Ilze Šteinfelde / Autori

Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs ir optimists un uzskata, ka viņa ģimenes finansiālais stāvoklis 2018. gadā kaut nedaudz, tomēr uzlabosies, savukārt gandrīz ceturtā daļa (24%) iedzīvotāju domā, ka viņu ģimenes finansiālā situācija pasliktināsies, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja.

Gatavojoties sīvai konkurencei mazumtirdzniecības nozarē, Maxima Latvija kopš vakardienas 1000 preču vienībām samazinājusi cenas. Lai gan uzņēmums to neafišē, iespējams, tas ir saistīts arī ar pārtikas mazumtirdzniecības giganta Lidl plāniem ienākt Latvijā.

Pamanāmākais cenu kāpums aizvadītajos gados ir bijis sviestam – tā cena ir pieaugusi pat divkārt. Taču šis nav vienīgais pārtikas produkts, kas Latvijas veikalos ir kļuvis ievērojami dārgāks.

Autoratlīdzību saņēmējiem – mūziķiem, dramaturgiem, dizaineriem, žurnālistiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem (kopumā vairāk nekā 30 000) – šis gads, tāpat kā citiem strādājošajiem, sācies ar jaunumiem nodokļu jomā. Papildus izmaiņām vispārējā nodokļu režīmā māksliniekiem jārēķinās, ka, sākot ar šo gadu, nodokļos ir ieviestas vairākas izmaiņas, kas attiecas tieši uz autoratlīdzību saņēmējiem.

Šogad labāk atalgoti būs ne tikai minimālas algas saņēmēji, bet arī valsts augstākās amatpersonas, kuru algas pieaugs par vairākiem simtiem eiro mēnesī. Tiesa, uz kaimiņvalstu fona Latvijas valsts vadītāji šobrīd saņem visai pieticīgu atalgojumu.

Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ar šā gada pirmo dienu veikalos ir jāmaksā lētāk nekā pirms gadumijas, jo šai produktu grupai tiek piemērots samazināts pievienotās vērtības nodoklis. Pārlūkojot veikalu plauktus aizvadītā gada pēdējā dienā un jaunajā gadā, Neatkarīgā secināja, ka atsevišķos veikalos augļu un dārzeņu cenas nav samazinājušās ne par centu, dažviet cenas pat ir kāpušas.

Līdz ar jaunā gada pirmo dienu spēkā stājušies 172 tiesību akti, 48 likumi un 71 Ministru kabineta noteikumi. Tie lielākā vai mazākā mērā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Lielākajai daļai strādājošo algas izmaksas dienā maciņš izskatīsies biezāks nekā pērn, taču arī tā saturs, visticamāk, dils straujāk nekā 2017. gadā.

Produktu, jo īpaši sviesta, cenu kāpumu veikalos ir grūti nepamanīt. Sviests, saldais krējums un citi piena produkti veikalos maksā dārgāk nekā pirms Krievijas embargo izraisītās piena krīzes.

Aizvadāmais gads daļai uzņēmumu ir bijis veiksmīgākais pēdējo gadu laikā, savukārt daļai tas bijis pēdējais to pastāvēšanas vēsturē.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtības maiņa, kas paredz OIK diferenciāciju no nākamā gada 1. janvāra, aptuveni 53 000 mazo un vidējo uzņēmumu sadārdzinās elektrības rēķinus.

Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši Liepkalnu produkcijas cienītājus satraucis uzņēmuma paziņojums Facebook lapā: «Līdz ar atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos Liepkalnu kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī un līdz ar atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu – daļu savas darbības pārcelsim uz Igaunijas republiku.» Igaunijā, netālu no Pērnavas, jau 5. janvārī tiks atvērta maizes ceptuve.

Sirsnīgas sarunas pie mielasta galda ir daļa no Ziemassvētku prieka. Lai pārliecinātos, kā ik gadu mainās produktu cenas, Neatkarīgā jau divpadsmito gadu veic pētījumu, lūkojoties pēc identiskiem produktiem. Diemžēl šogad, salīdzinot ar pagājušo, daudzas pārtikas preces ir kļuvušas dārgākas.

Jau no pirmās janvāra dienas autobraucēji jutīs izmaiņas degvielas cenās – nodokļu izmaiņu rezultātā degvielas cena kāps par 4,8 centiem benzīnam, par 3,8 centiem dīzeļdegvielai, bet šķidrajai propāna gāzei par 4,6 centiem litrā. Uzņēmējiem jārēķinās, ka degvielas sadārdzināšanās dēļ pieaugs arī transporta un loģistikas izmaksas, bet iedzīvotājiem – ar dārgākām precēm veikalos.

Latvijas iedzīvotāji ir diezgan apmierināti ar tirdzniecības vietās pieejamo sortimentu un pašu veikalu atrašanās vietām, taču cenu līmenis tajos gan lielāko daļu neapmierina. Iespējams, tāpēc šobrīd pircēji akcijām un atlaidēm veikalos pievērš lielāku uzmanību nekā iepriekš.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, veikalos ar katru dienu pieaug pieprasījums pēc svētku precēm, jo īpaši pēc piparkūku mīklas. Neatkarīgās aptaujātie veikalnieki atzīst, ka iepirkšanās groziņos gulst ne tikai tradicionālā piparkūku mīkla, bet arī neparastākas, piemēram, kas gatavota ar rudzu miltiem vai ar šokolādi. Neskatoties uz pārtikas produktu, piemēram, sviesta un medus, sadārdzinājumu, piparkūku mīkla šogad veikalos maksā vidēji tikpat, cik pērn.

Tuvojoties svētkiem, jārēķinās, ka šogad virkne pārtikas produktu veikalos maksā dārgāk nekā pērn. To vidū ir ne tikai sviests, bet arī olas, kuru cena mēneša laikā kāpusi par 9,3 procentiem. Olu ražotāji un tirgotāji aizbildinās ar situāciju pasaules tirgū, lai gan Latvija olas vairāk eksportē nekā importē.

Moderno tehnoloģiju gudra lietošana ļauj iedzīvotājiem dzīvot komfortablāk, bet maksāt par to mazāk, savukārt uzņēmumiem tehnoloģiju attīstība ļauj ātrāk sasniegt mērķi. Telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā Lattelecom piedāvātie pakalpojumi iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības pārvērš mūsdienīgos risinājumos patīkamākai dzīvei un veiksmīgākai uzņēmējdarbībai.

Nākamgad vidējā alga Latvijā vismaz statistiski varētu ne tikai sasniegt, bet pat pārsniegt 1000 eiro uz papīra, liecina Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas un finanšu eksperti. Rožainākās prognozes sola, ka iedzīvotāju rocība, tas ir, iespējas tērēt augs divas reizes straujāk nekā šogad, proti, par aptuveni septiņiem procentiem.

Teju katrai aviokompānijai ir savi noteikumi, cik lielu un smagu bagāžu pasažieris drīkst lidojumā ņemt līdzi bez maksas. Daļa lidsabiedrību neiebilst, ja pasažieris vēlas salonā ņemt līdzi vairākas somas un vēl pirkumus no beznodokļu veikaliem, citas uz lidmašīnas borta atļauj kāpt ar nelielu somiņu.

Latvija ieņem astoto vietu e-pārvaldes jomā Eiropas Savienībā (ES), krietni pārsniedzot ES vidējos rādītājus, liecina ES elektroniskās pārvaldes attīstības pētījums. Pašvaldību spēcīgākā puse ir augsti attīstīti digitālās drošības standarti, savukārt valsts iestādēs – elektronisko dokumentu aprite, secināts Lattelecom un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veidotajā e-indeksā.

Mobilais telefons kļuvis par multifunkcionālu ierīci, kas faktiski aizstāj datoru – tajā tiek lietots e-pasts, veikti norēķini, uzglabāti foto un video faili u.tml., līdz ar to palielinās arī ar šo ierīču lietošanu saistītie drošības riski.

Daļa cilvēku ir saskārušies ar situāciju, kad briesmas dzīvībai vai veselībai izdevies novērst, pateicoties vien līdzcilvēku palīdzībai. Taču, ja nelaimes brīdī līdzās nav neviena vai gluži otrādi – draudus rada kāda persona, tad palīdzēt var telefons, ar kuru izsaukt palīdzību, bet ar lietotņu starpniecību nosūtīt atbildīgiem dienestiem savas atrašanās vietas koordinātas, kas paātrina notikuma vietas atrašanu.