Ekonomijas dēļ slēgs atsevišķus autobusu maršrutus; kurus?
Tā kā piešķirtais valsts budžeta finansējums nav pietiekams, lai uzturētu autobusu maršrutu tīklu esošajā apjomā, turklāt pasažieru skaits autobusos samazinās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē nolemts samazināt autobusu maršruta tīklu. Realitātē tas nozīmē atsevišķi maršrutu pilnīgu slēgšanu vai reisu skaita samazināšanu.
Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš gan uzvēra, ka plānotās izmaiņas nav akmenī iecirstas. Priekšlikumi ir nodoti plānošanas reģionu izvērtēšanai un saskaņošanai. Tieši tāpēc nav iespējams pateikt, cik daudz maršrutu un reisu varētu skart izmaiņas. Taču jebkurā gadījumā, izmaiņas notikšot pakāpeniski. Daļā reisu un maršrutu izmaiņas varētu būt tuvākajos mēnešos, bet citos - gada beigās.
Ekrānšāviņš no avīzes
Analizējot iespējamās izmaiņas maršrutu tīklā, ATD ņēma vērā vairākus aspektus, piemēram, autobusu maršrutu pārklāšanos ar vilciena maršrutiem, rentabilitāti, skolēnu pārvietošanos ar autobusu, lai nokļūtu izglītības iestādē.
Godiņš stāstīja, ka kopš 2014. gada pasažieru skaits ir samazinājies par aptuveni 12% - no 33,1 miljona 2014. gadā līdz 29,3 miljoniem pārvadāto pasažieru 2017. gadā. Tikmēr reisu skaits autobusu maršrutos kopš 2014. gada samazinājies vien par 1,2% - no 7629 reisiem 2014. gadā līdz 7546 reisiem 2017. gadā. Savukārt par teju 2% kopš 2014. gada pieaudzis reģionālā maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums - no 78,4 miljoniem kilometru 2014. gadā līdz 79,9 miljoniem kilometru 2017. gadā.
Pēc ATD datiem, šobrīd ieņēmumi no biļetēm vidēji sedz tikai 50% no nepieciešamajām izmaksām. Taču ir maršruti un reisi, kuros rentabilitāte ir tikai 10 procenti. K. Godiņš zināja stāstīt gadījumus, kad autobuss izbrauc visu reisu bez neviena pasažiera vai arī konkrēto maršrutu izmanto tikai pāris cilvēki.
Pārējo izdevumu daļu, ko nesedz ieņēmumi no biļetēm, dotē valsts. Tomēr, ņemot vērā pasažieru skaita samazinājuma tendenci, degvielas cenas pieaugumu un valstī noteiktās minimālās algas izmaiņas, piešķirtais finansējums nav pietiekams, lai uzturētu reģionālo maršrutu tīklu esošajā apjomā, uzsvēra K. Godiņš. Pēc viņa aprēķiniem, akcīzes nodokļa izmaiņas šajā nozarē radīs aptuveni 1 miljonu eiro zaudējumus šogad.
Ekrānšāviņš no avīzes
Viena no iespējām, kā uzlabot rentabilitāti, ir autobusu maršruti pēc pieprasījuma. Šogad visos reģionos ir paredzēti pilotprojekti, kuri parādīs, vai šī ideja ir dzīvotspējīga vai ne.
Vienlaikus daļai iedzīvotāju reģionos ir jārēķinas ar atsevišķu maršrutu slēgšanu. Tā, piemēram, šobrīd tiek vērtēts, vai pilnībā slēdzams maršruts Jelgava-Garoza, pa kuru autobuss kursē sestdienās un svētdienās. ATD ir izpētījis, ka potenciāliem pasažieriem ir alternatīvas iespējas nokļūt šī maršruta galapunktos. Ļoti zemas rentabilitātes dēļ (biļešu ieņēmumi sedz tikai 10% no nepieciešamajām izmaksām), iespējams, tiks slēgts maršruts Ventspils-Mazirbe, kurā autobuss kursē tikai vasarā, un maršruts Ventspils-Blāzma-Ugāle-Usma-Ugāle.
Savukārt maršrutā Gulbene-Stari, kur darba dienās ir 44 reisi, reisu skaitu šajās dienās ir plānots samazināt par sešiem, brīvdienās - par astoņiem reisiem.