Antra Gabre / Autori

Ja nebūtu simtgades fonda naudas atbalsta, tad biļetes uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumu Gaismas raksti maksātu nevis 30 eiro, bet 180 eiro, saka SIA Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis. Tie, kuri nevarēs nopirkt biļeti, uzvedumu varēs noskatīties tiešraidē televīzijā. Ir saprotams, ka jauna mākslas darba radīšana maksā dārgi, Latvijas Nacionālā bibliotēka nav bezizmēra un tajā paredzētajam pasākumam jānorit saskaņā ar autoru ieceri, tomēr jautājums urda: vai valsts svētki domāti, lai tos skatītos televīzijā vai piedalītos?

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nesen izsludināja pieteikšanos uz bezmaksas latviešu valodas kursiem, bet nu informē, ka gandrīz visas grupas, kurās mācības tiks sāktas pavasarī, jau ir nokomplektētas.

Prezidents un Čaks uz savu vārdu iekļaušanu Latvijā izdoto personvārdu kalendāros var necerēt. Vismaz ne pašlaik, kad katrs no vārdiem dots tikai vienam no Latvijā dzimušajiem bērniem. Labākā situācijā ir Tālis Čeiss Rūtiņš un Čikazi Kristians Džuniors, kam vismaz viens no trim vārdiem ir ierakstīts svinamdienu kalendārā. Taču Valsts valodas centra eksperti tieši šogad lems, ar kādiem personvārdiem papildināt kalendāru.

Jau no šā gada 1. janvāra stājies spēkā likums Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu. Pašlaik barikāžu dalībnieki nevar saņemt likumā ierakstīto – barikāžu dalībnieka apliecību, līdz ar to viņi nevar iegūt citus labumus – sociālās garantijas, nodokļu un nodevu atlaides. Apliecību nav, jo nav attiecīgu Ministru kabineta (MK) noteikumu, ar kuriem tiktu regulēta gan apliecību izsniegšanas, gan reģistrācijas kārtība.

Zinātnieki it kā sākuši apspriest apokaliptisku vulkāna izvirdumu, kas varētu iznīcināt atsevišķu kontinentu daļas. Vai vispār ir iespējams prognozēt, kad notiks kārtējais izvirdums?

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) aicina eglītes atkritumu konteineros nelikt. Kociņi jānovieto atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera.

Līdz ar Ziemassvētku apsveikumiem daudzas pašvaldības savās mājaslapās publicēja arī informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa izmaiņām. Tas ir palielinājies un turpinās pieaugt.

Jau Marijas ielas iespaidīgais grausts Rīgā ir pierādījis, ka laika zoba saēstas mājas liktenis ir atkarīgs no īpašnieku skaita. Pat divi kopīpašnieki nespēj atrast kopīgu valodu, lai savu īpašumu sakārtotu. Ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki nevar vienoties pat par nelielu naudas summu ieguldīšanu īpašuma sakārtošanā, un līdzīgas dilemmas priekšā – kāds labprāt, cits piespiedu kārtā – kapitulējuši arī citu Latvijas galvaspilsētas graustu īpašnieki.

Aktuāls jautājums daudziem.

Acīgākie Vecrīgas apmeklētāji būs pamanījuši, ka Rīgas Domā savu barikāžu stāstu sākusi ilgi gaidītā vitrāža Ar degsmi par brīvu Latviju. Vitrāžu oficiāli atklās šonedēļ, zīmīgā datumā – 13. janvārī. Pirms 27 gadiem šajā dienā sākās barikāžu laiks, kad Latvijas tauta izgāja ielās aizstāvēt atjaunoto valsts neatkarību.

Dzejnieka Erika Ādamsona kapa pieminekļa apzadzējiem gailis pakaļ nedzied – kā nesuši, tā aiznesuši krāsainā metāla uzrakstu. Un neviens uzpirkšanas kantoris arī nav bijis tik godīgs, lai zagto mantu atdotu vai nu kapu kantorī, vai Latvijas Rakstnieku savienībā (LRS).

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Latvijas jubilejas gadā apņēmusies kļūt par līderi nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā Latvijā. Viens no uzsāktajiem projektiem, kura īstenošanā VNĪ nevēlas pieļaut un sola nepieļaut kļūdas, ir Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25. Ar to saistītas arī teātra pagaidu telpas bijušajā Tabakas fabrikas ēkā Miera ielā 58a.

Rīgas ietekme Latvijā pēdējos piecos gados kļuvusi plašāka ģeogrāfiskā un ne tikai šādā izpratnē, jo Latvijas galvaspilsētas aglomerācija pēdējo piecu gadu laikā palielinājusies par 299 km2. Rīgas aglomerācija pēc iedzīvotāju skaita un aizņemtās platības ir lielākais šāda veida funkcionālais reģions Baltijā.

Viena no aizvadītā gada karsti apspriestām tēmām sociālajos tīklos bija nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās.

Mūziķis un TV seja Valters Frīdenbergs sociālajā tīklā "facebook" raksta, ka tuvākajās dienās uzsāks ārstēšanos.

Ir pagājis vēl viens gads pēc Zolitūdes traģēdijas. Krimināllietas iztiesāšana turpinās, vainīgie nav nosaukti un notiesāti, bet 2017. gada laikā ir notikuši vairāki pavērsieni, kas saistīti ar šo lietu

Rīgas bēdīgi slavenā grausta Marijas ielā 6 īpašnieki nespēj vienoties pat par salīdzinoši nelielām naudas summām, lai savu īpašumu sakārtotu. Pašvaldība privātīpašumā savus līdzekļus ieguldīt nedrīkst, un viss, kas jau izdarīts par Rīgas domes līdzekļiem, tiks iekasēts no abiem grausta īpašniekiem – Latvijas un Igaunijas pilsoņiem.

Tirgus nekad nav gatavs, saka AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Pašlaik Rīgas lielākais un pieprasītākais ir Centrāltirgus. Darbdienā to apmeklē vidēji 40 000 līdz 50 000 cilvēku, bet brīvdienās – pat 100 000 pircēju un interesentu, un mūsu tirgus ir lielākais Eiropā. Šogad tirgū ar īpašu svētku programmu tiks sagaidīts jaunais gads.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins sarunā ar Neatkarīgo par nākamgad plānotajiem ielu un tiltu remontiem, gaisa kvalitātes uzlabošanu un arī par vīzijām, kāda varētu būt Rīga pēc desmit un vairāk gadiem.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kam pārmesta nespēja laikus pabeigt nozīmīgus projektus, nākusi klajā ar iniciatīvu 100 adreses Latvijas valsts simtgadei. VNĪ jaunā valde strādā apmēram trīs mēnešus, un šajā laikā ir sakārtota organizācijas iekšējā struktūra, lai varētu pievērsties rezultātam – VNĪ pārvaldījumā esošu ēku un citu īpašumu sakārtošanai.

Kādas kopīgas iezīmes ir katrai desmitgadei un katram gadam desmitgadē? Kādi uzdevumi jāpaveic, kādas grūtības jāpārvar pagājušajā un šajā gadsimtā dzimušajiem? Kāpēc dažādās desmitgadēs dzimuši cilvēki nesaprotas? Kā mums, tik atšķirīgiem, unikāliem un neatkārtojamiem, sadzīvot, pieņemt vienam otru un nemeklēt utis cita kažokā? Ir vērts par to padomāt pirms gadu mijas, kad daudzi izvērtē aizvadītā gada plusus un mīnusus un pārdomā nākamā gada mērķus. Konsultē biznesa numerologs Kristaps Baņķis.

Ziemassvētkos uz pilnu klapi tiek ziedots dzīvniekiem, bērniem, arī veciem un slimiem cilvēkiem. Patversmju iemītnieki parasti nav ziedotāju mērķa grupa. Taču nav arī tā, ka šos cilvēkus neatceras nemaz, saka Rīgas patversmes vadītāja Dagnija Kamerovska. Apsveic, atved dāvanas, svētku kliņģeri, palīdz citādi.