Lai izskaustu aplokšņu algas Latvijā, valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas iniciatīvu uzlikt komerciestādēm par pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savu klientu – privātpersonu – aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Valsts tādā veidā cer nākamgad papildināt savu budžetu par 3,34 miljoniem eiro.
Kredītiestādēm par savu klientu aizdomīgiem darījumiem jau šobrīd ir jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Valdība atbalstījusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā un likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par aizdomīgiem darījumiem, sākot ar nākamo gadu, informēt arī VID. Valdība lūgs Saeimu skatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā.
Aizdomīgs vai nekaitīgs?
Kādreiz bezskaidras naudas norēķinus lielākoties izmantoja biznesa pasaule. Mūsdienās, kad skaidra nauda kabatā ir atrodama retāk nekā internetbankas kodu karte vai kalkulators, šis maksājumu veids ir ienācis arī privātpersonu sadzīvē – šādā veidā ceļo, piemēram, saimniecības nauda starp ģimenes locekļiem, savstarpēji norēķini starp draugiem par vakariņām, pasākumu biļetēm vai ceļojumu utt. Tajā pašā laikā ir iedzīvotāji, kuri joprojām par precēm un pakalpojumiem maksā tikai ar skaidru naudu, tāpēc pēc algas pārskaitīšanas uzreiz iztukšo savu kontu. Apskatot kontu bilanci, izskatītos, ka vieni dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet citi mēnesī neiztērē ne eiro. Kuri gadījumi bankai būs jāuzskata par nekaitīgiem, bet kuri – par aizdomīgiem? Lielāku skaidrību nevieš arī likumprojektā minētā definīcija, proti, ka aizdomīgs darījums (nodokļu jomā) ir darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši saistīti ar likumpārkāpumu, tajā skaitā noziedzīgu nodarījumu, par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai šādu darbību mēģinājumu. Arī Latvijas Komercbanku asociācijai nav skaidrības par to, kādi darījumi komerciestādēm būs jāuzskata par aizdomīgiem. «Pagaidām likumos iekļautas tikai vispārējās normas un detalizētas informācijas – par sniedzamās informācijas pazīmēm, apjomu utt. – nav. Taču mēs ceram, ka gadījumā, ja šie priekšlikumi tiks virzīti tālāk, šāda skaidrība tiks radīta,» Neatkarīgajai uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.
Kredītiestāžu pārstāvji norāda, ka tikai no informācijas par privātpersonu kontu atlikumu un apgrozījumu nevar izdarīt secinājumus par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pat tādā gadījumā, ja personai izdevumi konkrētajā kontā ir lielāki nekā ienākumi, tas nenozīmējot, ka personai ir nelegālie ienākumi. Jāņem vērā, ka nauda var tikt ieskaitīta vai izņemta no konta dažādiem mērķiem, piemēram, aizdot radiniekam, kas noteiktā laika posmā naudu atdod atpakaļ, vai arī vienā bankā personai ir kredīts, bet konts, uz kuru tiek veikta atalgojuma izmaksa, ir citā bankā, tas nozīmē, ka nauda katru reizi tiek izņemta no viena konta konkrētā bankā un ieskaitīta citā kontā un, iespējams, pat citā bankā. Tādējādi viena un tā pati nauda tiek apgrozīta vairākos kontos vairākās bankās noteiktā laika posmā, tāpēc, pēc kredītiestāžu pārstāvju skaidrotā, tā nav tāda veida informācija, kas liecinātu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un tāpēc būtu ziņojama VID.
Valstij ieņēmumi, bankām izdevumi
Likumprojekta anotācijā pie iespējamās ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem redzams, ka valsts no plānotajiem likuma grozījumiem tikai iegūs: 2016. gadā – 3,3 miljonus eiro, 2017. gadā – 2,8 miljonus eiro, 2018. gadā – 1,7 miljonus eiro. Izdevumus, ja tādi radīsies, segs citi avoti.
Lai apstrādātu informāciju un atsijātu aizdomīgos darījumus no nekaitīgajiem, bankām būtu jāalgo analītiķu pulks. B. Melnace gan uzsvēra, ka pagaidām nav iespējams izvērtēt, cik lielus papildu resursus bankām prasīs šīs normas izpilde, jo sniedzamās informācijas profils un apjoms vēl nav skaidrs. «Jebkura papildu ziņošana prasa papildu resursus – vai tie būtu atbilstošas IT sistēmas izstrādei un uzturēšanai vai cilvēku manuāla darba apmaksai. Jautājums, kas svarīgs bankām, – lai šīs izmaksas nebūtu neproporcionāli lielas,» sacīja B. Melnace. Likumprojekta autori gan uzskata, ka administratīvais slogs kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu iestādēm, paredzot šādu regulējumu, nemainīsies, jo informācija par aizdomīgiem darījumiem tiks sniegta, izmantojot tās pašas pazīmes, par kurām jau šobrīd kredītiestādes sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču tādā gadījumā rodas jautājums, ja jau bankas sniedz šo informāciju vienam dienestam, kas liedz to izmantot arī VID. Izrādās, to liedzot likumdošana, konkrēti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likums un Strasbūras 1981. gada Konvencija.
Satversme nav pārkāpta
Neatkarīgās aptaujātās privātpersonas savukārt raizējās, ka viņu privātā dzīve tiks izlikta uzņēmumu un iestāžu darbinieku apskatei – bankās strādājošie pētīs konkrētas personas naudas pārskaitījumu vai skaidras naudas darījumus, ko aizdomu gadījumā pēc tam vētīs VID darbinieki, tādejādi apdraudot viņu privātās dzīves neaizskaramību.
Turklāt jau kopš 4. augusta jau ir spēkā grozījumi Kredītiestāžu likuma 68.panta 11.1 punktā, saskaņā ar kuriem ir noteiktas plašākas tiesības VID amatpersonām pieprasīt informāciju par trešo personu kontiem gadījumos, ja to saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem pieprasa citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāju grupas nodokļu administrēšanas vajadzībām. Šī prasība likumā iestrādāta pēc ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) konstatētām nepilnībām.
Tiesībsarga birojs skaidro, ka likumprojekta sākotnējā redakcijā pastāvēja bažas, ka pieprasāmā informācija var tikt traktēta pārmērīgi plaši, līdz ar ko pastāvēja risks, ka praksē šādas tiesību normas piemērošana varētu radīt personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpumu. Likumdošanas procesā uz minēto īpaši uzmanību bija vērsusi Tieslietu ministrija. Līdz ar ko tiesību normas projekts tika precizēts, iestrādājot nosacījumu, ka informācija par trešo personu kontiem var tikt pieprasīta, ja šī informācija ir paredzami svarīga vai svarīga konkrēta nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāju grupas nodokļu administrēšanas vajadzībām. „Tādējādi likuma norma nosaka tikai konkrētas, svarīgas informācijas pieprasīšanu, nevis pilnīgi visu vai jebkādu informāciju par trešo personu kontiem. Saskaņā ar Satversmes 116. pantu arī tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, ar nosacījumu, ja tiek ievērots samērīguma princips. Tiesībsarga ieskatā nodokļu administrēšanas vajadzība ir uzskatāmas par leģitīmu mērķi demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai, kā arī konkretizējot gadījumus, kādos informācija var tikt pieprasīta, pirmšķietami samērīguma princips tiek ievērots, „ Neatkarīgajai uzsvēra Latvijas Republikas tiesībsarga palīdze Agnese Ūlande.
VIEDOKĻI
Baiba MELNACE, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sabiedrisko attiecību speciāliste:
– Bankas vienmēr ir atbalstījušas ēnu ekonomikas mazināšanu, arī tagad mēs esam tajās pašās pozīcijās. Taču, mūsuprāt, priekšlikumiem jābūt pārdomātiem, ar veiktu detalizētu izpēti par situāciju un ietekmes izvērtējumu. Šī konkrētā iniciatīva ir tapusi lielā steigā, grozījumi ir virzīti ļoti strauji, lai tos varētu iekļaut ar valsts budžetu saistīto likumprojektu paketē. Tāpēc kopumā LKA uzskata, ka diskusija par šo iniciatīvu ir turpināma parlamentā. LKA pašlaik analizē un vēlas arī no VID saņemt vairāk informācijas, kādas ziņas un kādā apjomā būs jāsniedz, vai tas būs samērīgs apjoms un kāda būs tā atdeve.
Mārtiņs PANKE, SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs:
– Viennozīmīgi atbalstām nepieciešamību turpināt mērķtiecīgi apkarot ēnu ekonomikas izpausmes Latvijā. Tādēļ SEB banka jau ilgstoši ir bijusi iesaistīta sarunās ar VID un FM un esam apliecinājuši gatavību atbalstīt pārdomātas iniciatīvas, kas ir vērstas uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Visaugstākie ēnu ekonomikas riski ir saistīti ar dažādiem darījumiem ar skaidru naudu, tostarp skaidras naudas iemaksu bankomātos. Lai VID iniciatīvas sasniegtu mērķi, ir svarīgi, lai tās būtu pārdomātas un samērīgas, neizraisot pretēju efektu, piemēram, skaidras naudas īpatsvara kāpumu apritē. Tāpat ir būtiski, lai jebkuras jaunas prasības būtu pietiekami vienkārši ieviešamas, tās neprasītu no tirgus dalībniekiem nesamērīgas investīcijas un neuzliktu pārliecīgu administratīvo slogu.