Kāpostu cena kritusi par 52%

Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe gan uzsver, ka pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos šā gada trešajā ceturksnī ir bijušas stabilas un lielākajai daļai pārtikas produktu cenas salīdzinājumā ar otro ceturksni bijušas bez būtiskām izmaiņām, tomēr atsevišķi produkti ir kļuvuši dārgāki. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni cenas visvairāk ir palielinājušās liellopu gaļai, broileriem, atsevišķiem ekskluzīviem jogurtiem, sviestam, kviešu miltiem, cukuram un griķiem. Cenu pieaugums šiem produktiem ir bijis no 5 līdz 12 procentiem. Savukārt cenas šajā periodā visvairāk ir samazinājušās visu veidu dārzeņiem un kartupeļiem, vistu stilbiņiem, pilnpienam un atsevišķiem jogurtiem. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis galda bietēm par 61% un galviņkāpostiem par 52%.

«Dārzeņiem cenas samazinājās ļoti būtiski, jo bija ienākusies jaunā dārzeņu raža, kas šogad ir daudz lielāka nekā iepriekšējā gadā. Daudzas valstis pat prognozē dārzeņu un kartupeļu pārpalikumu. Savu darbu pie zemās cenas paveica arī ecoli baktērijas skandāls, kas mazināja uzticību dārzeņiem un līdz ar to arī samazināja patēriņu. Tāpat Krievijas aizvērtā robeža Eiropas dārzeņu ražotājiem lika meklēt papildu tirgus, kur savu saražoto lēti pārdot. Vidēji dārzeņu cenas ir samazinājušās par trešdaļu,» skaidroja I. Gulbe. Pēc viņas teiktā, gaļas cenu pieaugumu veicinājusi dārgā lopbarība un citu resursu cenu palielinājums un pieprasījuma pieaugums pasaules tirgū. «Griķu un cukura cenu kāpums šajā periodā nav attaisnojams ar cenu tendencēm ne vietējā, ne pasaules tirgū. Tuvākajā laikā vajadzētu sekot vairāku pārtikas produktu cenu samazinājumam, bet to varētu arī apslāpēt mazumtirdzniecības apjomu pieaugumi iepriekšējos mēnešos. Tas varētu neveicināt vēlmi samazināt produktu cenas,» bilda I. Gulbe.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.