Ministru kabineta komiteja vakar vērtēja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) rosināto ideju izveidot Latvijā visaptverošu finanšu reģistru, ko apkalpotu jaunveidojama iestāde – Kredītbirojs.
Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem, aplokšņu algu un līdz ar to neieņemto nodokļu dēļ valsts gadā zaudē aptuveni pusmiljardu latu. LDDK rosinātajā diskusijā par ēnu ekonomikas apkarošanu kā iespējamā recepte aplokšņu algu mazināšanai tika minēta nodokļu līdzsvarošana atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un nodokļu nemaksātāju saukšana pie kriminālatbildības.
Vēl tikai šodien topošie uzņēmēji var pieteikties dalībai starptautiskā investoru forumā, kurš notiks šā gada 11. novembrī viesnīcā Albert Hotel. Forumā aicināti piedalīties gan topošie uzņēmēji, gan investori no Latvijas, Igaunijas un Skandināvijas valstīm.
Neskatoties uz bažām par otro krīzes vilni, šogad, deviņu mēnešu laikā, reģistrēts vairāk jaunu vieglo automašīnu nekā pērn visa gada laikā. Latvija atkal ir izvirzījusies ES līderos kā valsts, kurā visstraujāk pieaug jaunu automašīnu tirdzniecība.
Lai gan Latvijā cūkgaļa tiek saražota krietni mazāk, nekā tā tiek patērēta, cūkkopības nozare ar katru gadu sarūk vēl vairāk. Augstās graudu cenas un lētais cūkgaļas imports rukšu audzētājus spiež samazināt saimniecību lielumu.
Gada laikā Baltkrievijas rubeļa vērtība pret ASV dolāru un eiro ir samazinājusies aptuveni trīs reizes, jo šogad Baltkrievijas nacionālā valūta – rubelis – tika devalvēta divas reizes – maijā un septembrī.
Parādu piedzinēji nav viesi, par kuru apmeklējumu priecājas. Lai gan šajās firmās strādājošie veic savu darbu, proti, cenšas atgūt parādu, daudzi patērētāji, kuri ir saskārušies ar ārpustiesas parādu piedziņu, ir bijuši nepamierināti ar veidu, kā notiek parādu piedziņa.
Starp trim Baltijas valstīm vienīgi Lietuvas mājsaimniecības iepriekšējā pusgada laikā ir spējušas noturēt savu bilanci līdzsvarā – paņemto kredītu apjoms ir līdzvērtīgs noguldījumu apjomam.
Bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem un citām kredītiestādēm saskaņā ar Kredītu reģistra datiem gada vidū parādā bija aptuveni 220 678 privātas un juridiskas personas, kuru kopējā parādu summa pārsniedz 14 miljardus latu.
Lai gan Rīgas siltums informē, ka par piegādāto siltumenerģiju oktobrī tiek piemērots par diviem procentiem zemāks tarifs, nekā tas bija septembrī, rīdziniekiem jārēķinās, ka maksa par apkuri šoruden tomēr būs augstāka nekā pērn.
Šobrīd eparaksta lietotāji ātri, lēti un ērti interneta vidē var oficiāli sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantot epakalpojumus, kā arī slēgt līgumus un vienošanās, nosūtīt iesniegumus un cita veida oficiālu informāciju tiem komercpakalpojumu sniedzējiem, kas savus klientus ir gatavi apkalpot arī elektroniski.
Lai gan Eiropas Komisijas (EK) jaunais priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada paredz lielākus tiešmaksājumus Latvijai, nekā šobrīd saņem mūsu zemnieki, tomēr tie joprojām būs zemākie Eiropas Savienībā (ES) un gandrīz piecas reizes mazāki nekā Maltā.
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka kopš gada sākuma elektrības cena ir pieaugusi par 26,7%, degviela sadārdzinājusies par aptuveni 12%, piena, siera un olu cenu kāpums bijis aptuveni 10% robežās.
Neskatoties uz to, ka SEB bankas un pētījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un 62% iedzīvotāju ir pat divas maksājumu kartes, Latvijas Bankas dati liecina, ka joprojām lielākoties maksājumu kartes tiek izmantotas, lai ar tām no bankomāta izņemtu skaidru naudu.
Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba valdības darbu pērn, rīkojoties ar valsts naudu, nosauca par nesaimniecisku un bezatbildīgu, jo «valsts budžeta deficīts 2010. gadā bija par 74 procentiem jeb 387,8 miljoniem latu lielāks, nekā bija noteikts Valsts budžeta likumā».
Eiropas Savienība jau trīs gadus regulē viesabonēšanas tarifus mobilo sakaru tīklos, reizi gadā pazeminot maksimāli pieļaujamo tarifu. Jaunākās izmaiņas stājās spēkā pirms diviem mēnešiem. Kopš viesabonēšanas regulas ieviešanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā nav konstatējusi būtiskus regulas pārkāpumus.
Eiropas zivsaimniecības fonds (EZF) paredz ne tikai tiešu atbalstu zivsaimniecībai, bet atvēl arī ievērojamus līdzekļus, lai saglabātu un attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgos reģionus.
Visbiežāk kā latviskākos ēdienus min pelēkos zirņus ar speķi, sklandraušus, rupjmaizi, bērzu sulu, Rīgas šprotes, biezpiena sieriņu Kārums un citus produktus, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktās aptaujas Ko ēdam dati.
Divdesmit gadu pēc privatizācijas sākuma gandrīz visi lielākie Latvijas pārtikas uzņēmumi ir nonākuši Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas un citu ārvalstu kompāniju un privāto investoru rokās.
Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība nākamgad lielākajai daļai īpašumu varētu būt zemāka nekā šogad, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini. Tomēr atsevišķās vietās, piemēram, Jūrmalā, pie Dzintaru koncertzāles un Zilupē, tās varētu būt pat krietni augstākas nekā šogad.
Šis gads pēc mikologu vērtējuma ir ražens sēņu gads. Par to priecājas gan tie, kuriem garšo sēnes, gan to pārdevēji, gan arī saldētavu ražotāji. Par laimi, sēņotāji šoruden bijuši zinošāki un mediķiem bijis mazāk darba, glābjot ar sēnēm saindējušos cilvēku dzīvību.