Šogad cilvēki sēņo prātīgāk

© Arnis Kluinis

Šis gads pēc mikologu vērtējuma ir ražens sēņu gads. Par to priecājas gan tie, kuriem garšo sēnes, gan to pārdevēji, gan arī saldētavu ražotāji. Par laimi, sēņotāji šoruden bijuši zinošāki un mediķiem bijis mazāk darba, glābjot ar sēnēm saindējušos cilvēku dzīvību.

Latvijā līdz šim ir zināmas vairāk nekā 4100 sēņu sugu, kas gadā dod aptuveni 60 000 tonnas sēņu. Aptuveni 1100 sugas ir tā sauktās cepurīšu sēņu sugas, no kurām apmēram 300 ir atzītas par ēdamām, savukārt 30 – par indīgām. Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele min, ka sēnes iespējams atrast gandrīz jebkur – piemēram, pagājušajā gadā Rīgas centrā, parkā pie Latvijas Nacionālās operas, mikoloģe atklājusi pavisam jaunu sēņu sugu, kas nodēvēta par sīpolkāta kroksardzeni.

Par to, ka Latvijā sēņošana ir cieņā, liecina arī a/s Latvijas valsts meži un SEB bankas veiktais pētījums, kurā divas trešdaļas no aptaujātajiem sēnes un ogas atzinuši par vērtīgākajām dabas veltēm. Pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāju, īpaši sieviešu, iecienītākais veids atpūtai dabā ir tieši ogu un sēņu lasīšana. Pētījuma dati arī liecina, ka sēņošanas un ogošanas cienītāju īpatsvaru ietekmē respondentu vecums – tā lielākoties domā iedzīvotāji virs 50 gadiem. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (16 līdz 19 gadi) tikai 17% norādījuši šīs par savām iecienītākajām nodarbēm. Dalot atbildes pēc aptaujāto dzīvesvietas – laukos vai pilsētā –, noskaidrots, ka dabas velšu vākšanu vairāk iecienījuši Latvijas lauku reģionos dzīvojošie.

Ar sēnēm – uzmanīgi

Pēc mikologu vērtējuma, Latvijas iedzīvotāji parasti pazīst un izvēlas lasīt vidēji divdesmit līdz trīsdesmit sēņu sugu. Tomēr ne vienmēr zināšanas izrādās pietiekamas. Pagājis gads kopš traģiskā notikuma Smiltenē, kad ar baltās mušmires karbonādi smagi saindējās četri sirmgalvji un piecus gadus veca meitenīte. Diviem pensionāriem indīgo sēņu ēšana beidzās ar nāvi, bet meitenīti glāba aknu transplantācija, ko veica klīnikā Hamburgā. Kopumā pērn ar sēnēm bija saindējušies 28 cilvēki, kas meklēja mediķu palīdzību. Toksikoloģijas un sepses klīnikas anesteziologs reanimatologs Roberts Stašinskis Neatkarīgo informēja, ka šoruden neviens pacients pēc sēņu nobaudīšanas klīnikā nav ārstējies. Lai arī turpmāk nevajadzētu saskarties ar sēņu izraisītu saindēšanos, ārsts aicina cilvēkus būt apdomīgiem un prātīgiem, vācot un uzturā lietojot tikai pazīstamas sēnes.

Mediķi atgādina, ka uzturā nedrīkst lietot arī vecas, pāraugušas un bojātas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kuras ir bojājušās vai nepareizi sagatavotas. Svarīgi ievērot sēņu apstrādes ilgumu un veidu. Sēnes nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo alkohols pastiprina sēnēs esošo toksisko vielu iedarbību. Sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk sagremojama barība.

Arī saldē

Ja sēņu guvums bijis liels, jādomā, kā tās saglabāt ziemai. Electrolux Latvia eksperti secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāji šovasar pārtikas produktus, tai skaitā sēnes, saldē vairāk nekā iepriekšējos gados. Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc horizontālajām saldētavām jeb saldējamām lādēm palielinājies gandrīz piecas reizes, aplēsuši Electrolux Latvia pārstāvji. Saldējamajā lādē pašu audzētos dārzeņus un salasītās ogas vai sēnes var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem.

Sēņu nodoklis

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad patentmaksas maksājumus valsts budžetā 13 020 latu apmērā ir veikušas 366 fiziskas personas – dabas velšu tirgotāji. Tomēr, kā norāda VID, meža ogu, sēņu, ārstniecības augu lasītājiem un tirgotājiem ir vairāki varianti, kā viņi var nokārtot savas saistības ar valsti. Patentmaksa ir tikai viens no veidiem. Personām, kuras vēlas saņemt patentu, jāvēršas jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā un jāiesniedz noteiktas formas iesniegums papīra formā vai elektroniski. Divu darba dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas personai ir jāpārskaita VID patentmaksa par visu periodu, uz kuru tā ir pieteikusies. Sēņu lasītājiem un tirgotājiem patentmaksa ir 30 latu mēnesī. Pēc maksas saņemšanas VID piecu darba dienu laikā izvērtē, vai personai ir piemērojams patents, un vienas darba dienas laikā. Ja lēmums ir iesniedzējam nelabvēlīgs, protams, visa iemaksātā patentmaksa tiek atgriezta pilnā apmērā pāris darba dienu laikā. VID uzsver, ka patentmaksa ir galīgs nodokļu maksājums – ar to tiek segti visi nodokļu maksājumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), izvairoties no dažādām formalitātēm un lieku papīru kārtošanas. Patentmaksas maksātāji ir sociāli apdrošinātas personas

Patentmaksas vietā sēņu tirgotājs var izvēlēties reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs un pats uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Šajā gadījumā, nododot savvaļas produkciju iepirkšanas punktā, saimnieciskās darbības veicējs iesniedz arī reģistrācijas apliecības kopiju. Iepirkšanas punktā atlīdzība par nodoto sēņu ražu tiek izmaksāta pilnā apmērā, neieturot ienākuma nodokli. Tas būs jāmaksā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, piemērojot izdevumu normu 60% apmērā, vai arī, ja faktiskie izdevumi ir lielāki, tad izmaksās iekļauj faktiskos izdevumos. Turklāt, ja ienākumi no saimnieciskās darbības pārsniedz Ls 180 mēnesī, tad ir jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ja fiziskā persona, kura nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, pārdod savāktās ogas un sēnes uzpircējam – juridiskai personai, tad tā, izmaksājot atlīdzību, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, pirms tam no ienākuma atskaitot izdevumus 60% apmērā. No pārējās summas ietur 25% iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Sēņu lasītāji un pārdevēji var arī nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji un atskaitīties par iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem, līdz nākamā gada 1. aprīlim iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju un nomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, pirms tam no ienākuma atskaitot izdevumu normu 60% apmērā.

Ja persona neplāno salasītās dabas veltes regulāri tirgot, nodokļu maksājumi (tajā skaitā patentmaksa) nav jāveic.

***

UZZIŅAI

Meža un pļavas velšu patentmaksātāju skaits reģionos*

Rīga 68

Kurzeme 17

Zemgale 23

Vidzeme 27

Latgale 7

* informācija uz 2011. gada 5. septembri

Avots: VID