Mobilais telefons kļuvis par multifunkcionālu ierīci, kas faktiski aizstāj datoru – tajā tiek lietots e-pasts, veikti norēķini, uzglabāti foto un video faili u.tml., līdz ar to palielinās arī ar šo ierīču lietošanu saistītie drošības riski.
Bites un Drossinternets.lv kiberdrošības zināšanu testa rezultāti liecina, ka nezināšanas un neuzmanības dēļ kibernoziedzieku lamatās iekristu katrs otrais. Proti, 67% lietotāju ir pārliecināti, ka mobilajam telefonam nav nepieciešama antivīrusu aizsardzība, bet 61% neatpazīst viltotas interneta vietnes, piemēram viltotu PayPal lapu.
Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska uzsver, ka 95% problēmsituāciju digitālajā vidē rodas pašu lietotāju nezināšanas, vieglprātības vai slinkuma dēļ. «Mobilais telefons mūsdienās nodrošina ļoti plašas iespējas, tostarp - iespēju izdarīt dažādas lietas tūlīt, kā arī ātrāk nekā ierasts. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo laiks, kā zināms, ir zelta vērtē. No otras puses, iespēja kļūdīties ir lielāka, jo kļūdas gluži vienkārši var pieļaut ātrāk,» teic M. Katkovska.
Savukārt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko atgādina, ka kiberuzbrukuma galvenais mērķis ir iegūt datus, turklāt dati paši par sevi ir nevis objekts, bet gan līdzeklis tālāku noziedzīgu mērķu sasniegšanai. «Iedzīvotājiem katram pašam ir jārūpējas par saviem datiem. Nododot tos ārpus Latvijas komersanta piedāvātā virtuālā produkta, jārēķinās, ka dati ir neaizsargāti vai aizsargāti tiktāl, cik katrs pats drošu risinājumu sev izvēlas,» skaidroja D. Homenko.
Telefons remontā
Bites un Drossinternets.lv kiberdrošības zināšanu testa rezultāti liecina, ka 61% neaizdomājas par nepieciešamību aizsargāt privātos datus, nododot ierīci remontā. Proti, vairums lietotāju uzskata, ka šādās situācijās pietiek izslēgt telefonu vai izņemt no tā SIM karti.
Bites pārstāvis Andis Anspoks iesaka: ja ir nepieciešamība nododot ierīci remontā, tad pirms tam izdzēst no tās visu privāto informāciju. Ja paša spēkiem izkopēt datus no ierīces nav iespējams, tās ieteicams nodot remontā tikai oficiālos servisos. «Piemēram, Bitē, pieņemot ierīci uz remontu, visi tās dati klienta klātbūtnē tiek pārkopēti ārējā informācijas nesējā vai arī pārnesti no bojātā telefona uz jaunu, izmantojot bezmaksas pakalpojumu Pārcēlājs. Pēcāk ar klienta piekrišanu ierīcē tiek atjaunoti rūpnīcas iestatījumi, kas izslēdz meistaru piekļuvi klienta personas datiem,» skaidro A. Anspoks.
Izdevīgi piedāvājumi un bezmaksas lietotnes
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns īpašu uzmanību vērš uz krāpnieciskiem sludinājumiem sociālajos tīklos un krāpnieciskām interneta tirdzniecības vietnēm, kuru īpatsvars tradicionāli pieaug tieši gada nogalē, tuvojoties svētku iepirkšanās sezonai. «Vēlos atgādināt - ja kāds piedāvājums ir neticami labs, tas, visdrīzāk, ir krāpniecība, tāpēc lietotājiem ir jābūt īpaši kritiskiem un uzmanīgiem,» uzsver V. Teivāns.
D. Homenko arī iesaka rūpīgi izvērtēt mobilās lietotnes, īpaši ziņojumapmaiņas lietotnes, pirms ķerties pie to lejupielādes mobilajā telefonā, piemēram, pievērst uzmanību, vai ir pieejama informācija par izvēlētās lietotnes izstrādātāju, kādas vēl lietotnes tas piedāvā un, galu galā, kurā valstī tas ir reģistrēts. Dažkārt der ņemt vērā, ka bezmaksas lietotnes nebūt nav bez maksas, proti, lietotājs to «iemaina» pret saviem datiem.
Bezmaksas WiFi kārdinājums
Vairāk nekā puse jeb 63% interneta lietotāju Latvijā ikdienā lieto ar paroli neaizsargātus publiskos WiFi tīklus, savukārt vēl vairāk - 67% - nepievērš uzmanību interneta vietņu drošībai, pakļaujot savus personīgos datus ļaunprātīgas izmantošanas riskiem, liecina OMD Snapshot iedzīvotāju aptauja. Vispaviršākie pret interneta savienojumu drošību savās mobilajās ierīcēs ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, no kuriem neaizsargātus WiFi tīklus lieto 87%.
Kopumā 44% interneta lietotāju vispār nav priekšstatu par to, kas nosaka publiskā WiFi izmantošanas drošību. Līdz ar to nedrošos WiFi tīklos tiek aktīvi sērfots internetā, tostarp izmantojot sociālos tīklus un lietotnes, kas ļaundariem var sniegt pieeju personīgai informācijai un parolēm. Turklāt katrs piektais aptaujātais ar paroli neaizsargātā WiFi tīklā veic arī norēķinus, piemēram, internetveikalos, tādējādi tiešā veidā pakļaujot riskam savas finanses. Jauniešu vidū šāda rīcība pat ir divkārt biežāka. Interesanti, ka neaizsargātu WiFi tīklu lietošana biežāk raksturīga vīriešiem nekā sievietēm - attiecīgi 70% un 58% gadījumu.
«Situācijā, kad internetā apmaināmies ar personīgajiem datiem un veicam norēķinus, lietotājiem tomēr būtu jāorientējas vismaz galvenajos interneta savienojumu veidu drošības jautājumos. Būtiskākā atšķirība ir tajā, cik daudz vērības pašam lietotājam jāvelta, izvēloties pieslēgumu. WiFi tīkla aizsardzība ir atkarīga no tīkla iestatījumiem un tā, cik publiska ir piekļuve tam. Savukārt, piemēram, mobilais internets jebkurā vietā nodrošina šifrētu datu pārraidi, ļaujot izvairīties no datu zādzības, būtiski ierobežojot datu zādzību un to ļaunprātīgas izmantošanas risku,» uzsver Latvijas Mobilā telefona Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš.
Vecākus visvairāk uztrauc internetā pavadītais laiks
Mūsdienās, kad mobilās ierīces ir viens no galvenajiem saziņas, izklaides un arī informācijas iegūšanas avotiem, tālruni lieto pat paši mazākie. Tele2 veiktais pētījums parāda: kopumā 86% respondentu, kuriem ir bērni vecumā no 3 līdz 16 gadiem, atzīst, ka viņu atvases lieto mobilo telefonu, un pārsvarā visi no šiem respondentiem vai 85% no visiem aptaujātajiem norāda, ka viņu bērni lieto internetu telefonā. Visvairāk vecāki uztraucas par ilgajām stundām, kuras viņu bērni pavada, izmantojot mobilo tālruni - tādu ir 54%. Savukārt drošība un datu aizsardzība uztrauc 32% aptaujāto bērnu vecāku.
Par drošību un mobilā telefona lietošanas ilgumu biežāk uztraucas vecāki, kuru bērni jau ir uzsākuši skolas gaitas. Gandrīz 64% aptaujāto skolas vecuma bērnu vecāku uztraucas par laiku, kuru viņu atvases pavada, lietojot mobilo telefonu, savukārt 36% - par drošības jautājumiem, kā galvenos riska faktorus minot bērniem nepiemērota satura pieejamību (54%) un saziņu ar svešiniekiem interneta vidē (34%). «Vecāku bažas, bērnam uzsākot lietot mobilo telefonu, ir saprotamas, un internetā tiešām ir daudz bērniem nepiemērota un brīžiem pat bīstama satura. Taču, pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, pastāv iespēja savu atvasi no šī satura pasargāt. Vecākiem noteikti ir jābūt bērnam blakus pirmajās mobilā telefona un interneta lietošanas reizēs. Jāparāda noderīgas, izglītojošas aplikācijas, kas spēs bērnu nodarbināt un aizraut ar kvalitatīvu un noderīgu saturu. Nākamajam solim jābūt kontrolei un nepiemērota satura ierobežošanai, kamēr atvase neiemācās pati kontrolēt informācijas plūsmu,» stāsta Tele2 produktu un inovāciju eksperts Didzis Solims.
***
Droša interneta izmantošana mobilajās ierīcēs
1. Programmatūras un operētājsistēmas atjaunināšana
2. Drošības kods skaitļu veidā
3. Uzstādīta antivīrusu programmatūra
4. Uzticama interneta lietošana
5. Nozaudēta vai nozagta telefona bloķēšana, pieejas datu maiņa banku, epastu, sociālo tiklu pieejai
6. Pārbaudītu lietotņu izmantošana
7. Drošu paroļu (satur vismaz 8 simbolus) izveidošana
Avots: LMT, CERT.LV
***
Rīcība, ja telefons jānodod remontā
• Izņemt SIM karti. Līdz ar to tajā saglabātie dati nenonāks trešo personu rokās un SIM karti būs iespējams ievietot un lietot citā ierīcē.
• Bojātā ierīce labošanā jānodod sertificētā servisa centra, jo tie darbojas, ievērojot noteiktus standartus, tostarp datu konfidencialitātes noteikumus.
• Datus no bojātā telefona ne vienmēr izdodas atjaunot. Tas ir atka rīgs no bojājuma - var arī būt tā, ka tie ir neatgriezeniski pazaudēti. Tāpēc jau iepriekš būtu vēlams nodrošināties ar datu arhīva veidošanu kādā no mākoņservisiem.
Avots: Bite
