Šobrīd eparaksta lietotāji ātri, lēti un ērti interneta vidē var oficiāli sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantot epakalpojumus, kā arī slēgt līgumus un vienošanās, nosūtīt iesniegumus un cita veida oficiālu informāciju tiem komercpakalpojumu sniedzējiem, kas savus klientus ir gatavi apkalpot arī elektroniski.
Elektroniski parakstītu dokumentu pārbaude ir bezmaksas, un dokumentu, kas parakstīti ar drošu eparakstu, pārbaude interneta vidē pieejama arī tiem, kas paši vēl nav kļuvuši par eparaksta lietotājiem.
Tūkstošiem cilvēku, virkne uzņēmumu un iestāžu eparakstu atzinuši par mūsdienīgu un noderīgu rīku, kas palīdz taupīt laiku un naudu, kas iepriekš tērēts iesniegumu, sūdzību, pieteikumu, līgumu, rēķinu un citu dokumentu sagatavošanai papīra formātā un personīgai nogādāšanai vai sūtīšanai pa pastu adresātam.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka šogad ar laika zīmogu mēnesī tiek apzīmogoti vidēji 65 000 ar eparakstu parakstītu dokumentu, bet augustā un septembrī laika zīmogs lietots vairāk nekā 70 000 reižu. Kopš gada sākuma eparaksta autentiskums parakstītos dokumentos pārbaudīts kopumā vairāk nekā 2 miljonus reižu, kas ir par 800 000 reižu vairāk nekā pērn visa gada laikā.
Tehniski gatavi evēlēšanām
LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta ir pārliecināts, ka līdz ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes realizēto elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešanu no nākamā gada 1. janvāra elektroniskā paraksta popularitāte pieaugs vēl vairāk. Plānots, ka identifikācijas kartē būs jau iekļauts eparaksts ar 120 parakstīšanās reizēm. Igaunijā jau 2006. gadā bija izsniegts viens miljons elektronisko identifikācijas karšu ar elektroniskā paraksta iespēju. Būtiska atšķirība starp Latviju un Igauniju ir tā, ka kaimiņvalstī ID kartes ir obligātas ikvienam Igaunijas iedzīvotājam, savukārt pie mums eID saņemšana būs katras personas brīva izvēle. Pēc J. Boktas teiktā, Igaunijas mērķtiecīgā virzība uz eparaksta lietojamības paplašināšanu ir bijusi sekmīga. Šajā kaimiņvalstī vēlētāji jau piecas reizes ir varējuši izmantot evēlēšanu priekšrocības.
«Arī Latvija tehniski ir gatava evēlēšanām. Nepieciešama vien politiskā griba. LVRTC speciālisti piedalās darba grupā, kas veido evēlēšanu koncepciju. Tad, kad tā būs gatava, tā būs jāapstiprina Ministru kabinetam, savukārt Saeimai būs jālemj par izmaiņām vairākos likumos,» skaidroja J. Bokta. Pēc viņa aplēsēm, šis darbs ir paveicams līdz 2013. gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Lai sagatavotu tehnisko platformu, LVRTC vajadzētu četrus līdz sešus mēnešus, bet pārējais ir likumdevēju ziņā.
J. Bokta uzsvēra, ka pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju gribētu izmantot iespēju balsot vēlēšanās elektroniski, savukārt 40 procenti pagaidām šādu balsošanu internetā neizprot un vēl pilnībā neuzticas šādai balsošanas sistēmai. Daļa raizējas, ka, šādā veidā balsojot, varētu zust aizklātuma princips.
«Šobrīd izskanējušās bažas es skaidrotu ar informācijas trūkumu par tām priekšrocībām, ko balsošana internetā sniedz iedzīvotājiem. Iespējams, vēlētāji bažījās par evēlēšanu aizklātumu. Jāsaprot, ka evēlēšanu gadījumā tiks nodrošināts princips, ka neviens nevarēs zināt, par ko ir nobalsojusi konkrētā persona. Ja runājam salīdzinošās kategorijās, tad evēlēšanas principā sakrīt ar šobrīd izmantoto un nodrošināto balsošanas veidu – balsošana pa pastu. Balsojot pa pastu, vēlētājs darbojas ar divām aploksnēm: vienā aploksnē ir vēlēšanu biļetens, kurā cilvēks ir norādījis, par ko viņš balso, bet ar šo aploksni vien nav iespējams identificēt, kas ir balsotājs. Šī aploksne ir ievietota citā aploksnē, uz kuras ir norādīts, kas ir balsotājs, tomēr ar šo aploksni nav iespējams konstatēt, par ko ir veikts balsojums. Šobrīd ir precīzi atrunāta kārtība, kā šim balsojuma veidam nodrošina aizklātumu – pamata nosacījums ir tāds, ka balsojums jāatdala no personas. Tā šobrīd jau balso vairāki trūkstoši balsstiesīgo, un evēlēšanas nodrošina tieši tādu pašu pieeju» skaidroja J. Bokta.
Virtuālais paraksts
Kopš 1. februāra Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams Eiropā unikāls produkts – virtuālais elektroniskais paraksts. J. Bokta uzskata, ka ar šī pakalpojuma ieviešanu, eparaksts ieguvis otro elpu. Virtuālo parakstu portālā www. eparaksts.lv pašlaik lieto vairāk nekā 6000 cilvēku.
«LVRTC joprojām ir vienīgais Eiropas Savienībā, kas izsniedz drošu virtuālo eparakstu. Arī Norvēģijā un Dānijā ir izstrādāts virtuālais paraksts, bet līdz šim tas nav atzīts kā kvalificēts sertificēts. Līdz ar to varu droši teikt, ka jau vairāk nekā pusgadu tehniskā un inovāciju ziņā esam soli priekšā nozares tendencēm Eiropas Savienībā,» teica J. Bokta.
J. Bokta saskata vēl lielu eparaksta lietošanas potenciālu. «Pusgada laikā valsts iestādes vien savā starpā sūtījušas vairāk nekā 2 miljonus dokumentu, un tikai 14% no tiem ir bijuši elektroniskā veidā. Dokumentu sagatavošana un nosūtīšana elektroniski izmaksā būtiski lētāk nekā to sagatavošana papīra formātā, nēsāšana no viena kabineta uz otru, lai saņemtu dažādus saskaņojumus, un visbeidzot sūtīšana pa pastu vai ar kurjera starpniecību.»
Riski minimizēti
Pat neskatoties uz ekonomisko izdevīgumu, daļa sabiedrības joprojām visai piesardzīgi vērtē eparaksta priekšrocības, jo Latvijā vēl nav iesakņojusies dokumentu elektroniskās aprites prakse. Lai gan likums nosaka, ka ar drošu elektronisku parakstu parakstīts dokuments ir pielīdzināms pašrocīgi parakstītam papīra formāta dokumentam, daudziem šķiet, ka tad, ja dokuments ir fiziski aptaustāms, tas ir juridiski spēcīgāks. Tāpat ir personas, kas bažījās, vai dokumenta saņēmējs tā autoru identificēs un atzīs kā parakstītāju. LVRTC šobrīd nodrošina divus veidus, kā persona var parakstīt dokumentus. Viens veids ir ar viedkartes palīdzību, ko varētu salīdzināt ar pildspalvu, kas vienmēr ir jānēsā līdzi. Otrs veids ir ar virtuālo parakstu, kas ir kā maģiska pildspalva, kas personai ir pieejama no jebkuras vietas pasaulē, ja vien tajā vietā ir pieejams internets. Lai saņemtu virtuālo eparakstu, vispirms ir jāpiesakās darbam portālā www.eparaksts.lv, autentificējoties ar savas internetbankas piekļuves datiem vai viedkartes eparakstu. Pieteikums jāapstiprina klientu apkalpošanas centrā, un tikai pēc tam iespējama eparaksta iegāde un dokumentu parakstīšana.
«Lietotāju ērtībai virtuālajam eparakstam esam maksimāli samazinājuši barjeras, taču jāsaprot, ka drošības apsvērumu dēļ elektroniskā paraksta lietotājiem ir jāievēro noteiktas prasības. Taču tādas ir arī reālajā dzīvē. Piemēram, pirms slēdzam kādu līgumu vai veicam kādu darījumu, ir jāuzrāda pase. Un tikai tad, kad ir pārliecība, ka darījumā ir iesaistīts tas cilvēks vai uzņēmums, par kuru viņš uzdodas, tiek parakstīts līgums vai apliecināts darījums,» skaidroja LVRTC valdes priekšsēdētājs.
Pēc J. Boktas teiktā, elektroniskā paraksta izmantošana ir daudz drošāka nekā fiziskais paraksts. «Katra eparakstīšanas reize tiek uzskaitīta. Līdz ar to, secinot, ka eparaksts izmantots, saimniekam to nezinot, uzreiz iespējams celt trauksmi. Nākotnē esam plānojuši ieviest tādu funkcionalitāti, lai lietotājs var norādīt tūlītējas atskaites sūtīšanu uz epastu vai mobilā telefona īsziņu, ja vien tiek lietots eparaksts. To, vai kāds mēģina viltot otra fizisko parakstu, nav iespējams uzzināt līdz brīdim, kad tas ir nesis kaut kādas negatīvas sekas. Vienlaikus jāatzīst, ka riski pastāv vienmēr. Tāpēc LVRTC ik gadu tiek auditēts, un mēs no savas puses esam apzinājuši visus riskus un tos minimizējuši, lai cilvēkiem par to nav jāuztraucas. Protams, ar eparakstu ir jārīkojas tikpat atbildīgi kā ar internetbankas datiem,» vēlreiz uzsvēra J. Bokta.
Turpinās attīstība
Lai gan kopš virtuālā eparaksta izveides pagājis jau vairāk nekā pusgads, tā funkcionalitātes tiek nemitīgi papildinātas. Septembra sākumā ir ieviesta iespēja parakstīt PDF formāta dokumentus ar virtuālo eparakstu. «Tas paplašinās eparaksta lietojamību tieši komersantu vidū, jo PDF ir plaši pazīstams un bieži lietots dokumentu formāts rēķinu, līgumu elektroniskā izsūtīšanā un glabāšanā,» uzskata J. Bokta. Saņemot elektroniski parakstītu PDF formāta dokumentu, adresāts redz, ka tas ir elektroniski parakstīts, kā arī to, kas ir parakstītājs, kad un cikos paraksts tapis. Lai apskatītu elektroniski parakstītu PDF formāta dokumentu, nepieciesama vien pogramma Adobe Reader
Augusta sākumā sadarbībā ar SEB banku LVRTC piedāvāja iespēju šīs bankas internetbankas klientiem pieteikties virtuālajam eparakstam pilnībā attālināti.
Pašlaik norit darbs pie citiem gan LVRTC, gan eparaksta lietotāju iniciētiem uzlabojumiem. Arī pakalpojumu sniedzēji, plānojot savu attīstību, arvien biežāk izvērtē iespējas integrēt eparakstu lietvedības apritē un klientu apkalpošanas procesos. «Cilvēki mums labprāt raksta un informē par savu pieredzi, gan iesniedzot elektroniskus dokumentus valsts, pašvaldību un komerciestādēm, gan arī savus ierosinājumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tas ir būtisks pienesums eparaksta kā lietotājam tiešām draudzīga rīka izveidē, ko ņemam vērā, plānojot produkta turpmāko attīstību,» uzsver J. Bokta.