Baltkrievija par devalvāciju maksā dārgi

Gada laikā Baltkrievijas rubeļa vērtība pret ASV dolāru un eiro ir samazinājusies aptuveni trīs reizes, jo šogad Baltkrievijas nacionālā valūta – rubelis – tika devalvēta divas reizes – maijā un septembrī.

Arī Latvijā ne reizi vien ir pieminēta lata devalvācijas iespēja. Palūkojoties uz Baltkrievijas piemēru, var nojaust, kā šobrīd būtu dzīvot Latvijā, ja tiktu īstenota šī ideja.

Baltkrievija nacionālās valūtas devalvāciju ir piedzīvojusi vairākkārt – 2009. gada janvārī, šā gada maijā un septembrī. Gada laikā, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo valūtas kursu, lata vērtība pret Baltkrievijas rubeli cēlusies 2,8 reizes, savukārt mēneša laikā lata vērtība kāpusi aptuveni par trešdaļu.

Ar miljonu kabatā

Dodoties uz Baltkrieviju, Latvijas iedzīvotājs šobrīd var justies kā miljonārs. Ja kabatā ir 70 latu, tad, tos samainot pret Baltkrievijas rubeļiem, plaukstā iegulst 1 044 776 Baltkrievijas rubeļi. Par šādu naudu var nopirkt, piemēram, 195 litrus 95. markas benzīna, jo šīs degvielas litrs Vitebskā sestdienas rītā maksāja 5360 rubeļu, tas ir, aptuveni 34 santīmus. Arī citas vietējās pārtikas preces Baltkrievijā, pārrēķinot latos, ir daudz lētākas nekā pie mums, piemēram, cukura kilograms maksāja 36 santīmus, sviesta kilograms – 2,50 latus.

Veikalā, norēķinoties par pirkumu, nereti summa tiek noapaļota uz augšu – tāds esot Baltkrievijas finanšu ministrijas rīkojums. Par to gan neviens pircējs nesatraucas, jo apaļošana notiek santīma desmitdaļas robežās, ja pārrēķina uz latiem. Vienlaikus piedzīvoju, ka kafejnīcā Vitebskā man kafijas tasīti pārdeva par 160 rubļiem (nepilnu santīmu) lētāk, jo pārdevējam nebija maiņas naudas.

Iegūtais un zaudētais

Iebraucēji no Latvijas, kuru vidējā alga sasniedz aptuveni 342 latus uz rokas (Centrālās statistikas pārvaldes dati par jūniju), Baltkrievijā jūtas kā pārtikuši cilvēki, taču Baltkrievijas iedzīvotāji, kuru vidējā alga pārsniedz

1,5 miljonu Baltkrievijas rubeļu, bagāti nejūtas. Viņi uz savas ādas izbauda valūtas devalvācijas sekas – cenu kāpumu, kas skar ne tikai importa preces, bet daļēji arī vietējo produkciju. Jūlijā gada inflācija Baltkrievijā sasniedza 41 procentu.

Līdztekus redzamām izmaiņām vēl sāpīgāka ir apziņa, ka nacionālā valūta – Baltkrievijas rubelis – kļūst arvien nevērtīgāka. Vitebskā dzīvojošā pensionāre stāstīja, ka viņas pensija esot

900 000 rubeļu. Pirms gada tie ir bijuši 300 dolāru, bet šobrīd tikai 100 dolāru. Līdzīgi savus ienākumus skaita lielākā daļa iedzīvotāju.

Tāpēc, raizējoties par Baltkrievijas rubeļa vērtības krišanos, pēc devalvācijas iedzīvotāji centās ietaupījumus pārvērst mantā, piemēram, automašīnās, iztukšoja veikalu plauktus – iegādājās sadzīves tehniku un citas ilglietošanas preces, panikā mainīja sakrātos rubeļus pret ASV dolāriem vai eiro.

Šobrīd gan vairs nav vērojamas rindas ne pie degvielas uzpildes stacijām, ne pie valūtas maiņas punktiem, un arī veikalu plaukti ir papildināti ar precēm. Līdzīgi kā sestdienu rītos lielveikals Alfa Rīgā, arī Vitebskas universālveikals iepriekšējā sestdienā bija pircēju pilns. Preču stendus rotāja aicinājums iegādāties Baltkrievijas preces. Iedzīvotāji gan to darītu arī bez šā aicinājuma, jo cenu atšķirība starp vietējo un importēto produkciju ir liela.

Vitebskas pilsētas Oktobra rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Karaļovs min, ka devalvācija nav vērtējam tikai kā cenu kāpums, tā ir veicinājusi arī vietējās produkcijas patēriņu, padarījusi preces konkurētspējīgākas un kāpinājusi eksportu.

Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko norādīja, ka astoņu mēnešu laikā Baltkrievijas un Latvijas tirdzniecības apgrozījums ir pārsniedzis divus miljardus ASV dolāru un līdz gada beigām tas varētu sasniegt rekordlielu apmē

ru – aptuveni trīs miljardus ASV dolāru. Pērn tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm bija 1,7 miljardi ASV dolāru. Kopumā Baltkrievija uz Latviju eksportējot 500 dažādu preču vienību. Par tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu ir gandarīts arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs, jo īpaši tāpēc, ka ar šo valsti Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. Viņš gan uzsvēra, ka importa un eksporta bilance ir jāvērtē ilgtermiņā, jo nav noslēpums, ka šogad lielu eksporta daļu uz Baltkrieviju veidoja vieglās automašīnas. Tai pašā laikā importa pieaugums no Baltkrievijas vairāk bija pateicoties cenu kāpumam, nevis preču apjoma pieaugumam.

Vitebskas iedzīvotāji stāstīja, ka cenu kāpums pagaidām nav skāris komunālos maksājumus. Pērn ziemā par komunālajiem pakalpojumiem bija jāmaksā aptuveni 500 000 rubeļu (Ls 30), un viņi cer, ka šoziem maksa nekāps. Elektrības cenas šokētu ikvienu Latvijas iedzīvotāju – par 100 kWh Baltkrievijā jāmaksā divi dolāri, tas ir, aptuveni 1 lats.

Aicina uzkrāt

Lai kompensētu devalvācijas izraisītās sekas un piesaistītu nacionālo valūtu, Baltkrievijas bankas piedāvā noguldīt rubeļus ar izdevīgiem noteikumiem. Belpromstroibank šobrīd sola 44% gada likmi noguldījumiem uz 18 mēnešiem. Tai pašā laikā patēriņa kredītus bankas šobrīd neizsniedz.

Latvijas uzņēmējus, kuri sadarbojas ar Baltkrieviju, valūtas devalvācija neuztrauc. Peat expo vadītājs Valērijs Kozlovs Neatkarīgajai stāstīja, ka norēķini notiek ASV dolāros, līdz ar to valūtas kursa svārstības savstarpējo sadarbību neietekmē.

Vilina ārzemniekus

Vitebskas apgabala izpildkomitejas veselības aprūpes pārvaldes vadītājs Jurijs Derkačs atklāja, ka pēc kārtējās devalvācijas bijušas bažas par iespējamo jauno speciālistu aizplūšanu uz citām valstīm, jo īpaši tāpēc, ka vilinājumu ir bijis ne mazums. Par laimi, bažas bijušas veltas, un šobrīd no Vitebskas apgabala tikai divi jaunie mediķi devušies prom no dzimtajām vietām. Vienlaikus Vitebskas apkārtnē dzīvojošie atklāja, ka daļa celtniecībā strādājošo ir devušies peļņā uz Latviju, kur algas lielākas.

Līdztekus tam Vitebska šobrīd attīsta medicīnas tūrismu, jo cenas, par kādām iespējams saņemt medicīnisko aprūpi Baltkrievijā, ārzemniekiem esot ļoti pievilcīgas. Vitebskas dzemdību namā laist atvases pasaulē ierodas arvien vairāk jauno māmiņu no Maskavas. Pagaidām gan šo iespēju nav izmantojusi neviena rīdziniece.

J. Derkačs arī atzina, ka, Baltkrievijas rubeļa vērtībai krītot, izejošais tūrisms ir samazinājies līdz minumam. «Toties ārzemju ceļojumu vietā baltkrievi šovasar krietni vairāk nekā citus gadus apceļoja savu valsti, un tas ir labi,» sacīja J. Derkačs.