apmērā ir ļoti laba ziņa zemniekiem un operatīva rīcība no valdības puses. Krīze piena nozarē turpinās, un grūti prognozēt, kad piena iepirkuma cenas sāks normalizēties. Kā pierāda vēsture, tirgus pats agri vai vēlu sakārtosies, taču pašlaik nav zināms, kad. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir tas, ka valdība atbalsta piena saimniecības grūtā brīdī. Pirms pāris nedēļām organizējām mūsu zemnieku tikšanos ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, un šīs tikšanās laikā piena lopkopji lūdza finansiālu atbalstu no valsts. Mums ir prieks, ka mēs un mūsu zemnieki ir stāvējuši klāt šim lēmumam.