NRA skaidro, kāpēc Rīgā meklē viltus īrniekus

Viena no aizvadītā gada karsti apspriestām tēmām sociālajos tīklos bija nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās.

Bija namīpašnieki un dzīvokļu īpašnieki, kuri aicināja deklarēties viņu īpašumā kaut uz dažām dienām, lai tikai varētu pierādīt Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, ka viņiem pienākas samazināta NĪN likme. Savukārt 2017. gada novembrī un decembrī tiesībsargs Satversmes tiesā ierosināja lietas par Rīgas domes saistošo noteikumu normu, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināts NĪN dzīvokļu īpašumos nesadalītās mājās.

Noteikumi - jau divus gadus

Rīgas domes saistošie noteikumi Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā stājušies spēkā 2016. gada 1. janvārī, tātad - tie neuzkrita uz galvas kā pēkšņs sniegs. Arī iepriekšējā gada nogalē Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atgādināja: lai 2018. gadā dzīvošanai paredzētajam nekustamajam īpašumam tiktu piemērota samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2%-0,6% no kadastrālās vērtības, īpašumā jābūt deklarētai dzīvesvietai.

Ja pieder dzīvokļu īpašums vai viena dzīvokļa māja, objektā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietai ir jābūt deklarētai vismaz vienai personai. Ja pieder dzīvokļu īpašumos nesadalīta divu vai vairāku dzīvokļu māja, domājamās daļas no šādas mājas vai telpu grupa nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto nodokļa likmi apliekamā platība tiek piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam - uz vienu dzīvesvietu deklarējušu personu attiecinot 30 m2 no dzīvošanai paredzētās platības. Nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi, tiek ņemtas vērā dzīvesvietā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 deklarētās personas.

Nelaimīgie dzīvokļu īpašnieki

Kāds dzīvokļa īpašnieks aicināja deklarēties viņa īpašumā līdz 2017. gada 31. decembrim, bonusā solot rīdzinieka karti. Cits - 20 eiro. Jo viņi dzīvo mājās, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, un sanāk, ka par dzīvokli, kas ir lielāks par 30 m2, jāmaksā paaugstināta NĪN likme, ja dzīvoklī deklarēta tikai viena persona. Tāpēc viņi meklēja viltus pušelniekus, kuriem bija ar mieru samaksāt par deklarēšanos viņu īpašumā.

Gan šo, gan citu līdzīgā situācijā nonākušu rīdzinieku rīcību, meklējot viltus īrniekus, izskaidro ieraksts sociālajos tīklos: «Pašam pieder dzīvoklis denacionalizētā namā. Pieder kā kopīpašuma daļa ar vēl veselu kaudzi tādu pašu iemītnieku, no kuriem daļa ir pensijas vecuma cilvēki. Un tagad, lūdzu, paskaidrojiet man, kā lai es iestāstu visiem šiem nama iedzīvotājiem, ka vajag sadalīt namu pa dzīvokļiem? Varbūt es vēl varētu izspiest parakstus no visiem, lai gan arī tas ir sarežģīts process, bet, ja pieliekam klāt izmaksas, cik tas varētu izmaksāt, tad process ir neiespējams. Kad interesējos, cik izmaksās dzīvojamai mājai krievu laikos uzliktā sadalījuma dzīvokļos likvidēšana, sapratu, ka tas ir sarežģīts un dārgs process. Būs vien jāmaksā par tiem 15 m2 dārgāk.»

Savukārt viens no sludinājuma autoriem konstatē, ka paaugstinātais NĪN daudziem būs kā Jaungada dāvana no domes. «Un ne jau īres namu saimnieki būs lielākie cietēji. Lielākie cietēji būs tās ģimenes, kas, gribot ietaupīt naudiņu, iegādājās dzīvokļus īpašumos, kas nav sadalīti dzīvokļu īpašumos. Un vēl arī to privātmāju īpašnieki, kuru vecās ēkas krievu laikā sadalīja maziņos dzīvoklīšos. Un nedomāju, ka šī deklarēšanās nu būtu Rīgas domes liela krāpšana, jo, ja jau reiz deklarējies Rīgā, tad arī maksātie nodokļi paliks pilsētai. Un tiem, kas ir ar mieru piedeklarēties uz dažām dienām 20 eiro dēļ, būtu ļoti jāpadomā, vai nākotnē, lūdzot atlīdzību savai pašvaldībai, nebūs jāviļas, jo arvien vairāk sociālās palīdzības tiek noteikta atbilstoši pašvaldībā nodzīvotajiem gadiem,» viņš saka.

Dārgs prieks

Savu viedokli neslēpj arī citi, kas ja ne sākuši reāli rīkoties, tad vismaz interesējušies par īpašuma sadales procesu. Vidusmēra Latvijas iedzīvotājam tas izmaksā salīdzinoši dārgi. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nepiekrīt, tad tiesvedība notiek gadiem ilgi. Esot pat gadījumi, kad jātiesājas 11 gadus. Kāds feisbuka lietotājs komentāros norāda: «Pat nevajag iespītēšanos & tiesvedības - zinu konkrētu piemēru, kur 1 no vairākiem kopīpašniekiem nomira un īpašuma mantotāji daudzu gadu garumā nav savas tiesības uz īpašumu apstiprinājuši zemesgrāmatā. Un tas rada visas tālākās sekas un nespēju sadalīt reālajās daļās.»

Cilvēki uzskata - ja nerīkojas Saeimas deputāti, tad pašvaldība varētu iesniegt Saeimā priekšlikumus, kā situāciju risināt par labu īpašniekiem, kuri dzīvo dzīvokļu īpašumos nesadalītās mājās - lai viss notiek ātrāk, vienkāršāk un arī izmaksas nebūtu tik lielas. Galvenais - lai nav jātiesājas, jo arī tas ir dārgi un ilgi.

Tiesībsargs - uz Satversmes tiesu

Ziņu aģentūra LETA informē, ka 29. decembrī Satversmes tiesa ierosināja lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu normu, kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināts NĪN dzīvokļu īpašumos nesadalītās mājās. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs pārbaudes laikā konstatējis trūkumus saistošo noteikumu normā, kas nosaka NĪN aprēķina kārtību fiziskajām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs aicinājis Rīgas domi noteiktā termiņā šos trūkumus novērst, tomēr tā to nav izdarījusi.

Tiesībsargs uzskata, ka saistošo noteikumu Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā 3.2.1. apakšpunkts neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam, jo nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Rīgas domi līdz 2018. gada 1. martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 29. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Arī pērnā gada 10. novembrī pēc tiesībsarga lūguma tika ierosināta vēl viena lieta par iepriekš minēto Rīgas domes saistošo noteikumu normas atbilstību Satversmei un Līgumam par Eiropas Savienības darbību jeb Lisabonas līgumam. Apstrīdēta tiek norma, kas nosaka atšķirīgu NĪN likmes piemērošanu gadījumos, ja īpašumā deklarēta dzīvesvieta personai ar citas ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību. Apstrīdētajā normā ietverts nosacījums, ka atšķirīgu NĪN likmi var piemērot tikai gadījumā, ja šī persona ir bijusi deklarēta Latvijā uz tā gada 1. janvāri, kas ir bijis septiņus gadus pirms attiecīgā taksācijas gada. Tiesībsargs aicināja Rīgas domi noteiktā termiņā novērst arī šos trūkumus, taču Rīgas dome to neizdarīja.

***

KO APSTRĪD TIESĪBSARGS

Rīgas domes saistošo noteikumu Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā 3.2.1. punkts nosaka, ka NĪN likmes - 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 eiro,

0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 eiro, bet nepārsniedz 107 000 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 eiro, piemēro fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošā koplietošanas telpu platība (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta).

Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

105. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.