Radīt tehnoloģijas nākotnei un gudrai sabiedrībai

Moderno tehnoloģiju gudra lietošana ļauj iedzīvotājiem dzīvot komfortablāk, bet maksāt par to mazāk, savukārt uzņēmumiem tehnoloģiju attīstība ļauj ātrāk sasniegt mērķi. Telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā Lattelecom piedāvātie pakalpojumi iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības pārvērš mūsdienīgos risinājumos patīkamākai dzīvei un veiksmīgākai uzņēmējdarbībai.

- Spriežot pēc intereses, kāda Latvijas iedzīvotājiem ir par jaunām IT tehnoloģijām un ierīcēm, Latvijas patērētājus var uzskatīt par jauno tehnoloģiju gardēžiem. Vai varat atklāt, kādus tehnoloģiju gardumus Lattelecom piedāvās nākamgad?

- Tam, ka Latvijas iedzīvotājus interesē jaunākās tehnoloģijas, varu piekrist. Arī mēs kā vadošais tehnoloģiju uzņēmums Latvijā redzam, ka arvien vairāk mājsaimniecību iegādājas gudros televizorus, viedos pulksteņus. Cilvēki interesējas par iekārtām mājoklim, kas ļauj attālināti kontrolēt gaisa temperatūru, apgaismojumu u.tml. Tajā pašā laikā mazais bizness joprojām ļoti piesardzīgi raugās moderno tehnoloģiju virzienā. Latvija ir ceturtajā vietā no beigām ES tehnoloģiju indeksā - DESI. Šis indekss mēra, cik veiksmīgi katrā ES dalībvalstī uzņēmumi lieto jaunākās tehnoloģijas. Diemžēl šis rādītājs Latvijai ir ļoti stipri zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa.

Pētījumu dati liecina, ka internetā iepērkas gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Taču tikai 10% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir izveidota mājaslapa, kurā tie piedāvā savas preces vai pakalpojumus. Redzam, ka šeit darāmā vēl ir daudz. Un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ik gadu kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veidojam valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību e-vides novērtējumu jeb Latvijas jeb e-indeksu. Tas veicina jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā, lai ikvienam - gan iedzīvotajiem, gan uzņēmumiem, gan iestādēm - būtu ērtāk lietot dažādus pakalpojumus.

Vienlaikus arī saprotam, ka ne tikai mazajam biznesam ir telpa, kur augt, bet arī mums kā tehnoloģiju uzņēmumam ir izaicinājums ieinteresēt un iedrošināt šos uzņēmumus jaunāko tehnoloģiju izmantošanai, kas ļautu tiem palielināt produktivitāti un ātrāk attīstīties. Tāpēc no savas puses cenšamies veicināt jauno tehnoloģiju iedzīvināšanu reālā dzīvē. Piemēram, nesen esam atvēruši jaunu pakalpojumu sadaļu tieši biznesa klientiem biznesam.lattelecom.lv, kurā piedāvājam daudzus jaunus, interesantus un modernus rīkus, kas palīdzēs efektivizēt savu darbību, piesaistīt jaunus klientus. Iespējams, ka daudzi uzņēmumi nav iedomājušies, ka Lattelecom var palīdzēt arī šādā veidā.

- Teicāt, ka pagaidām mazie un vidējie uzņēmumi maz izmanto jaunās tehnoloģijas. Taču šķiet, ka Latvijā iespējas izmantot modernās tehnoloģijas ir vairāk vai mazāk katram. Vai iespējams, ka uzņēmējiem vienkārši trūkst zināšanu, uzdrīkstēšanās vai viņi nesaskata ieguvumus?

- Mēs tieši šobrīd pētām šo jautājumu. Runājot ar uzņēmumiem, cenšamies noskaidrot, kas ir tās barjeras, kāpēc viņi nelieto rīkus, kas būtiski atvieglotu viņu darbību, padarītu to efektīvāku, pavērtu plašākas iespējas, audzētu produktivitāti, apgrozījumu utt. Esam sapratuši, ka daļai trūkst kompetences. Daudzi saka: «Mēs nemākam, mēs nezinām.» Taču man gribētos teikt, ka mūsdienās ir ļoti plašas iespējas apgūt modernās tehnoloģijas, atliek tikai gribēt. Un daudzos gadījumos tas pat neprasa papildu izdevumus. Līdz ar to mums ir izkristalizējusies vēl viena hipotēze, proti, daļa uzņēmumu vēlas palikt ēnā. Sākot strādāt digitālajā vidē, ikviens, gan individuālais komersants, gan liels uzņēmums, kļūst caurspīdīgs. Lūk, vienkāršs piemērs - daudziem frizētavu, autoservisu vai kādu citu pakalpojumu sniedzēju klientiem būtu ērti pieteikt savu vizīti elektroniski - speciālā pieteikšanās formā izvēloties sev ērtāko laiku. Taču līdz ar to frizētavas vai autoservisa noslodze ir redzama ikvienam, tajā skaitā arī Valsts ieņēmumu dienestam, kurš uzņēmumam var pajautāt, kāpēc kasē ir tikai tik un tik naudas, ja dienā bijuši tik un tik klienti. Tāpēc domāju, ka ēnu ekonomika ir diezgan liela barjera mazā un vidējā biznesa iekļaušanai e-vidē. Un kamēr šis jautājums netiks atrisināts, bremzēsies arī attīstība.

Tajā pašā laikā mēs no savas puses cenšamies ieinteresēt uzņēmumus iekļauties e-pasaulē, iepazīstinot ar uzņēmumiem, kuri ir sākuši sekmīgi izmantot modernās tehnoloģijas. Viņi saka, ka ieguvums ir lielāks nekā turēšanās ēnā.

- Vai bez moderniem risinājumiem biznesam, par ko stāstījāt, Lattelecom gatavo vēl citus patīkamus jaunumu un varbūt pat pārsteigumus, kas iepriecinās iedzīvotājus?

- Protams, mums ir daudz jaunu ieceru, un daļu no tām klienti varēs sākt lietot jau drīz. Īpaši es gribētu uzsvērt jaunumus televīzijas jomā. Mums gaidāms ļoti plašs satura piedāvājums, un arvien vairāk to nodrošinām tieši HD kvalitātē, piemēram, Interaktīvajā TV šobrīd jau apmēram 30 kanālu ir pieejami HD izšķirtspējā, kas sniedz ievērojami labāku attēlu. Un es neizslēdzu iespēju, ka tuvākajā nākotnē, iespējams, daļu Lattelecom televīzijas satura varēs redzēt 4K kvalitātē.

Runājot par jaunumiem, sporta fanus un aizrautīgos Latvijas sporta līdzjutējus iepriecinās fakts, ka Lattelecom ir ieguvis tiesības retranslēt 2018. gada Phjončhanas ziemas un 2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu pārraides, kā arī sadarbībā ar Latvijas Televīziju turpmākos gadus tieši mūsu skatītājiem būs pieejams plašākais pasaules čempionāta hokejā spēļu pārklājums. Turklāt tas viss - HD kvalitātē! Jau februārī Lattelecom televīzijas skatītāji papildus ierastiem Eurosport kanāliem ziemas olimpiskām spēlēm varēs sekot līdzi vēl trijos īpaši šim pasākumam izveidotos (pop-up) HD kanālos. Turklāt šīs sporta pārraides varēs vērot arī digitālajā vidē - lietotnē Shortcut. To var paņemt sev vienmēr līdzi un skatīties jebkurā ekrānā - TV, datorā, mobilajās ierīcēs.

- Ņemot vērā, ka tehnoloģiju cenas samazinās, mājsaimniecības var atļauties pirkt arvien lielākus televizorus. Tāpēc attēla kvalitāte ir ļoti svarīga.

- Jaunu modernu ierīču un tehnoloģiju pieejamība tiešām ir ļoti būtiski augusi. Mēs redzam, ka arī lietotāji to novērtē, jo īpaši tagad, Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Varbūt tas izklausīsies neticami, bet tā ir tiesa, proti, šobrīd Lattelecom veikalā jauna, jaudīga televizora iegāde izmaksās līdzvērtīgi kafijas tasei dienā!

- Pirms pusotra gada Lattelecom uzsāka piedāvāt izklaides platformu Shortcut. Vai tas ir mainījis televīzijas skatīšanās paradumus, un vai lineārā televīzija pamazām nesāk zaudēt savas pozīcijas?

- Lattelecom priekšrocība ir tā, ka mums ir trīs televīzijas, no kā katram izvēlēties sev piemērotāko - Virszemes TV, Interaktīvā TV un Shortcut. Tas mums ļauj katram klientam piedāvāt viņam ērtāko un izdevīgāko platformu TV satura vērošanai. Virszemes televīzija ir klasika televīzija, kurai nevajag internetu. Tās papildu iespējas nav tik plašas kā interaktīvai televīzijai, tomēr, neskatoties uz to, virszemes televīzijai ir savs skatītāju loks. Interaktīvā televīzija ir vispopulārākā Latvijā, jo tā sniedz daudzas un dažādas iespējas, piemēram, pārraižu arhīvu, ierakstu, atgādinājumus utt. To lielākoties izvēlas ģimenes, jo tā dāvā ļoti plašu iespēju klāstu, no kā katram ģimenē izvēlēties. Tēvs priekšroku, iespējams, dod sporta pārraidēm, mamma varbūt labāk tajā laikā skatās kādu filmu, savukārt bērniem ir izveidots īpašs Bērnu stūrītis - drošs un vienkāršs satura risinājums pašiem jaunākajiem skatītājiem, kas ļauj vecākiem būt pārliecinātiem par to, ka bērns skatās tikai viņu pašu apstiprinātu saturu. Interaktīvās TV skatītājiem piedāvājam arī papildu iespēju TV vērot datorā, mobilajā telefonā vai planšetē.

Savukārt digitālās platformas Shortcut, kas ir mūsu jaunākais TV lolojums, lielākais pluss ir iespēja skatīties tieši to seriālu, filmu vai pārraidi, ko tobrīd esi izvēlējies, nevis ko piedāvā programma, kā arī tā mobilitāte. Arī Shortcut var skatīties datorā, mobilajā telefonā vai planšetē. To var darīt arī uz lielā televizora, izmatojot Shortcut Box vai Apple TV - nelielu dekoderu, kas būtībā ļauj jebkuru TV ekrānu pārvērst par gudro televizoru. Televizoriem ir arī otrs variants, kas man pašam personiski patīk labāk - jaunāko modeļu televizoriem ar smart funkcionalitāti var vienkārši uzreiz televizorā lejupielādēt Shortcut lietotni. Tādā gadījumā nav vajadzīgs dekoders un tā pults. Tas skatīšanos padara vēl vienkāršāku. Shortcut ir vairāk kā atbilde jaunajam, dinamiskajam laikam, kurā cilvēki vēlas būt mobili un nevēlas pakļauties TV kanālu programmai un kuriem patīk noskatīties visu seriālu uzreiz - kaut vairākas seriāla sezonas pēc kārtas. Turklāt Shortcut var abonēt uz mēnesi, tad atteikties un pēc tam atkal pieslēgt. Šo pakalpojumu parasti izmanto gados jaunāki cilvēki.

Visas šīs trīs televīzijas līdzāspastāvēs vēl ļoti ilgi, un katrai būs savs skatītāju loks. Protams, televīzijas skatīšanās paradumi mainās, un maināmies arī mēs, piedāvājot arvien jaunas iespējas katram skatītājam. Viena no top prasībām ir attēla kvalitāte, tādēļ tik lielu uzmanību pievēršam pārejai uz HD izšķirtspējas kanāliem. Arī Shortcut lietotnē šogad apmēram desmit kanālus esam pārveidojuši no SD uz HD kvalitāti un nākamgad šo darbu tupināsim. Tāpat katru nedēļu pievienojam vairāk nekā 100 jaunas satura vienības filmu un seriālu piedāvājumam. Noteikti veiksim arī virkni uzlabojumu pašā lietotnē, lai tā būtu vēl ērtāka, piemēram, piedāvājot valodas izvēles iespējas, līdzīgi kā tas ir interaktīvajā televīzijā. Tā kā Shortcut ir mūsu pašu iekšēji veidota platforma, nevis ārzemēs izstrādāts risinājums, ieklausoties savos lietotājos, varam nemitīgi to uzlabot gan tehniskā, gan saturiskā ziņā. Klienti to novērtē, un platformas lietotāju skaits aug ar katru mēnesi.

Lai taupītu klientu laiku un padarītu televīzijas skatīšanos aizraujošāku katram lietotājam, nākamgad lielu uzmanību pievērsīsim arī satura rekomendācijām. Piemēram, Shortcut jau šobrīd ir iespējams izveidot katram ģimenes loceklim savu klienta profilu, kas ļauj ērtāk un pārskatāmāk turpināt skatīties iesākto filmu vai seriālus. Visticamāk, vecmāmiņas un pusaudža gaumes nesakritīs. Tāpēc ar atsevišķiem lietotāja profiliem ir vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā. Nākamgad nodrošināsim arī risinājumu, kas ļaus labāk izprast klienta intereses un piedāvāt viņam interesantākās un piemērotākās filmas, seriālus. Pamatojoties uz iepriekšējām izvēlēm, ir iespējams saprast lietotāja gaumi un attiecīgi piemeklēt saturu, kas varētu būt interesants.

Jau šobrīd varu atklāt, ka arī interaktīvās televīzijas skatītājus nākamgad gaidīs ievērojami un ļoti patīkami jaunumi. Tiklīdz būsim gatavi, klienti par to noteikti uzzinās.

Runājot par citiem jaunumiem - mums Lattelecom jau kādu laiciņu ir jauna kolēģe, ja tā var teikt - čatbots Anete, kuru šobrīd apmācām, lai viņa katram klientam varētu ieteikt, ko, piemēram, šovakar skatīties pa televizoru. Anete, atpazīstot klientu un tā gaumi, varēs atbildēt uz dažādiem ar Lattelecom saistītiem jautājumiem, piemēram, ieteikt saturu, kas vislabāk atbilst konkrētā klienta interesēm.

Šobrīd arī veidojam rīku, kas palīdzētu Anetei orientēties Ziemassvētku dāvanu piedāvājumā. Ja kāds Anetei jautās par piemērotāko dāvanu, piemēram, draugam vai brālim, Anete varēs ieteikt konkrētas lietas. Taču jāsaprot, ka Anete šobrīd vēl mācās. Pēc analoģijas ar skolniekiem, Anete šobrīd ir pirmklasniece. Viņa jau daudz ko prot, bet vēl daudz kas ir apgūstams, un klientu sarunas ar Aneti viņai ļoti palīdz. Ikviens var izmēģināt un sarunāties ar viņu sociālajā tīklā Facebook, meklētājā ierakstot Lattelecom Anete.

- Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un start-up pieeju jaunu pakalpojumu attīstībā, Lattelecom šogad ļoti īsā laikā izbūvēja lietu interneta tīklu vairākās pilsētas, tādējādi piedāvājot gudrās pilsētas risinājumus. Kurās pilsētas jau ir sastopami gudrās pilsētas risinājumi, un kādas iespējas tā paver?

- Gudrās pilsētas un gudrās mājas ir virziens, kurā notiek ļoti strauja attīstība. Mums ir izbūvēts pašiem savs lietu interneta tīkls, kas ļauj mūsu pilsētu darīt viedāku jeb gudrāku, piemēram, attālināti nolasīt dažādus mērījumus, piemēram, ūdens skaitītāju, siltuma skaitītāju, spiediena mērījumus un citus rādījumus. Ar šo tehnoloģiju ir iespējams sekot līdzi pat, piemēram, atkritumu savākšanai. Ar sensoru palīdzību tā ļauj reģistrēt gadījumus, kad tiek pacelts vai nolaist atkritumu konteinera vāks. Šāds mērījums ir aktuāls klientiem, kuri vēlas ierobežot iespējas, ka viņu konteinerā atkritumus met citi uzņēmumi vai privātpersonas.

Šobrīd lietu interneta tīkls ir izveidots visās Latvijas lielākajās pilsētās, un vajadzības gadījumā to varam strauji paplašināt. Vairākās pilsētās jau sekmīgi to lieto. To jau, piemēram, izmanto klienti Talsos un Jūrmalā attālinātai skaitītāju nolasīšanai. Pašlaik norit sarunas vēl ar vairākiem klientiem, kas redz šo tehnoloģiju priekšrocības. Nākamā gada pirmajā pusē esam ieplānojuši vairākus ar lietu internetu saistītus testus, piemēram, gatavojamies testēt šo risinājumu automašīnu stāvvietu viedākai izmantošanai. Tāpat lietu interneta tīkla iespējas būtu ļoti lietderīgi izmantot pilsētas apgaismojuma regulēšanā. Šobrīd pilsētas apgaismojums lielākoties tiek ieslēgts un izslēgts noteiktā laikā, nevis ņemot vērā reālo situāciju. Viedās pilsētas risinājumā gaisma ieslēgtos tad, kad tiešām kļūst tumšs, un izslēgtos tad, kad jau ir pietiekami gaišs.

Arī mājām un dzīvokļiem ir līdzīgi gudrie risinājumi, kas ļauj ekonomēt elektrību, apkuri, attālināti mainīt parametrus, piemēram, samazināt siltumu dzīvoklī, dodoties prom, bet īsi pirms atgriešanās attālināti noregulēt gaisa temperatūru komforta līmenī u.tml.

Šie risinājumi ir cieši saistīti ar energoefektivitāti, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Lattelecom iesaistījās elektrības tirgū. Jau septembrī Lattelecom tet elektrību izmantoja vairāk nekā 10 tūkstoši klientu. Mūsu mērķis bija dot iespēju Latvijas iedzīvotājiem izvēlēties lētāku elektrību, un, pateicoties mūsu piedāvājumam, Latvijā beidzot sākās plašāka diskusija par biržai piesaistīto elektrības cenu, kas viennozīmīgi iedzīvotājiem ir izdevīgāka. Lattelecom tet elektrībai nav abonēšanas maksas, klienti var brīvi doties pie cita tirgotāja, ja saskata labāku piedāvājumu (tet piedāvājumos nav līguma laušanas maksas). Izvēloties tet Dinamiskais, klienti par elektrību maksā tik, cik to patērē, un par cenu, kas piesaistīta biržai. Tā ir liela atšķirība no fiksētās maksas, kurā elektrības tirgotājs ietver ne tikai reālās izmaksas un savu peļņas daļu, bet arī maksu, kas viņu pasargā no papildu izdevumiem elektrības cenas kāpuma gadījumā. Jāsaka, ka lielākā daļa klientu pie mums arī izvēlas Dinamisko jeb biržas tarifu. Un tieši šiem klientiem būs lielāka pievienotā vērtība, izmantojot gudro māju risinājumu. Iestatot elektroierīces tā, lai tās darbotos tajā laikā, kad elektrība ir vislētākā, lietotāji var būtiski ietaupīt. Protams, ne visu elektroierīču darbināšanu var atstāt uz nakts stundām, kad parasti elektrība ir vislētākā, jo diez vai kāds speciāli gaidīs diennakts tumšāko laiku, lai fēnotu matus. Taču ir iekārtas, kuras mierīgi var strādāt pa nakti, piemēram, siltās grīdas.

- Kad reāli varētu ieviest šādu risinājumu?

- Šobrīd jau Android (drīzumā arī iOS viedtālruņu lietotājiem) ir pieejama tet lietotne, kurā klients var redzēt informāciju par katras stundas elektrības cenām biržā, savu elektrības patēriņu, rēķinu apmaksu. Nākamā gada pirmajā ceturksni būs arī lietotne gudrām mājām, kas ļaus attālināti darboties ar elektroierīcēm vai pat pati lietotne pārvaldīs ierīces atkarībā no biržas cenas. Šobrīd tiek realizēti vairāki pilotprojekti reālās mājās, kurās pētām, kā šīs lietas strādā, ko vajag uzlabot. Visticamāk, šos risinājumus varēs izmantot ne tikai Lattelecom tet klienti, bet arī tie, kas elektrību pērk no citiem tirgotājiem. Lai gan jāsaka, ka ērtāk šo lietotni būs izmantot tet Dinamiskais klientiem, jo tā būs jau sasaistīta ar biržas cenām.

- Ienākot Lattelecom ēkā, darbiniekus un apmeklētājus priecē lielākais iekštelpu ekrāns Baltijā, mūsu saruna notiek viedbirojā Mettropole, un esmu čatojusi arī ar Aneti. Vai var teikt, ka arī pats Lattelecom ir tehnoloģiju gardēdis?

- Jau pirms vairākiem gadiem sapratām, ka jauni pakalpojumi jāattīsta ļoti strauji. Taču ar to vien ir par maz. Pakalpojumu attīstībai ir jābūt klientus uzrunājošai. Tāpēc mainījāmies arī paši, mainot pat darba vidi uzņēmumā un atsakoties no vienas piesaistītas darba vietas, tā vietā piedāvājot dažādas darba zonas, kuras var manīt pat vairākas reizes dienā - ņemot vērā paveicamos darbus. Jā, daudzi darbinieki zaudēja savus kabinetus, ieskaitot mani. Taču tagad, atkarībā no dienā veicamajiem darbiem, man katru rītu ir nosacīti jauns kabinets. Piemēram, vienu dienu apmetos Zvanu centrā, citā - pie televīzijas pakalpojuma darbiniekiem. Šis koncepts mums palīdz īstenot idejas, kur nepieciešama dažādu speciālistu sastrādāšanās. Savukārt darbinieki atzinās, ka tikai pēc viedā biroja - Mettropoles - izveidošanas pa īstam iepazinuši savus kolēģus, kuri strādā citās struktūrvienības.

Mettropole mūs iedvesmoja veidot iekšējo ideju čempionātu, kas norisinās jau trešo gadu. Tajā var piedalīties darbinieki ar savām idejām, kuras viņi gribētu realizēt. Tās tiek prezentētas Lattelecom valdei, kura izlemj, kuras idejas ir tālāk atbalstāmas. Uzņēmums nodrošina drošu vidi, kurā šis darbinieks pats vai kopā ar savu mikrokomandu var izmēģināt spēkus savas idejas realizēšanā. Uzņēmums atvēl šim mērķim noteiktu naudas summu un arī palīdz nonākt līdz rezultātam. Tas ir pilnībā mainījis darbošanās kultūru uzņēmumā, jo cilvēki ir sapratuši, ka viņi nav skrūvītes lielā mašīnā, bet gan paši ietekmē uzņēmuma nākotni. Patiesībā arī tet elektrība un Anete radās, pateicoties šim ideju čempionātam.

- Ar Lattelecom atbalstu Rīgā nupat kā risinājās Digital Freedom festivāls, ka pulcēja vairākus tūkstošus tehnoloģiju entuziastu. Kādas jaunas vēsmas un idejas tur virmoja?

- Viena lieta, kas mani pārsteidza, bija tas, ka šobrīd, attīstot jaunas lietas, svarīgākais ir kreativitāte jeb radošums, nevis pieredze. Līdz šim biznesā lielākā vērtība bija pieredzei, kas izpaudās, sākot ar uzņēmuma stratēģiju un beidzot ar darbinieku izvēli. Parasti uzņēmumi priekšroku dod darbiniekiem ar lielu pieredzes bagāžu. Īstenībā šis konservatīvisms traucē strauji attīstīties. Tāpēc kreativitāte ir ļoti svarīga. Arī Mettropole, kas saved kopā dažādu jomu speciālistus, rada vidi radošumam un sadarbībai. Interesants bija arī secinājums, ko dzirdēju Digital Freedom festivālā, proti, ka pēdējo 20 gadu laikā trīs reizes ir samazinājies ceļš, kas uzņēmumiem ejams, lai tie nonāktu līdz top 500 uzņēmumiem pasaulē. Ja agrāk uzņēmumiem vajadzēja vidēji 60 gadus, lai no dibināšanas brīža nokļūtu līdz 500 pasaules ietekmīgākiem uzņēmumiem, tad šobrīd pietiek jau ar 20 gadiem, lai sasniegtu šādu līmeni. Tas nozīmē, ka digitālā pasaule sniedz ļoti plašas iespējas. Tas vieš cerību, ka ikviens uzņēmums, kas šobrīd tiek dibināts, pēc 20 gadiem vai pat īsākā laikā teorētiski varētu nokļūt pasaules biznesa pirmajā piecsimtniekā.

Ja runājam par piezemētākām lietām, tad arvien lielāka nozīme tiek pievērsta tam, kādu ieguvumu dos konkrētais tehnoloģiskais risinājums. Lietotājam faktiski ir vienalga, vai tas būs G.fast, GPON vai VDSL risinājums. Viņam ir svarīgi, ko šī tehnoloģija spēj piedāvāt. Piemēram, ir risinājums, kas ļauj izmantot internetu, nevelkot vadus dzīvoklī. Un tie, kuriem tas ir svarīgi, lai, piemēram, nebojātu interjeru, arī izvēlēsies šo tehnoloģiju. Es ieteiktu neaizrauties ar tehnoloģiju fetišismu, bet gan domāt par lietotāja vajadzībām.

- Vai kaut ko īpašu gatavojat, gaidot Latvijas simtgadi?

- Jāsaka, ka vairākas dāvanas Latvijai simtajā dzimšanas dienā jau esam sarūpējuši. Pirmo dāvanu pasniedzām jau pirms pusotra gada - ar Lattelecom atbalstu īstenojām projektu Pieslēdzies, Latvija!, kur datorprasmes apguva vairāk nekā 30 000 senioru. Nevajag gaidīt, lai dāvanas valstij dod citi. Arī ikviens no mums var sarūpēt savu dāvanu, proti, labi un godprātīgi darīt savu darbu. Un, ja katrs pats būs laimīgs, būs laimīga arī Latvija.