Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika skatīti sadarbības jautājumi starp literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvjiem un Kultūras ministriju.
Vairāku stundu garās debatēs vakar panākts progress Kultūras alianses un radošās inteliģences attiecībās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Ja vēl nedēļas sākumā tika pieļauta iespēja izteikt publisku neuzticību ministrei – šī tikšanās, lai arī nesniedza atbildi uz visiem jautājumiem, tomēr nomierināja radikālāko uzskatu paudējus no dažādām kultūras aprindām.
Vai esat ievērojuši – pēdējā laika kultūrpolitiskajās debatēs interneta komentāru sadaļā bieži var izlasīt refrēnu – nu ko tie alkatīgie rakstnieki tur muld, paši sēž uz nodokļu maksātāju kakla, dzer to dzīvās asinis. Pazīstama ainiņa, vai ne?
Vai esat ievērojuši – pēdējā laika kultūrpolitiskajās debatēs interneta komentāru sadaļā bieži var izlasīt refrēnu – nu ko tie alkatīgie rakstnieki tur muld, paši sēž uz nodokļu maksātāju kakla, dzer to dzīvās asinis. Pazīstama ainiņa, vai ne?
Maija pirmajās dienās pamatīgi saasinājušās attiecības starp Latvijas Republikas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un Latvijas kultūras darbiniekiem. Sākums bija 2. maija pievakarē Kultūras ministrijā (KM) notikusī prāta vētra ar latviešu rakstniekiem.
Kas teicis, ka Latvija ir maza un nabadzības nomākta valstiņa, kuras iedzīvotāji pārtiekot no kaltētām mušmirēm, egļu čiekuriem un bērzu sulas, jo valdība, lai glābtu nāciju no krīzes, esot iebraukusi pamatīgos parādos.
Rakstnieku saceltais tracis par to, ka latviešu literatūra uz pārējo kultūras jomu fona jau gadiem atstāta pabērna lomā, tuvojoties Lieldienām, pamazām sāk norimt. Debates galvenokārt raisās ap Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) līdzekļu trūkuma dēļ neatbalstīto lasīšanas veicināšanas megaprojektu Bērnu žūrija.
Vakar tika paziņoti Latvijas literatūras gada balvas 2011 finālisti un Mūža balvas ieguvējs Latvijas rakstniecībā – par to kļuva latviešu detektīvromānu karalis Andris Kolbergs.
Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) darbību no žurnālista viedokļa kritizēt nudien ir vieglāk par vieglu, savukārt, nostrādājot par ekspertu un VKKF padomes locekli likumā paredzētos divus gadus, viedoklis par problēmām šajā organizācijā rodas gluži cits.
Negaidīti daudz notikumu kultūrā bijis šonedēļ – citkārt to pietiktu visam mēnesim. Radošās darbības nedēļa Radi kā ieplānots pasākums varbūt arī nebūtu šā komentāra pieminēšanas vērtē, tomēr tā ir vēsturiska iespēja vienoties par to, kas tad Latvijā īsti ir radošās industrijas, ielikt pamatu tam, lai šīs industrijas tiktu sakārtotas un nākotnē nestu labumu Latvijai un pašiem ideju radītājiem.
Nedēļas nogalē Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) ekspertu un Kultūras ministrijas ierēdņu grupas ietvaros biju Tallinā. Brauciens notika, lai iepazītu Igaunijas kultūrkapitāla finansējuma sistēmu, igauņu pieredzi radošo personību statusa veidošanā un sasniegumus radošo industriju attīstībā. Secinājums no šā brauciena ir kodolīgs. Daudzās kultūrpolitikas lietās atpaliekam no igauņiem vismaz par gadiem pieciem vai desmit. Ja nesakārtosim Latvijas kultūrpolitiku, tuvākajos gados plaisa ar Igauniju palielināsies vēl par kādiem desmit gadiem.
Pavasara pirmā mēneša marta iestāšanos šonedēļ iezīmēja vairāki kultūrpolitiski fakti, kuri apliecināja – 18. februāra referenduma mācība mūsu politiķiem ir… nekāda.
Latvijas aviokompānijas airBaltic nākotnes plāni un solījumi valdībai ļoti atgādina Latvijas valdības solījumus Starptautiskajam valūtas fondam u.c. aizdevējiem.
6. marta vakarā tūkstošiem skatītāju visā Latvijā, kanālā LTV1, bija iespēja vērot Lielās mūzikas balvas 2011 pasniegšanas ceremoniju, kas jau tradicionāli norisinājās Latvijas Nacionālajā operā.
Fonds Sibīrijas bērni lūdz informēt portāla NRA lasītājus, ka ir iespēja iegādāties 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju izsūtīto bērnu likteņstāstu apkopojumu divsējumu grāmatā Sibīrijas bērni.