Ilze Šteinfelde / Autori

Laikā, kad banku reputāciju Latvijā būtiski bojā aizdomas par naudas atmazgāšanu ABLV bankā un kukuļošanu finanšu sektora visaugstākā līmenī, valdība gatavojas lemt par lielāku algu piešķiršanu valsts iestāžu vadībā strādājošajiem, to skaitā arī banku pārraudzības iestādei – Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK). Stājoties spēkā šiem likuma grozījumiem, FKTK priekšsēdētājs saņems divas reizes lielāku algu nekā Valsts prezidents.

Saņemot elektrības rēķinus par janvārī patērēto elektroenerģiju šokā bija pat tie, kuri bija rēķinājušies ar iespējamu maksas kāpumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtības maiņu. Zemnieku saeima saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) demisiju.

Valsts kanceleja ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vēlas palielināt vidējā un augstāka līmeņa ierēdņu mēnešalgas maksimālo apmēru. Taču arī pašlaik valsts iestādes, tajā skaitā ministrijas, neskopojas ar savējo prēmēšanu un dažnedažādu atbalstīšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informatīvi izglītojošā kampaņa par atbildīgu aizņemšanos Sauc lietas īstajos vārdos valstij izmaksā aptuveni 80 tūkstošus eiro. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), paužot bažas par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izmantošanu, uz to vērš Valsts kontroles uzmanību.

Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku. Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Vairākums Latvijas mājsaimniecību novērtē drošumu un stabilitāti, kā savu elektrības piegādātāju izvēloties a/s Latvenergo. Uzņēmuma Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks intervijā Neatkarīgajai atklāj, ka šobrīd Latvenergo ar elektrību nodrošina aptuveni 800 000 mājsaimniecību klientus, vienlaikus piedāvājot to izmantot energoefektīvi un viedi.

Izvērtējot Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, kas paredz pārdalīt saistību budžetu no vienkāršās attiecināšanas pret patērēto kWh vienlīdzīgi visiem uz attiecināšanu pret pieslēgumu tīklā (ampēriem) un patērēto jaudu, Enerģētikas drošības komisija secina, ka šī sistēma draud kļūt nepārskatāma un diskriminējoša starp patērētāju grupām un klasēm.

Pirms trim gadiem pilnībā atveroties elektrības tirgum, mājsaimniecības varēja izvēlēties piemērotāko elektrības tirgotāju starp četriem uzņēmumiem. Šobrīd elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvā jau deviņi uzņēmumi, saasinot konkurenci mājsaimniecību klientu noturēšanā un piesaistē.

Zemkopības ministrija (ZM) ir pārliecināta, ka, ieviešot samazināto PVN likmi (5%) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, to cenas samazinājušās arī veikalos.

Lai gan Vācijas pārtikas mazumtirdzniecības gigants Lidl par veikalu atvēršanu Latvijā nav oficiāli paziņojis, ar Lidl saistīti uzņēmumi jau pērn sāka zemes gabalu uzpirkšanu un plānu saskaņošanu ar vietējām būvvaldēm. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošas informācijas, šobrīd tiek kārtoti dokumenti par vismaz septiņu Lidl veikalu būvniecību Latvijā.

Latvijas lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – pieaudzis gan uzņēmumu apgrozījums, gan peļņa.

Papildus citām prasībām kredītiestādēm, sākot ar šo gadu, ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to klienta kontiem, kuros debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 15 000 eiro. Finanšu ministrija (FM) iecerējusi paplašināt tvērumu, pieprasot sniegt informāciju nevis par atsevišķu kontu, bet gan par konkrētu klientu, kura visos kontos kopā konkrētajā kredītiestādē apgrozījums būs pārsniedzis 15 000 eiro.

Mājokļa kreditēšana ar tā saukto nolikto atslēgu principu Latvijā nav populāra. Lielākajai daļai potenciālo kredītņēmēju tā vienkārši nav pa kabatai, jo bankas šā aizdevuma veidam prasa daudz lielāku pirmo iemaksu, nekā izvēloties aizdevumu bez šāda aizsargmehānisma.

Norvik Banka ir banka ar 25 gadu pieredzi un ierindojas starp 10 lielākajām bankām Latvijā pēc aktīvu apjoma. Bankas īpašā rūpju lokā ir seniori, kuri Norvik Banku izvēlas atsaucīgās un izprotošās attieksmes dēļ. Jau kopš pagājušā gada rudens banka ir uzsākusi Senioru nodarbinātības programmu, kas seniorus algo konsultanta darbam, ļaujot viņiem justies joprojām vajadzīgiem un reizē ar padomu un atbalstu palīdzot arī citiem bankas klientiem – senioriem.

Kopš šā gada 1. janvāra Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota samazināta PVN likme – 5%, kam teorētiski būtu jāatspoguļojas arī zemākā cenā veikala plauktos. Pārlūkojot veikalu plauktos pārdošanai izliktos augļus un dārzeņus, Neatkarīgā secināja, ka daļa augļu un dārzeņu nemaksā ne par centu lētāk kā pirms gadu mijas, un atsevišķos gadījumos – pat dārgāk.

Lai gan daļa Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu šomēnes par pienu zemniekiem maksā par 5 līdz pat 7 centiem mazāk nekā aizvadītā gada decembrī, sviesta, krējuma un citu piena produktu cenas veikalos būtiski nav mazinājušās.

Nabadzības riskam Latvijā 2016. gadā bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Tas nozīmē, ka teju pusmiljons Latvijas iedzīvotāju dzīvo, cieši savilkuši jotas, bet neparedzēti izdevumi noved cilvēkus bezizejā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati un saņem tikai pensiju, nabadzības risks ir 72,8 procenti.

Nepilna mēneša laikā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija zaudējusi pa vienam savam biedram. Aizgājušie uzņēmumi – mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija un gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers – šobrīd neplāno iesaistīties kādā alternatīvā uzņēmumu intereses aizstāvošā organizācijā.

Neskatoties uz satiksmes intensitātes palielināšanos uz Latvijas autoceļiem, to kvalitāte beidzamo gadu laikā ir uzlabojusies, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) rīcībā esošā informācija.

Tā kā piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai uzturētu autobusu maršrutu tīklu esošajā apjomā, turklāt pasažieru skaits autobusos samazinās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē nolemts samazināt autobusu maršruta tīklu. Realitātē tas nozīmē atsevišķi maršrutu pilnīgu slēgšanu vai reisu skaita samazināšanu.

Ārlietu ministrija (ĀM), pēc Valsts kontroles atzinuma, ir viena no visnodrošinātākajām ministrijām. Tās darbinieki saņem labas algas, dāsnas prēmijas un naudas balvas.

Latvijā līdzīgi kā vairākās citās valstīs tirgo pārtikas preces, kuru sastāvs atšķiras no to Rietumu līdziniekiem. Taču citās valstīs to uzskata par būtisku problēmu, bet Latvijā šīs atšķirības uzskata par nebūtiskām.