VEIKALOS: Preču sortiments iepriecina, cenas – sarūgtina
Latvijas iedzīvotāji ir diezgan apmierināti ar tirdzniecības vietās pieejamo sortimentu un pašu veikalu atrašanās vietām, taču cenu līmenis tajos gan lielāko daļu neapmierina. Iespējams, tāpēc šobrīd pircēji akcijām un atlaidēm veikalos pievērš lielāku uzmanību nekā iepriekš.
Jaunākā Maxima mazumtirdzniecības kompasa pētījuma dati liecina, ka cenu kāpumu pamanījuši gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji. Kopumā 95,3% respondentu (par 4% vairāk nekā pētījumā vasarā) uzskata, ka beidzamo 12 mēnešu laikā paaugstinājušās patēriņa cenas visiem produktiem un pakalpojumiem. Reģionu griezumā cenu paaugstinājumu visvairāk novērojuši kurzemnieki (98%) un vidzemnieki (97%). Kopumā 58,1% iedzīvotāju uzskata, ka cenas ir ievērojami paaugstinājušās, bet 37,2% uzskata, ka preces ir padārdzinājušās tikai nedaudz. 95% respondentu (par 3% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu vasarā) ir pārliecināti, ka beidzamo 12 mēnešu laikā paaugstinājušās arī pārtikas preču cenas.
Tajā pašā laikā, vērtējot savus ienākumus, apmēram 34% respondentu apgalvo, ka gada laikā ir palielinājušies viņu mājsaimniecības ienākumi, 46% respondentu uzskata, ka ienākumi ir palikuši nemainīgi, bet ap 18% ir pārliecināti, ka tie ir samazinājušies.
Iepērkoties pārtikas veikalos, 72% no aptaujātajiem iedzīvotājiem jutuši tēriņu pieaugumu. Tieši pārtikas cenu kāpumu atzīmējuši 85% respondentu, kas ir par 4% vairāk nekā iepriekš.
Rudenī, salīdzinot ar vasaru, par 7% pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuriem pieauguši izdevumi transportam - to minēja 41% respondentu. Savukārt par 4% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem izglītības iegūšana izmaksā dārgāk - to minēja 12% respondentu.
Izdevumu paliecināšanos transportam, apģērbiem, apaviem un izglītībai vairāk konstatējuši cilvēki, kuriem ir skolas vecuma bērni. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem vairāk novērojuši izdevumu pieaugumu veselībai, komunālajiem maksājumiem un pārtikas precēm. Gados jaunāku cilvēku vidū ir vairāk to, kuri atzīmēja izdevumu pieaugumu restorānu, kafejnīcu apmeklējumiem un gatavo ēdienu piegādei.
Interesanti, ka rudenī par 6% samazinājies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka sadārdzinājušies komunālie pakalpojumi, par 7% mazāk ir to, kuri izjūt interneta, telefona un televīzijas cenu kāpumu. Par izdevumu palielinājumu alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai uztraucas vien 13%, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekš.
Neskatoties uz tēriņu pieaugumu, iedzīvotāju iepirkšanās tendences tikpat kā nav mainījušās. Visiecienītākā iepirkšanās vieta ikdienas pirkumiem 76% iedzīvotāju joprojām ir lielveikali. Ar vasaras sezonas noslēgumu samazinājies to cilvēku skaits, kuri iepērkas tirgū un mazajos piemājas veikalos. Šobrīd vairāk iedzīvotāju nekā vasarā izvēlas saviem ikdienas pirkumiem hipermārketus un lielveikalus.
Vairākumam cilvēku, izvēloties, kurā veikalā veikt lielāko daļu savu ikdienas pirkumu, ir svarīgi, lai veikals būtu pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam (62%), vai pa ceļam no darba uz mājām (42%). Ar rudens sezonas iestāšanos veikala atrašanās aspekts - tuvāk mājām, darbam vai pa ceļam - kļūst vēl svarīgāks nekā iepriekš. Tāpat joprojām iedzīvotājiem ir svarīgs veikala piedāvātais preču sortiments (39%), zemākas cenas (36%) un akciju (34%) piedāvājums. Abi pēdējie aspekti gada otrajā pusē iedzīvotājiem ir kļuvuši vēl nozīmīgāki.