2017 - nodokļu un likvidāciju gads

Aizvadāmais gads daļai uzņēmumu ir bijis veiksmīgākais pēdējo gadu laikā, savukārt daļai tas bijis pēdējais to pastāvēšanas vēsturē.

Šogad ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļos iekasēta rekordliela summa - ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa šogad budžetu papildinājuši ar 392 miljoniem eiro, kas ir krietni vairāk nekā aizvadītajos gados, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Šogad likvidēti vairāk nekā 16 tūkstoši dažādu uzņēmumu, nodibinājumu un biedrību, kas ir rekordliels skaits pēdējo 18 gadu laikā.

Peļņa, zaudējumi un bankrots

Lai gan komercbanku nozarei Latvijā šogad veicas itin labi, šis pavasaris Trasta komercbankai izrādījās pēdējais - martā banka tika pasludināta par maksātnespējīgu un tai tika uzsākta bankrota procedūra. Swedbank deviņos mēnešos nopelnīja 69 miljonus eiro, ABLV Bank - aptuveni 41 miljonu eiro, SEB banka - aptuveni 31 miljonu eiro. Ar pelņu strādājušas arī citas bankas, izņemot četras - Baltic International Bank, PrivatBank, Expobank un banku Citadele, kurām šā gada pirmie deviņi mēneši nesa zaudējumus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Dārgais piens un sviests

Šis gads gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, gan piena lopkopjiem paliks atmiņā ar būtisku piena un tam sekojošo sviesta sadārdzinājumu. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) sviesta cenu kāpumu nosauca par gada rekordu. «Sviesta cenas kāpums pasaules un Latvijas veikalu plauktos izveidoja unikālu rekorda cenas situāciju pēdējo desmit gadu griezumā. Uz visa piena nozares produktu vidējo cenu fona arī piena iepirkuma cena tirgū saglabājās relatīvi augsta un Latvijā turas ap 30 centiem par kilogramu, kas dod iespēju izķepuroties no dziļās piena krīzes, kurā ilgstoši atradās piena ražotāji,» uzsver LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne. Tomēr piena cenu kāpums Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus bankrotā nav iedzinis.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan atzīst, ka gada sākumā straujais piena iepirkuma cenu kāpums satrauca: «Tā kā pārstrāde ir kā starpposms starp piena ražotājiem un tirgotājiem, mūs satrauca situācija, ka īsā laikā mūsu pārstrādātājiem bija jāspēj samaksāt salīdzinoši augstu cenu par pienu, bet tajā pašā laikā nebija iespēju tikpat strauji un proporcionāli palielināt piena produktu cenu. Tikai pateicoties tam, ka uzņēmumiem izdevās palielināt cenu atsevišķiem produktiem eksporta tirgos, uzņēmumi šo sarežģīto un smago periodu pārdzīvoja.»

Uzņēmumi sasparojas

Aizvadītais gads salīdzinoši labs ir bijis arī citiem uzņēmumiem, tostarp Cido Grupai. Uzņēmuma apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Uzņēmums jau vairākus pēdējos gadus uzrāda labākos finanšu rādītājus tā vēsturē, uzlabojot tirgus pozīcijas un apliecinot, ka ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem pārtikas nozarē, uzsver SIA Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Arī zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija šogad ir kāpinājis apgrozījumu un peļņu, ziņo LETA. Audzis arī uzņēmuma eksports - par 4% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kas panākts, stiprinot sadarbību esošajos tirgos, koncentrējoties uz ilgtermiņa attiecību veidošanu Krievijā, Skandināvijā, ASV, Vācijā, Izraēlā, Apvienotajā Karalistē un citās valstīs. Galvenokārt pieaugums sasniegts, pateicoties Krievijas tirgum, kas eksporta ziņā sāk atjaunoties.

Apdrošinātāji arī var justies apmierināti ar aizejošā gada rezultātiem. FKTK rīcībā esošā informācija liecina, ka apdrošinātāju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 15%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza aptuveni 483 miljonus eiro. Parakstīto prēmiju pieaugumu nodrošināja galvenokārt lielākie apdrošināšanas veidi - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (89 miljoni eiro), sauszemes transporta apdrošināšana (80 miljoni eiro), OCTA (58 miljoni eiro) un dzīvības apdrošināšanas produkti (69 miljoni eiro), bet īpašuma apdrošināšanā kopš gada sākuma aizvien saglabājās neliela lejupslīde (-0,5%) un parakstītās prēmijas sasniedza 66 miljonus eiro.