Emīls Jakrins: Rīgas ielas tiks remontētas intensīvi

Antra Gabre schedule20.dec 2017

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Emīls Jakrins sarunā ar Neatkarīgo par nākamgad plānotajiem ielu un tiltu remontiem, gaisa kvalitātes uzlabošanu un arī par vīzijām, kāda varētu būt Rīga pēc desmit un vairāk gadiem.

- Vai nākamgad dzīvosim labāk tādā nozīmē, ka ielas tiks remontētas tikpat intensīvi kā šogad? Tas savukārt nozīmē, ka vajadzēs pieciest sastrēgumus.

- Manuprāt, vārds «labāk» izsaka to, ka ielas joprojām remontēsim, jo Rīga ir pelnījusi atjaunotas ielas. Domes politika ir investēt pilsētas infrastruktūrā, arī ielās, un nākamgad remontu programmas būs tikpat apjomīgas kā bija šogad.

- Cik līdzekļu 2018. gadā tiks atvēlēts ielu remontiem un uzturēšanai? Vairāk nekā šogad?

- Apmēram tikpat. Gandrīz 18 miljoni eiro - uzturēšanas darbiem: ielu tīrīšanai, zāles pļaušanai, bedrīšu remontiem, apstrādei ar pretslīdes materiāliem. Pusotra miljona eiro - lietus ūdens kanalizācijas uzturēšanai: kolektoru tīrīšanai, remontiem. Ap 800 000 eiro - ceļa zīmju un datu bāzes uzturēšanai. Ceļa zīmju datu bāze regulāri tiek papildināta, tajā iespējams detalizēti redzēt ceļa zīmju izvietojumu katrā ielā.

- Lielākie remonti nākamgad notiks Daugavas krastmalā?

- Tas, par ko jūs runājat, attiecas uz segumu atjaunošanas programmu. Jā, šajā Satiksmes departamenta programmā lielākais projekts būs Krasta ielas atjaunošana no Salu tilta līdz Ogres ielai jeb Dienvidu tilta robežai. Tāpēc šajā nozīmīgajā maģistrālē satiksmes ierobežojumi būs, bet iela nekādā gadījumā netiks slēgta. Nākamgad segumu atjaunosim Brīvības ielā, posmā no Bruņinieku ielas līdz Gaisa (VEF) tiltam, kur šogad strādāja Rīgas siltums, tāpēc nevarējām pabeigt savus darbus, kā bija iecerēts, kā arī strādāsim Kalpaka bulvārī no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai un arī Merķeļa ielā.

- Kuri tilti būs 2018. gada darba kārtībā? Pārdaugavieši ar bažām gaida Vanšu tilta remontu.

- Vanšu tilts nākamgad netiks atjaunots, nākamgad notiks tikai projektēšana. Brasas tiltu bija paredzēts atjaunot šogad, bet ieilga projektēšana un saskaņošana, tāpēc darbi pārcelti uz nākamo gadu. Uzreiz teikšu, ka skrupulozi izvērtēsim Brasas tilta darbu laika grafiku, jo šis ir viens no ceļiem uz Mežaparku Dziesmu svētku laikā. Svētku laikā būtiski ierobežot satiksmi būtu neprāts. Tāpēc izvērtēsim, kā paveikt darbus, lai iespējami mazāk traucētu svētku dalībniekus. Vēl tiks atjaunots Deglava ielas pārvads. Tas saistīts ar Daugavas stadiona pārbūvi un ir komplekss risinājums, jo vienlaikus atjaunosim arī trīs ielas - Vagonu, Ata ielu un Augšielu.

- Brasas tilts piedzīvos tikai kosmētisko remontu? Vai tiks atrasts veids, kā uz šaurās ietves sadzīvot gājējiem un velosipēdistiem, jo velobraucēji pa bruģēto brauktuvi nebrauc, un saprotams, kādēļ?

- Projekts vēl nav gatavs, tāpēc nevaru par to izstāstīt detalizēti. Bet projektētājam bija dots uzdevums uzlabot gājēju un velobraucēju mijiedarbību, tomēr jāņem vērā, ka esošā tilta konstrukcija un inženierkomunikāciju izvietojums ierobežo iespējas būtiski paplašināt tiltu uz malām, līdz ar to ietves zona tiks paplašināta, bet ne tādā apmērā kā gribētos. Brasas tiltam būs pārbūve, bruģis tiks nomainīts pret asfaltu, pret to neiebilda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pārvadam jau sen nepieciešams remonts, tas ir tehnoloģiski nolietots.

- Turpināsies arī Eiropas fondu finansētie projekti?

- Salu tilta pārbūves 2. kārtas atjaunošanas, pārbūves un izbūves projekts ir izstrādāts, notiek iepirkuma procedūra būvniekam. Nākamgad būvniecības sezonas sākumā noteikti varēsim sākt darbus. Ar Eiropas līdzfinansējumu tiks izbūvēts Austrumu maģistrāles posms Ieriķu iela - Vietalvas iela. Būs četru joslu maģistrāle, kas ļaus smagajam transportam virzienā gan no Zemgales, gan Lietuvas nokļūt uz ostu. Kad šo posmu pabeigs, tad varēsim ierobežot smagā transporta satiksmi pilsētas centrā. Satiksmes pārvada Sarkandaugavā pāri dzelzceļam Rīga - Skulte projektēšana ir noslēguma stadijā.

Nākamgad Austrumu maģistrāles posmā darbi tiks uzsākti, bet Sarkandaugavas satiksmes pārvada projektā būs noticis iepirkums būvniekam, un nākamgad vajadzētu sākties darbiem. Šogad tur strādāja komunikāciju turētāji.

Nākamgad uzsāks projektēt Dienvidu tilta 4. kārtu - Zemgales virziena maģistrālo transporta mezglu jeb savienojumu ar Vienības gatvi. Būvniecību uzsāksim 2019. gadā.

- Vai smagais transports jau ir novirzīts prom no centra, cik iespējams tālu, vai arī vēl ir vājās vietas?

- Vājās vietas ir. Šobrīd smagais transports brauc pa Pērnavas, Senču, Zirņu, Skanstes ielu, Ganību dambi, lai nokļūtu Sarkandaugavā. Tiklīdz būs pabeigts Austrumu maģistrāles posms, varēs Pērnavas un Senču ielā ierobežot smagā autotransporta kustību, jo būs alternatīva. Tas būs risinājums Daugavas labajā krastā. Aktīva satiksme vēl ir - sauksim to par veco ostu - Eksporta ielas apkaimē, bet tas ir Rīgas brīvostas jautājums. Brīvostai ir plāns pārcelties uz Daugavas kreiso krastu, un, kad tas tiks izdarīts, tad smagajam transportam Eksporta ielā nebūs nepieciešams pārvietoties.

Pārējie projekti ir plānoti tālākā perspektīvā, jo, ja gribam atteikties no citiem kustības virzieniem, ir jārada alternatīvas. Vai tas būtu Ziemeļu koridors vai Dienvidu loks, bet tie ir tikai ideju stadijā un tiks realizēti tad, kad pilsētai būs lielāka finansiālā kapacitāte.

- Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji netiks iepriecināti ar jaunu tiltu pār Daugavu?

- Tāda plāna pagaidām nav. Kopumā Rīgas tilti ar saviem uzdevumiem tomēr tiek galā, un, manuprāt, šobrīd neizjūtam kritisku nepieciešamību pēc milzīgām investīcijām vēl viena satiksmes pārvada būvniecībā.

- Nevaru jums piekrist. Tiklīdz Pārdaugavā intensīvi remontē ielas vai sliežu ceļus, līdz pilsētas centram jākuļas gandrīz stundu. Rīgā ielas atjauno intensīvi, un ne vienu gadu vien. Vai būvniekiem pietiks kapacitātes, lai pašvaldība varētu turpināt tikpat strauji atjaunot ielas arī nākamajos gados? Iesākt varbūt iesāks, bet vai spēs laikus pabeigt.

- Neapšaubāmi tā būvniecības sektoram ir liela problēma, un ne tikai saistībā ar ielu atjaunošanu Rīgā. Eiropas līdzekļi tiek ieguldīti ceļu remontos visā Latvijā, tāpēc darbinieku deficīts kļūst izteiktāks. To varējām novērot šogad Rīgā. Vairākos objektos būvnieki neiekļāvās pašu apstiprinātajā grafikā, pietrūka darbinieku. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi situācijai un ceram, ka būvnieki atradīs risinājumus un spēs mobilizēties.

- Vai šogad remontētās ielas ir nodotas ekspluatācijā?

- Vēl nav, jo tiek sakārtota dokumentācija. Pēc būvniecības uzreiz konstatējām defektus, tie tiek novērsti. Ja turpmāko trīs gadu laikā tiks konstatēti defekti, būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem tos novērst. Tāpēc var pieļaut, ka tuvākajos gados ielas laiku pa laikam tiks pielabotas.

- Kā jūs komentētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ierosināto kriminālprocesu par iespējamu dokumentu viltošanu Krišjāņa Barona ielas remontdarbu procesā?

- Droši vien zinu tikpat daudz, cik jūs. Lieta nodota izskatīšanai prokuratūrā, kam jālemj, vai to virzīt uz tiesu. Citu komentāru būs grūti sniegt.

- Pirms vairākiem gadiem viens no Rīgas mēriem Gundars Bojārs ieminējās par iebraukšanas maksu Rīgā. Nu ar līdzīgiem plāniem nākušas klajā citas pašvaldības. Tas, protams, būtu politisks lēmums, bet, runājot teorētiski, vai Rīgas ielu stāvokli uzlabotu iebraukšanas maksa? Varētu remontēt vairāk, jo daudzi Rīgai tuvāko un arī visai tālu pašvaldību iedzīvotāji brauc strādāt uz Rīgu, izmanto pilsētas infrastruktūru.

- Eiropas un pasaules mērogā lielpilsētas izmanto šo instrumentu vides, ekoloģijas un pilsētvides uzlabošanai. Naudas iekasēšana ir veids, kā motivēt cilvēkus nebraukt tur, kur, iespējams, nevajag nokļūt obligāti. Ekonomikai augot, gan autotransporta skaits, gan ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā palielinās. Manuprāt, vēl neesam sasnieguši tādu līmeni, kāds bija 2006.-2007. gadā, kad bija ilgstoši sastrēgumi rītos un vakaros. Tagad situācija nav tik kritiska. Protams, cilvēki labprāt nestāvētu arī nelielā sastrēgumā, bet Eiropas pilsētu mērogā 20 minūtes nav pārāk ilgs laiks, lai nokļūtu centrā, no jebkuras puses iebraucot pilsētā. Bet arī īslaicīgi sastrēgumi piesārņo vidi ar automašīnu izplūdes gāzēm, un šādu apsvērumu dēļ, es domāju, iedzīvotāji ar laiku mainīs domāšanu un vairāk izmantos sabiedrisko transportu, velosatiksmi un staigās kājām. Taču pašlaik nav diskusijas par iebraukšanas maksu Rīgas kontekstā.

- Rīgas centrs konsekventi tiek padarīts par privātajam transportam nedraudzīgu. Ir speciālas joslas sabiedriskajam transportam, ir dārgas autostāvvietas centrā. Mašīnu tik un tā ir daudz. Vai ir iespējams izdarīt vēl vairāk, lai centru atslogotu no privātā transporta un uzlabotu gaisa kvalitāti?

- Ir vairākas metodes. Relatīvi ilgi nav pārskatīta automašīnu stāvvietu cena. Piemēram, Kopenhāgenā, kas tiek uzskatīta par vienu no dzīvošanai draudzīgākajām pilsētām, attiecībā uz autotransportu politika ir tāda: tiklīdz vairāk nekā pieci procenti autostāvvietu ir tukšas, tātad ir viegli atrast brīvu vietu un ir jāpaaugstina cenas.

Varam paskatīties pa logu, kas notiek Ģertrūdes ielas kvartālā. Reti var novērot, ka visas vietas stāvvietās ir aizņemtas. Tātad var secināt, ka pieprasījums nav sasniedzis galīgo iespējamo apjomu. Līdz ar to var teikt, ka Rīgas centrā var apstāties. Sabiedriskā transporta joslas esam veidojuši un veidosim, jo sabiedriskajam transportam jābūt prioritātei - vienā transportlīdzeklī ietilpst simtiem cilvēku, bet vieglajā automašīnā - labi ja daži.

- Vecrīga, kam vajadzētu būt gājējiem draudzīgai, arī ir mašīnu pilna. Vecpilsētā ir vairākas gājēju un velosipēdistu ielas, tikai diemžēl auto brauc visur.

- Tirdzniecības un atpūtas vietas ir jāapgādā ar precēm, ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu piegādes transports drīkst iebraukt noteiktā laikā. Policijas uzdevums ir kontrolēt, kā rīkojums tiek pildīts. Vecrīga ir padarīta neizbraucama ar norobežojošiem stabiņiem. Vairs nenotiek tā, kā kādreiz, kad Vecrīgu sastrēgumstundās izmantoja kā caurbrauktuvi.

- Kā varētu izskatīties Rīga bez trolejbusiem?

- Uzņēmums Rīgas satiksme ir pieteicies Eiropas projektam par ūdeņraža transporta ieviešanu. Hipotētiski var pieņemt, ka ilgākā termiņā, līdz 2030. gadam, gan autobusus, gan trolejbusus var aizstāt ar ūdeņraža transportu. Tas ir ekoloģiski tīrs, bez izmešiem.

- Cik daudz videi draudzīgāko elektromobiļu ir Satiksmes departamenta rīcībā?

- Divi elektromobiļi, un šogad nopirkām divus velosipēdus. Kopā to ir seši. Darbinieki tos izmanto, braucot uz objektiem.

***

FINANSĒJUMS 2018. GADĀ UZSĀKTAJIEM PROJEKTIEM

Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām - 10,442 miljoni eiro

Rīgas pašvaldības investīciju programma - 21,341 miljons eiro

ES līdzfinansētie projekti - 12,959 miljoni eiro

ES līdzfinansētie projekti: Salu tilta komplekss. 2. kārtas atjaunošana, pārbūve un izbūve; satiksmes pārvada pāri dzelzceļam Rīga - Skulte 1. kārtas projektēšana un izbūve; Vagonu ielas, Ata ielas un Augšielas un Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve.

***

LUKSOFORU UN AUTONOVIETŅU IZBŪVE 2018. GADĀ

Luksoforu objekti:

• Torņakalna un Ojāra Vācieša ielas krustojumā

• Kurzemes prospekta un Slokas ielas krustojumā

• Miera un Tallinas ielas krustojumā

• Prūšu un Rušonu ielas krustojumā

• Gājēju pāreja Nīcgales ielā 2

• Gājēju pāreja Augusta Deglava ielā pie krustojuma ar Lapsu ielu

• Gājēju pāreja Maskavas ielā pie pieturvietas Tīrumi

Autonovietnes:

• Kurzemes prospektā