Neuzticības izteikšana kultūras ministrei zaudē aktualitāti
Vairāku stundu garās debatēs vakar panākts progress Kultūras alianses un radošās inteliģences attiecībās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Ja vēl nedēļas sākumā tika pieļauta iespēja izteikt publisku neuzticību ministrei – šī tikšanās, lai arī nesniedza atbildi uz visiem jautājumiem, tomēr nomierināja radikālāko uzskatu paudējus no dažādām kultūras aprindām.
Liela nozīme, ka iznākums ir tieši šāds, bija apstāklim, ka Ž. Jaunzeme-Grende atzina savas kļūdas – gan «komunikācijas problēmu», gan arī to, ka bijusi «pārāk taisna savā runā». Kultūras ministre vairākas reizes uzsvēra, ka tā bijusi nepareiza retorika apgalvot, ka daži kultūras nozares profesiju pārstāvji prasot «dot viņiem Leiputriju». Stāvoklis kultūrā ir smags, un viņu prasības esot taisnīgas. Tāpat Ž. Jaunzeme-Grende apliecināja – kļūdas tikšot labotas, bet savu pārliecību viņa nemainīšot.
Kultūras alianses un nozares tikšanās galvenais panākums bija tas, ka JRT Mazajā zālē sanākušie radošo profesiju pārstāvji beidzot dzirdēja pamatu tam, kas jau vistuvākajā nākotnē varētu kļūt par plānu kultūras attīstībai ne tikai viena gada robežās, bet arī vidēja mēroga perspektīvā. Tiesa gan, pēc zālē apvaicāto ekspertu domām, smagākā problēma, kas spēj apdraudēt jebkura kultūras ministra atrašanos amatā, proti, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modelis no akcīzes nodokļa atskaitījumiem, joprojām gaida risinājumu. Žaneta Jaunzeme-Grende šajā jautājumā visnotaļ korekti pauda valdības vadītāja viedokli, nešūpojot koalīcijas laivu, kamēr radošo profesiju pārstāvji pārmeta politiķiem priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu.
Svarīgi bija tas, ka virknē jautājumu, kas saistīti ar Nacionālās attīstības plānu, kultūras budžetu un atsevišķu kultūras nozaru stratēģiju izstrādi, kultūras ministre sauca konkrētus datumus, līdz kuriem ir jāveic konkrēti darbi katrā jomā. Visnotaļ asas debates starp ministri un kultūras pārstāvjiem izvērtās radošuma jautājumos. Sarunas gaitā atklājās acīm redzamais fakts, ka ne Žaneta Jaunzeme-Grende, ne viņas priekšgājēji, ne Kultūras ministrija kā organizācija kopumā tā arī nav spējuši pašai radošajai sabiedrībai skaidri pateikt, ko viņi izprot ar jēdzienu «radošums». Debatētāji pauda bažas, ka ar radošo industriju nozaru atbalstu tikšot izskausta nopietnā kultūra. Savukārt vairāku radošo projektu līdzdalībnieki norādīja uz iepriekšējo valdību un ministru niķi iedibināt kādu megaprojektu (Andrejsala, Kalnciema ielas kvartāls, VEF un Tabakas fabrika), pēc tam to pametot likteņa varā. Trūkstot vietējiem finanšu avotiem, šie projekti zaudē iespēju piesaistīt lielas Eiropas naudas un faktiski ir nolemti iznīcībai. Ministre solīja vajadzības gadījumā nākt klajā ar jaunu un saprotamu skaidrojumu.
Tikšanās laikā panākta vienošanās līdz jūnija vidum izveidot kopēju memorandu par turpmāko sadarbību un mērķiem, ieskicējot šā dokumenta pamatpunktus. Ministre arī aicināja Kultūras aliansi deleģēt cilvēku, kurš varētu kļūt par viņas štata padomnieku, savukārt klātesošie solījās šādu ideju apsvērt. Kā novēroja Neatkarīgā, salīdzinājumā ar iepriekšējām ministres un kultūras darbinieku tikšanās reizēm abas puses šoreiz atbildēja arī uz asi uzdotiem un nepatīkamiem jautājumiem. Tomēr saruna bija krietni vien konstruktīvāka nekā maija sākumā, kad Žaneta Jaunzeme-Grende rīkoja tikšanos ar literatūras un grāmatniecības pārstāvjiem, kas beidzās ar to, ka prominentas latviešu rakstnieces publiski apšaubīja ministres piemērotību amatam.