Tirgus nekad nav gatavs, saka AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Pašlaik Rīgas lielākais un pieprasītākais ir Centrāltirgus. Darbdienā to apmeklē vidēji 40 000 līdz 50 000 cilvēku, bet brīvdienās – pat 100 000 pircēju un interesentu, un mūsu tirgus ir lielākais Eiropā. Šogad tirgū ar īpašu svētku programmu tiks sagaidīts jaunais gads.
Radīt svētku sajūtu
Kāpēc tiek pieminēti interesenti? Jo vienmēr kādam iepazīšanās ar Centrāltirgu notiks pirmoreiz - gan tūristiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, jo tirgū notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet tiek rīkoti izklaidējoši un izzinoši pasākumi. Tādi būs arī nākamgad, kad Centrāltirgus varēs svinēt jau 88. dzimšanas dienu. «Rīgas Centrāltirgū turpināsim veidot vidi ne tikai tirdzniecībai, bet radīsim svētku sajūtu apmeklētājiem. Pie mums katru mēnesi notiek pasākumi, ir svinētas pat kāzas, rīkots basketbola čempionāts. Veiksmīgi aizvadīti Rīgas Zivju svētki, kas notika oktobra beigās. Ir Ziemassvētku tirdziņš, būs interesanta jaunā gada sagaidīšana,» stāsta Artis Druvinieks.
Rīgas Centrāltirgus gastronomijas paviljonā pirmo reizi Rīgā Jaungadu varēs sagaidīt ar 3D kulināro šovu - ēdieni, dziesmas, dejas, gaismas un smilšu šovi, projekcijas tieši uz galdiem, un, protams, arī Salavecītis ar dāvanām būs klāt. Gadu mijas svētku pasākums piemērots arī ģimenēm ar bērniem - mazajiem būs speciāla programma.
Popularizēt un ieinteresēt
Nākamajā gadā tirgū notiks Latvijas novadu dienas, kurās varēs pārliecināties par katra novada gastronomiskajām īpatnībām un specifiskajiem produktiem, un sadraudzības dienas ar Lietuvas un Igaunijas tirgotājiem. «Vēlamies atdzīvināt senās tradīcijas,» uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs. Lai veicinātu iepirkšanās kultūru tirgos, popularizējot to rīdzinieku un pilsētas viesu vidū, Centrāltirgū tiks izveidots tūrisma informācijas centrs un ar laiku - arī muzejs.
Gaidāms, ka uz Rīgas galveno tirgu nākamgad atceļos arī produkti un preces no tālām zemēm. Decembra sākumā Artis Druvinieks kopā ar Rīgas domes delegāciju apmeklēja Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu. Gada laikā Rīgas Centrāltirgū varētu atvērt Uzbekistānas stendu, bet ir arī tālejošāki plāni gan par Uzbekistānā audzētu lauksaimniecības produktu, gan tradicionālo ēdienu, gan rokdarbu pārdošanu tirgū. Arī Taškentas vecākais bazārs ir gatavs atvēlēt vietu Rīgas tirgotājiem.
Gastronomijas paviljons atdzīvosies
Rīgas iedzīvotāju skaits sarūk, un tas ietekmē pārējo Latvijas galvaspilsētas tirgu darbību, atzīst Artis Druvinieks. Tirgotāju skaits jūtami nesamazinās, tāpēc par Rīgas Centrāltirgus nākotni var runāt cerīgi. Pavasarī pēc renovācijas būs atvērts Gastronomijas paviljons, sakārtos arī kanālmalu un citas tirgus teritorijas, pilnveidos tirdzniecības vietas.
Rīgas Centrāltirgus ir viena no tūristu apmeklētākajām vietām pilsētā. Sezonas laikā tur iegriežas simtiem tūkstošu tūristu. Rīgas viesu interesi varētu rosināt Gastronomijas paviljonā iecerētā ēdināšanas zona (food court) ar daudzveidīgu piedāvājumu, kurā katrs apmeklētājs varēs izvēlēties sev tīkamāko no vairākiem stendiem un izgaršot maltīti, vērojot tirgošanos. Tādējādi tirgus apmeklētāji varēs baudīt dažādu tautu ēdienus.
Neatkarīgā jau informēja, ka Gastronomijas paviljona ēdināšanas zonu izveide ir jauna tendence, ko var novērot arī citos pasaules tirgos, ļaujot pircējiem ne vien iegādāties pārtikas produktus, bet arī vērot tirdzniecības procesu. Interesantākie jaunienācēji paviljonā būs latviešu un lietuviešu virtuves restorāns Milda; ielu ēdināšanas (street food) paraugi ar pankūku, kebabu un hamburgeru piedāvājumiem, kas tirgum piesaistīs gados jaunus pircējus; Dimdiņu un Skārņa, kā arī itāļu delikatešu tirgotavas; turklāt līdz ar Skārņa tirgotavas atvēršanu Centrāltirgū atgriezīsies medījuma izstrādājumu tirdzniecība, kas bija populāra pirmskara gados. Savu vēlmi tirgoties Gastronomijas paviljonā apstiprinājuši arī Lāči un Skrīveru saldumi. Rekonstruētajā paviljonā iecerēta arī kulinārijas tirgotava ar nelielu ražotni tirgus pagrabstāvā, nodrošinot jaunu darba vietu izveidi.
Kanālmala vairs nebūs degradēta
Rīgas pašvaldība projektu Rīgas Centrāltirgus kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija, 1. kārta izvirzījusi kā prioritāru Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai. Projekts paredz Centrāltirgus paviljonu pagrabstāvu un savienojošo tuneļu vienkāršotu atjaunošanu, Centrāltirgus teritorijas kanālmalas pārbūvi no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai un no Prāgas ielas uz Gogoļa ielas pusi, kā arī Centrāltirgus ielas un lietusūdens kanalizācijas sistēmas pārbūvi un ielas seguma atjaunošanu no Prāgas ielas uz Maskavas un Gogoļa ielas pusi.
Projektu plānots īstenot līdz 2020. gada pavasarim. Būvdarbiem, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai paredzēts finansējums sešu miljonu eiro apmērā, lielāko daļu apmaksās ERAF, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums paredzēts 913 000 eiro apmērā.
Kāds būs mazo tirgu liktenis
AS Rīgas Centrāltirgus pārvalda arī Āgenskalna tirgu, Vidzemes tirgu un tirgu Latgale. Stājoties AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatā, Artis Druvinieks sacīja, ka plāno nozīmīgus lēmumus Āgenskalna tirgus renovācijai nepieciešamo finanšu piesaistei.
«Bijušas garas diskusijas par Āgenskalna tirgu. Rīgas Centrāltirgus valdes nostāja ir nemainīga - Āgenskalna tirgus būs. Vajadzēja pieņemt lēmumu par Āgenskalna tirgus slēgšanu, jo tirdzniecības zāles pārsegums ir kritiskā stāvoklī. Baidāmies par tirgotāju un pircēju drošību. Ir daudz emociju, bet, pragmatiski vērtējot, mēs nevaram pieņemt lēmumus, kuri vēlāk būs jānožēlo,» situāciju Āgenskalna tirgū komentē Artis Druvinieks. «Pienāk laiks, kad jebkura saimniecība ir jāremontē. Tāpēc vajadzīga tirgus atjaunošana. Runa ir par atbildību - ir ne tikai jāpelna, bet arī jāiegulda.»
Viņš vērtē, ka šajā gadījumā kardinālus lēmumus vajadzēja pieņemt agrāk. Sākotnēji līgumā ar nomnieku nebija atrunāti nosacījumi par ieguldījumiem Āgenskalna tirgū. Pēc tam, līgumu pārslēdzot uz garāku termiņu, bija prasība par ieguldījumiem katrā kvartālā gada laikā, taču sākās juridiska dokumentu bīdīšana, kas aizņēma daudz laika. Nomnieks daudz ko solīja, arī to, ka meklēs investorus, bet tādējādi tika novilcināts laiks. Pašlaik AS Rīgas Centrāltirgus tiesājas par īslaicīgām būvēm, ko nomnieks paguva uzsliet, bet nepaspēja reģistrēt zemesgrāmatā. «Attiecības izveidojušās savdabīgas,» saka Artis Druvinieks.
Viņš pieļauj, ka lielveikali ir Vidzemes tirgus konkurenti, bet perspektīvu saskata arī šim tirgum. «Veikali atrodas plašā zonā. Diez vai cilvēki brauks uz Matīsa tirgu, ja ko nelielu vajag nopirkt, drīzāk nopirks savā mikrorajona tirgū. Pēc lielāka pirkuma, visticamāk, brauks uz Centrāltirgu. Rīgas centrā cilvēku blīvums samazinās, un iepirkties gribētāju lokālajā tirgū kļūst mazāk,» vērtē Artis Druvinieks.
***
PAR RĪGAS CENTRĀLTIRGU
• Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus apgrozījums 2016. gadā bija 6,952 miljoni eiro, kas ir par 1,25% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pērn bija 45 735 eiro, kas ir pieaugums, salīdzinot ar peļņu 2015. gadā.
• Kopējā uzņēmuma apsaimniekojamo zemes gabalu platība ir 131 974 kvadrātmetri, bet kopējā ēku un būvju apsaimniekojamā platība ir 57 809 kvadrātmetri.
• Rīgas Centrāltirgus dibināts 1930. gada 2. novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības uzņēmums darbojas kopš 1995. gada. Tajā ietilpst Centrāltirgus, Āgenskalna un Vidzemes tirgus.