Vairākums Latvijas mājsaimniecību novērtē drošumu un stabilitāti, kā savu elektrības piegādātāju izvēloties a/s Latvenergo. Uzņēmuma Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks intervijā Neatkarīgajai atklāj, ka šobrīd Latvenergo ar elektrību nodrošina aptuveni 800 000 mājsaimniecību klientus, vienlaikus piedāvājot to izmantot energoefektīvi un viedi.
- Latvijas mājsaimniecības elektrību jau trīs gadus iegādājas brīvajā elektrības tirgū. Kā šajā laikā ir mainījies lietotājs un tirgus?
- Situācija noteikti ir mainījusies - gan elektrības tirgotāji, gan elektrības lietotāji ir kļuvuši aktīvāki. Tirgus atvēršana izraisīja pirmo aktivitātes vilni, bet pēc tam tā samazinājās. Attiecīgi tā ir pašu tirgotāju ziņā - cik aktīvi būs tirgotāji klientu informēšanā un piedāvājot jaunus produktus, tik aktīvi būs arī klienti. Tādēļ paralēli mūsu kampaņām katra jauna tirgotāja ienākšana rada nelielu viļņošanos.
Brīvais tirgus, protams, ir veicinājis arī klientu interesi par elektrības tirgu, un elektrības lietotāji arvien vairāk iesaistās jaunu pakalpojumu izmantošanā. Taču vienlaikus ļoti liela daļa no viņiem apzināti izvēlas universālo pakalpojumu kā sev vispiemērotāko. Šis pakalpojums lietošanā ir ērts un vienkāršs, tas nerada nekādas ilgtermiņa saistības, un klienti jebkurā brīdī var izvēlēties kādu citu piedāvājumu. Tādēļ likumsakarīgi, ka veidojas klientu segments, kas mērķtiecīgi dod priekšroku tā sauktajam biržas tarifam, saprotot, ka viņi paši uzņemas risku, kas ir saistīts ar elektrības cenas izmaiņām.
Pēdējos trīs gados tirgus nenoliedzami ir attīstījies, un konkurence starp tirgotājiem ir ļoti intensīva.
- Es pat teiktu, ka konkurence ir dubultojusies, jo tirgus atvēršanas brīdī mājsaimniecībām elektrību piedāvāja četri uzņēmumi, bet šobrīd jau deviņi, tostarp - Lattelecom zīmols tet.
- Par spēcīgo konkurenci elektrības tirgū liecina pašreizējā situācija. Ja tirgus būtu pasīvs un bez konkurences, tad jebkuram jaunam spēlētājam būtu labas iespējas ienākt tirgū ar kaut ko ļoti atšķirīgu un būtiski lētāku, taču šobrīd redzam, ka arī jauno tirgus spēlētāju piedāvājums ir ļoti līdzīgs esošiem piedāvājumiem. Protams, ja piedāvājumi tiek salīdzināti korekti, proti, fiksētais tarifs ar fiksēto, biržas tarifs ar biržas tarifu. Šādā gadījumā starp tirgotāju piedāvājumiem atšķirības nav vai tās ir ļoti minimālas. Mājsaimniecībai, kas mēnesī tērē 400 kWh, rēķina atšķirības starp dažādu tirgotāju piedāvājumiem līdzvērtīgos produktos ir maksimums aptuveni 10 eirocentu mēnesī. Pieaugot konkurencei, atsevišķiem tirgotājiem ir vēlme savu produkta piedāvājumu padarīt krāšņāku, nekā tas ir īstenībā, un salīdzināt sev par labu, piemēram, konkurenta fiksētas cenas tarifu ar savu biržas produktu.
Konkurences apstākļos komersanti nāk klajā ar lakoniskiem apgalvojumiem par savu tirgus daļu un panākumiem, un to var saprast. Tomēr, ja, pēc tirgus jaunpienācēju ziņotajiem datiem, vairāki desmiti tūkstoši klientu īsā laikā ir izvēlējušies viņu piedāvājumu, tad jāsecina, ka šo klientu «staigāšana» notikusi starp mazākajiem tirgus dalībniekiem, jo neesam to izjutuši starp saviem klientiem. Vēl jo vairāk - katrs ceturtais atgriežas atpakaļ pie mums.
- Šā gada 21. janvārī vidējā elektrības cena NordPool spot biržā bija 78,67 eiro par kilovatstundu, kas bija teju trīstik augsta kā dienu iepriekš un dienu pēc tam.
- Jā gan, turklāt tā nebija vēsturiski augstākā biržas cena. Tāpēc biržas produktus labāk izvēlēties tiem, kuriem ir interese un motivācija ik dienu sekot līdzi elektrības cenas izmaiņām biržā un attiecīgi pakārtot tam savu ikdienu, piemēram, lietojot elektrību brīžos, kad tā ir vislētākā, bet ierobežojot tās izmantošanu dārgajās stundās.
- Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties piemērotāko starp elektrības piedāvājumiem?
- Pirmais un pats svarīgākais katrai mājsaimniecībai ir saprast, kādu produktu tā vēlas lietot - fiksētas cenas vai biržas tarifu. Nevar viennozīmīgi pateikt, kurš no tiem ir izdevīgāks, jo tas ir atkarīgs no katras konkrētās mājsaimniecības vēlmēm un kompetences. Katram no šiem produktiem ir savi plusi. Kad ir izlemts par labu fiksētai cenai vai biržas tarifam, var salīdzināt tirgotāju piedāvājumus konkrētajam veidam. Bet, kā jau es teicu iepriekš, - jāsalīdzina biržas tarifi ar biržas tarifiem un fiksētas cenas tarifi ar fiksētiem.
Izvēloties vienu vai otru tirgotāju, noteikti ir jāpievērš uzmanība tam, kādas ir tirgotāju tiesības līguma darbības laikā mainīt nosacījumus, piemēram, cenu. Ja šis konkrētais tirgotājs jau tā ir rīkojies attiecībā uz citiem saviem pakalpojumiem, tad nevar izslēgt iespēju, ka tas rīkosies līdzīgi, arī tirgojot elektrību. Tāpat jāizvērtē, vai piedāvājums pirkt lētāk elektrību nenes līdzi papildu maksājumus, piemēram, maksas zvanu, ja vēlaties noskaidrot informāciju par savu rēķinu.
Klientiem ne mazāk svarīgi ir arī papildu pakalpojumi un iespējas, ko piedāvā tirgotāji, un arī tas var kalpot par plusiņu, izvēloties piemērotāko elektrības piedāvājumu. Latvenergo pērn sāka piedāvāt pakalpojumu Elektrum apdrošināts, kas jau ir iemantojis lielu popularitāti.
- Kādas ir Elektrum piedāvājuma priekšrocības, ja pat asās konkurences apstākļos lielākā daļa mājsaimniecību ir palikušas uzticīgas Latvenergo?
- Pirmkārt, mūs kā tirgotāju raksturo tas, ka, esot tirgū no pirmās dienas, mums ir izdevies izveidot pietiekami plašu piedāvājumu - gan biržas tarifu, gan vairākus fiksētā tarifa produktus, kas ļauj katrai mājsaimniecībai izvēlēties sev piemērotāko atkarībā no elektrības patēriņa un elektrības lietošanas ieradumiem. Tāpat, kā jau minēju, mēs varam piedāvāt dažādas papildu iespējas, piemēram, unikālo energorisku apdrošināšanu.
Mums ir klientiem draudzīga, ērta apkalpošana internetā un mobilā aplikācija, kuras iespējas neaprobežojas tikai ar tirgus cenu atspoguļojumu, bet palīdz klientiem veikt ikdienas darbības, piemēram, iesniegt skaitītāja rādījumus, izvēlēties dažādas norēķinu metodes u. tml. Daudzi klienti dod priekšroku izlīdzinātajam maksājumam, kas ļauj līdzsvarot maksājumus visa gada garumā. Apkalpošanas kultūras uzlabošanā esam ieguldījuši daudz pūļu, un klienti to pozitīvi novērtē. Ņemot vērā, ka mūsu atbildība ir apkalpot apmēram 800 000 mājsaimniecību, tad noteikti mūsu stiprā puse arīdzan ir kompetence visdažādākajās niansēs visdažādākajām patērētāju grupām, ieskaitot aizsargātos lietotājus. Mūsu kompetenci nosaka arī tas, ka mēs elektrību ne tikai pārdodam, bet arī ražojam.
- Elektrība ir viena no retajām lietām, kurai cena pēdējo gadu laikā ir samazinājusies. Vai biržas cenas samazinājumu izjūt arī mājsaimniecības - Elektrum klienti?
- Jā, un tā ir mainījusies arī produktos, attiecīgi lielākajai daļai no klientiem esot ieguvējiem. Taču cita lieta ir pārējās elektrības rēķinu veidojošās komponentes - obligātā iepirkuma komponente, pievienotās vērtības nodoklis utt., kas nav atkarīgs ne no mums, ne no kāda cita elektrības tirgotāja. Tās elektrības lietotājam ir jāapmaksā neatkarīgi no tirgotāja izvēles.
- Igaunijā, kur arī ir brīvais elektrības tirgus, pagājušajā gadā elektroenerģija bija dārgāka. Kāpēc tā?
- Latvija un Lietuva ietilpst vienā elektrības cenu apgabalā, Igaunija - citā. Starpsavienojums starp Lietuvu un Latviju jaudas ziņā ir teju neierobežots, savukārt starpsavienojumam starp Latviju un Igauniju vēl pastāv jaudas ierobežojumi. Līdz ar to mūsu tirgi nav pilnībā saslēgti, lai gan ir savienoti. Mēs sagaidām, ka apmēram ap 2020. gadu, kad sāks darboties trešais starpsavienojums, cenas izlīdzināsies arī starp Latviju un Skandināviju. Igaunija jau vēsturiski ir bijusi elektrības cenās daudz tuvāka Skandināvijas cenām, jo Igaunijas starpsavienojums ar Somiju ir pietiekami jaudīgs. Latvija un Lietuva Skandināvijas tirgum slēdzās klāt pamazām, gan pilnveidojot starpsavienojumus starp Igauniju un Latviju, gan 2016. gadā nododot ekspluatācijā starpsavienojumu NordBalt. Tas arī veicinājis elektrības cenas kritumu biržā, Latvijai pietuvojoties Skandināvijas elektrības cenām. Visticamāk, arī nākotnē mūsu elektrības cenās vairāk redzēsim tās tendences, kas ietekmē Skandināvijas elektrības cenas.
Savukārt Igaunija Skandināvijas cenu apgabalā jau darbojās vēsturiski, un šā iemesla dēļ cenu samazinājuma tur nebija. Tā kā pērn Somijā pieauga elektrības cena, tad šī tendence atspoguļojās arī Igaunijā.
Jā, šis piemērs ilustrē to, kā darbojas un kādi faktori ietekmē elektroenerģijas tirgu NordPool biržas reģionā. Starp tiem liela nozīme ir starpsavienojumiem. Vēsturiski Igaunijas starpsavienojums ar Somiju ir bijis stipri jaudīgāks, un attiecīgi kaimiņiem elektrības cena bija daudz tuvāka Skandināvijas cenām jeb zemāka nekā mums. Mēs to neizjutām, jo mūsu savstarpējā savienojuma jauda ir ierobežota. Situācija mainījās līdz ar NordBalt kabeļa atklāšanu 2016. gadā, kas veicināja elektrības cenas kritumu Latvijā un Lietuvā, arī mums pietuvojoties Skandināvijas līmenim. Savukārt, tā kā pērn Somijā pieauga elektrības cena, tad šī tendence atspoguļojās arī Igaunijā.
Mēs sagaidām, ka apmēram ap 2020. gadu, kad sāks darboties trešais starpsavienojums, cenas izlīdzināsies arī starp Latviju un Skandināviju. Jau šobrīd un arvien vairāk nākotnē mūsu elektrības cenu vairāk ietekmē tās tendences un faktori, kas ir būtiski Skandināvijai.
- Latvenergo, šķiet, ir vienīgais elektrības tirgotājs Baltijā, kurš darbojas atvērtajos segmentos visās trīs Baltijas valstīs. Kā jums izdodas ieinteresēt kaimiņvalstu elektrības lietotājus?
- Vienas universālas receptes visiem tirgiem un visiem segmentiem nav. Katrā vietā ir atšķirīgas nianses, kas ir jāņem vērā. Tomēr jebkurā gadījumā ieiešana jaunā tirgū ir smags darbs. Ar labu produktu vien nepietiek. Tāpēc ļoti daudz kas ir atkarīgs no mūsu spējas ieinteresēt elektrības lietotāju. Arī Lietuvas un Igaunijas tirgū konkurence ir tikpat spēcīga kā Latvijā. Igaunija patiesībā bija pirmais tirgus, kur mēs sākām piedāvāt apdrošināšanu, un tagad katrs ceturtais mūsu mājsaimniecību klients Igaunijā izmanto šo pakalpojumu. Latvijā tik liels apdrošināto īpatsvars vēl nav, jo mēs to sākām ieviest tikai pagājušogad. Taču nešaubos, ka tas arī Latvijā būs tikpat populārs kā kaimiņvalstī.
- Ieklausoties Latvenergo Energoefektivitātes centra padomos, mājsaimniecības jaunu elektroierīču iegādē priekšroku dod energoefektīvākām. Vai līdz ar to elektrības patēriņš mājsaimniecību sektorā nesamazinās?
- Energoefektivitāte ir mūsu kopēja interese. Energoefektivitātes pamatmērķis patiesībā ir lietot elektrību gudri, tas ir, taupīt, nezaudējot komfortu. Mēs noteikti nebūsim zaudētāji, ja klienti lietos elektroenerģiju efektīvāk un gudrāk. Turklāt vienas mājsaimniecības ietvaros tāpat notiek divi pretēji procesi - no vienas puses, vecās elektroierīces tiek aizvietotas ar ekonomiskākām, bet vienlaikus pieaug arī ierīču skaits. Visticamāk, šobrīd šīs tendences viena otru kompensē, kas patiesībā ir ļoti labi, jo tiek sasniegts augstāks dzīves komforts, netērējot vairāk elektrības.
Tajā pašā laikā, protams, nevar ignorēt faktu, ka demogrāfisko procesu ietekmē samazinās elektrības lietotāju skaits.
- Vai elektrību gudri izmantot palīdz arī pakalpojums Elektrum Viedā māja?
- Protams. Turklāt jāuzsver, ka energoefektivitāte nav tikai elektrības gudra lietošana. Pagājušais gads jaunu pakalpojumu attīstībā mums bija ļoti ražīgs. Papildus elektroenerģijas tirdzniecībai pērn mēs uzsākām klientiem piedāvāt divus jaunus pakalpojumus. Tā kā arī mēs iepriekš nebijām darbojušies šajos lauciņos, šo pakalpojumu ieviešana deva mums tādu kā jaunatklājēju sajūtu. Viens no šiem pakalpojumiem ir Elektrum Viedā māja, otrs - Elektrum Solārais.
Viedās mājas priekšrocības novērtē klienti, kuri grib ērti un komfortabli pārvaldīt savas mājas apkures procesus, elektroierīces u. tml. Visbiežāk klienti Viedo māju izmanto, lai nodrošinātu komforta temperatūru laikā, kad mājās kāds uzturas, piemēram, no vakara līdz rītam, bet pa dienu, kad neviena nav mājās, apkures intensitāte tiek samazināta, tādējādi lieki netērējot energoresursus. Tāpat ir klientu segments, kuriem ir svarīgi pārvaldīt energoresursus attālināti, piemēram, ieslēdzot brīvdienu mājā sildierīces uz pāris stundām diennaktī. Tas ļauj taupīt gan laiku, gan transporta izmaksas, kas būtu jāvelta, lai ik pa laikam dotos ieslēgt apkuri.
Pēc mūsu aprēķiniem, vidēja izmēra dzīvokļa aprīkošana ar Viedās mājas iekārtu izmaksā tikpat, cik mobilais telefons, bet apkures rēķinus tas ļauj samazināt par trešdaļu. Līdz ar to šīs investīcijas var atpelnīt gada laikā.
- Vai esat aprēķinājuši, cik ātri var atpelnīt saules paneļus, kas uzstādīti Elektrum Solārais ietvaros?
- Atpelnīšanās ir atkarīga no daudziem faktoriem, tajā skaitā laika apstākļiem, patēriņa u. tml.
Pirms desmit gadiem vēlme būt zaļam, pašam iegūstot elektrību, bija dārgs prieks, jo nebija iespējams to iegūt lētāk, nekā tobrīd maksāja elektrība. Tā kā saules paneļu cenas pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājušās, tad šobrīd ir sasniegts līmenis, kad, lietojot saules paneļus, klientam par iegūto elektrību nav jāpiemaksā. Visticamākais, var pat sagaidīt arī nelielu finansiālo atdevi.
Tomēr galvenā motivācija, kuras dēļ klienti šobrīd vēlas uzstādīt saules paneļus, ir ieguldījums nākotnē. Mēs kā atbildīgs uzņēmums klientiem nesolām, ka ieguldītais ātri atmaksāsies, bet esam lepni par katru zaļi domājošu klientu.
Jāsaka, ka interese par šo pakalpojumu ir krietni lielāka, nekā sākotnēji bijām gaidījuši. Tas mūs, protams, priecē, jo arī mēs iestājamies par resursu ilgtspējību.