Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

No kļūdām mācās: Jaunā Rīgas teātra projekts

CITĀDĀK. Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītne Miera ielā 58a ir sterili kārtīga, salīdzinot ar vēsturiskajām telpām Lāčplēša ielā 25. Taču tagad skatītājiem ir nodrošināta vides pieejamība un plašākas publiskās telpas un skatītāju zāles, bet ilgtermiņa ieguvums ir kādreizējās ražošanas ēkas pārveidošana par sabiedriski nozīmīgu ēku © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Latvijas jubilejas gadā apņēmusies kļūt par līderi nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā Latvijā. Viens no uzsāktajiem projektiem, kura īstenošanā VNĪ nevēlas pieļaut un sola nepieļaut kļūdas, ir Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25. Ar to saistītas arī teātra pagaidu telpas bijušajā Tabakas fabrikas ēkā Miera ielā 58a.

Skatītāju viedokļi par teātra pašreizējām telpām atšķiras - vieni ir apmierināti ar plašākām sēdvietām zālēs un liftu, otriem neierasti ir mērot vairākus stāvus, lai nokļūtu no garderobes skatītāju zālēs, un šķiet, ka kāpnes aizņem lielu daļu koplietošanas telpu. Daļa JRT apmeklētāju, kuri izmanto liftu, mēdz pukoties, ka tas ilgi jāgaida. Taču - šī nav teātra mājvieta un arī turpmāk tāda nebūs. Telpas ir tikai pielāgotas, bet, uzsākot sezonu, konstatēts, ka jāveic papilddarbi. Miera ielā 58a tie jāizpilda līdz februāra beigām.

VECIE, LABIE. Skatītāji joprojām sēž uz tik pierastajiem Jaunā Rīgas teātra krēsliem, kas atvesti no Lāčplēša ielas, bet vispār tie ir mantojums no Vecās Dailītes. Skatītāju sēdvietām ir atvēlēts vairāk vietas, tāpēc izrāžu līdzdzīvošana vairs nešķiet tik neērta kā vēsturiskajās telpās / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

VNĪ skaidro, kāpēc telpas Miera ielā izskatās tieši tādas: iekštelpas veidotas askētiski, lai teātra trupa tās apdzīvotu pēc saviem ieskatiem, turklāt vēlāk tajās atradīsies cits nomnieks ar citām prasībām. Publiskās zonas ar nolūku izbūvētas plašas. Ir gan pasažieru lifts, gan invalīdu pacēlājs, gan kravas pacēlāji dekorāciju pārvietošanai. Ēkas cokolstāvā un 1. stāvā ir izvietotas saimniecības telpas, 2. stāvā - aktieru ģērbtuves, mēģinājumu zāles un darba kabineti. Sākot ar ēkas 3. stāvu, ir publiskā zona, kur iekārtota kamerzāle, teātra kafejnīca, vestibils un ģērbtuves. 4. stāvā atrodas skatītāju zāles, bet no jauna izveidotajā 5. stāvā - vestibili, kas ir savstarpēji atdalīti, lai varētu vienlaikus spēlēt izrādes abās skatītāju zālēs. Jaunajās telpās ir lielā un mazā skatītāju zāle, kā arī kamerzāle.

Stāstot par papildu darbiem Tabakas fabrikā, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica sacīja, ka ir vienošanās ar teātra vadību un saskaņots plāns papildu iekārtu izbūvei, lai nodrošinātu normālu teātra darbību.

VNĪ atzīst: pēc publiski izteiktajiem viedokļiem saistībā ar teātra pagaidu mājvietu pārbūvētajā Tabakas fabrikas ēkā konstatēts, ka ēkā nepieciešami uzlabojumi, lai gan aizrādījumi un pārmetumi ir attiecināmi uz projekta ietvaros veiktajiem renovācijas darbiem, arī uz vajadzībām, kuras netika sākotnēji iekļautas projekta prasībās un kļuva zināmas tikai pēc tam, kad sākās izrādes. No paredzētajiem papildu darbiem primāra ir izrāžu translācijas sistēmas un paziņojumu sistēmas iebūvēšana. VNĪ norāda, ka apziņošanas sistēma jāiepērk teātrim, VNĪ pienākums ir to iebūvēt, tāpēc «termiņš ir teātra pusē». Paredzēts izbūvēt arī videonovērošanas sistēmu administratīvajā ēkā, ierīkot pagalma papildu apgaismojumu, kopumā šie darbi izmaksās apmēram 28 000 eiro.

Tagad, lai kļūmes neturpinātos rekonstruējamajās vēsturiskajās JRT telpās Lāčplēša ielā 25, VNĪ palīdz holandiešu eksperti, kuri konsultē par skatuves tehniskā aprīkojuma izbūvi. VNĪ konsultējas arī ar telpu lietotājiem un arhitekti Zaigu Gaili.