Ministru kabineta komiteja vakar vērtēja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) rosināto ideju izveidot Latvijā visaptverošu finanšu reģistru, ko apkalpotu jaunveidojama iestāde – Kredītbirojs.
Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm nav visaptveroša reģistra, kurā būtu apkopota informācija no banku un nebanku sektora un pakalpojumu sniedzējiem. Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Kredītu reģistrs – datubāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki (vasaras vidū tādi bija 97). LKA komunikācijas speciāliste Baiba Melnace Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar LKA ieceri nākotnē darbotos abi šie reģistri –gan Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, gan Kredītbiroja reģistrs. «Atšķirībā no Latvijas Bankas Kredītu reģistra Kredītbiroja veidotajam reģistram jābūt daudz plašākam, ietverot ne tikai banku sektoru, bet arī nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējus, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju sakaru pakalpojumu sniedzējus un citus. Kredītbiroja reģistram jābūt pieejai pie VID un VSAA datubāzes. Tas nebūtu tā sauktais melnais saraksts, kurā tiktu iekļauti tikai parādnieki. Šis reģistrs kalpotu kā vieta, kurā iespējams iegūt kādas personas finanšu profila aprakstu, protams, esošās likumdošanas ietvaros,» teica B. Melnace. Viņa uzsvēra, ka Kredītbiroja izveide ir tautsaimnieciski svarīga, jo tā reizē arī uzlabotu maksājumu kultūru Latvijā, ka, kā zināms, pasliktinās. Pēc LKA rosinājuma, aptuveni trīs mēnešu laikā vajadzētu izstrādāt Kredītbiroja izveides koncepciju, deviņu mēnešu laikā sagatavot likumu grozījumu paketi un atrast sadarbības partneri Kredītbiroja pakalpojumu sniegšanai. Birojs varētu sākt darboties 2013. gadā.
Saskaņā ar LKA ieceri Kredītbiroju veidotu, pamatojoties uz valsts deleģētu funkciju privātam uzņēmējam. Līdzīgu reģistru kopš 2009. gada Latvijā jau veido Creditinfo.
Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka kredītņēmēju reģistri ar atsevišķiem izņēmumiem pastāv gandrīz visās Eiropas valstīs, taču uz tām attiecinātais regulējums katrā valstī ir atšķirīgs gan attiecībā uz reģistrā iekļaujamo informāciju, gan datubāzes operatoriem un personām, kam ir tiesības piekļūt datubāzēs uzkrātajai informācijai. Pamatā informācijas par kredītņēmējiem vākšana un izplatīšana Eiropas valstīs ir izveidojusies kā komercdarbības veids. Tomēr dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē un citur, informācija no Kredītņēmēju reģistra tiek piedāvāta bez maksas.
Latvijas iedzīvotāji, iespējams, reizi gadā varēs bez maksas saņemt informāciju par savu finanšu profilu no iecerētā reģistra.
Lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzības regulējuma ievērošanu, uzkrājot informāciju par personas parādiem, aptuveni pusē no Eiropas valstīm tiek prasīta šīs personas piekrišana savu datu ievietošanai parādnieku reģistrā. Piekrišanas forma šajā ziņā mēdz būt dažāda, sākot ar piekrišanu, kas ietverta kredītlīgumā, beidzot ar precīzi noformulētu gribas izteikumu atsevišķa dokumenta veidā. Tajās valstīs, kur paša parādnieka piekrišana nav nepieciešama, tomēr kā obligāts pienākums ir noteikta personas informēšana par tās personas datu iekļaušanu parādnieku reģistrā. Visās Eiropas valstīs parādnieku reģistrā tiek uzkrāta personu identificējoša informācija – vārds, uzvārds, adrese. Bieži tiek norādīts arī personas dzimšanas datums un identifikācijas numurs. Savukārt reti tiek uzrādīta informācija par personas ienākumiem, ģimenes locekļiem un īpašumiem. Informācija par parādu parasti tiek iegūta no kreditoriem, retāk – no publiskajiem reģistriem. No publiskajiem reģistriem pamatā iegūst juridiska rakstura informāciju, piemēram, par personas maksātnespēju.