Cik šogad algā saņems Valsts prezidents un citas augstākās amatpersonas

© Ekrānšāviņš no avīzes

Šogad labāk atalgoti būs ne tikai minimālas algas saņēmēji, bet arī valsts augstākās amatpersonas, kuru algas pieaugs par vairākiem simtiem eiro mēnesī. Tiesa, uz kaimiņvalstu fona Latvijas valsts vadītāji šobrīd saņem visai pieticīgu atalgojumu.

Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim šogad mēnešalga ir noteikta 5121 eiro, kas ir par aptuveni pustūkstoti vairāk nekā pērn. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šogad algā saņems 7287,50 eiro (pirms nodokļu nomaksas), kas ir par aptuveni 100 eiro vairāk nekā pērn, Neatkarīgajai apstiprināja Lietuvas vēstniecības Latvijā pārstāvis Toms Grabausks. Salīdzinājumā ar Latviju un Igauniju D. Grībauskaite šobrīd ir vislabāk atalgotā prezidente no Baltijas valstu prezidentiem. Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai alga šobrīd ir 5200 eiro, liecina informācija Igaunijas prezidenta mājaslapā. Šāda alga K. Kaljulaidai būs vismaz līdz 1. aprīlim, kad Igaunijā kā ik gadu tiks indeksēts prezidenta un citu amatpersonu atalgojums.

Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijā amatpersonu alga mainās 1. janvārī, un tā ir tieši atkarīga no vidējās algas valstī. Līdz ar vidējās algas kāpumu aug arī deputātu un ministru ienākumi, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu virknei amatpersonu atalgojumu nosaka pēc vidējās algas valstī, to reizinot ar attiecīgu koeficientu. Piemēram, premjerministra algas aprēķināšanai tas ir 4,93; ministriem - 4,68; valsts kontrolierim un tiesībsargam - 4,05; Saeimas deputātiem - 3,2. Tā kā Centrālā statistikas pārvalde gada vidējo algu paziņo tikai nākamajā gadā, tad amatpersonām algu faktiski rēķina, izmantojot aizpagājušā gada datus. Piemēram, pērnā gada aprēķinam izmanto 2015. gada datus, bet šogad amatpersonu algas rēķina, par pamatu izmantojot 2016. gada vidējo algu. Līdz ar to ministri šogad saņems 200 eiro algas pielikumu (uz papīra). Arī Saeimas deputāti šogad tiks atalgoti vēl dāsnāk nekā pērn - saņemot par 131 eiro lielāku pamatalgu nekā 2017. gadā. Tāpat labāks atalgojums gaida Saeimas priekšsēdētāju un tā biedru, Saeimas sekretāru un tā biedru, Saeimas frakciju un komisiju priekšsēdētājus un to biedrus, Saeimas komisiju sekretārus, Saeimas apakškomisiju priekšsēdētājus un citas Saeimas amatpersonas, kuru alga tiek rēķināta no vidējās algas. Deputāti, kuri pilda vairākus amatus, atalgojuma pieaugumu izjutīs vēl būtiskāk. Piemēram, deputātam, kurš pilda gan frakcijas priekšsēdētāja, gan komisijas priekšsēdētāja amatu, šogad alga pirms nodokļu nomaksas sasniegs 5137 eiro. Tāpat amatpersonas iegūs no jaunās nodokļu reformas. Algas pielikuma un nodokļa izmaiņu rezultātā ministri uz rokas nākamgad saņems par apmēram 140 eiro vairāk nekā šogad, ierindas deputāti - par apmēram 106 eiro vairāk.

Savukārt Valsts prezidenta atalgojumu nosaka valsts budžeta likums, ko Saeima pieņem katru gadu. Tā likums Par valsts budžetu 2018. gadam nosaka, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nedrīkst pārsniegt 5121 eiro un reprezentācijas izdevumi - 1025 eiro mēnesī. Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas speciāliste Kristīne Kļaveniece apstiprināja, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī 2018. gadā ir tieši 5121 eiro.

Salīdzināšanai Lietuvas prezidents reprezentācijas vajadzībām ik mēnesi šogad var tērēt 1822 eiro, kā to nosaka pērn gada nogalē Lietuvas Seima pieņemtais Lietuvas valsts budžeta likums 2018. gadam. Lietuvas mediji pēc budžeta apstiprināšanas vēstīja, ka Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei alga uz rokas 2018. gadā būs 5538 eiro - gandrīz 84 eiro vairāk nekā pērn.

Lietuvas Seima priekšsēdētājs Viktors Pranckietis algā šogad saņemšot par 44 eiro mēnesī vairāk nekā pērn, un viņa alga pēc nodokļu nomaksas būs apmēram 2910 eiro mēnesī, savukārt premjerministrs Sauls Skverneli šogad saņems 3253 eiro uz rokas, kas ir par 50 eiro dāsnāk nekā pērn.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais