NRA analizē, kuri simtgades svinību tēriņi izskatās pēc bezjēdzīgas izšķērdības

KŪKU CEĻŠ. Kūku ceļš uz Igauniju, Lietuvu un Somiju sākās no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, un akcijas laikā saldā nešļava tika lidināta ar dronu, pasniegta no rokas rokā, transportēta ar velosipēdu un prāmi. Kūku ceļš tika filmēts, lai veidotu video sveicienu Latvijas kaimiņiem, un tās bija dārgākās izmaksas šajā kūku epopejā © Publicitātes foto

Ja nebūtu simtgades fonda naudas atbalsta, tad biļetes uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas pasākumu Gaismas raksti maksātu nevis 30 eiro, bet 180 eiro, saka SIA Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis. Tie, kuri nevarēs nopirkt biļeti, uzvedumu varēs noskatīties tiešraidē televīzijā. Ir saprotams, ka jauna mākslas darba radīšana maksā dārgi, Latvijas Nacionālā bibliotēka nav bezizmēra un tajā paredzētajam pasākumam jānorit saskaņā ar autoru ieceri, tomēr jautājums urda: vai valsts svētki domāti, lai tos skatītos televīzijā vai piedalītos?

Būs ieraksts

Latvijas simtgades pasākumiem piecos gados (2017-2021) kopumā tiks izlietoti ap 60 miljonu eiro (provizoriski), no tiem no valsts budžeta - mazliet vairāk nekā puse jeb nepilni 32 miljoni. Šogad no valsts budžeta simtgades naudas lietā tiks likti 11 miljoni eiro. Ja multimediālo uzvedumu apmaksā visi Latvijas iedzīvotāji, proti, no simtgadei paredzētajiem līdzekļiem, vai cenai nevajadzētu būt pieejamākai, zinot, ka minimālo algu saņem vairāki desmiti tūkstoši strādājošo? Tāpēc arī šā pasākuma biļešu cenu nevajadzētu salīdzināt ar popzvaigžņu koncertu biļetēm.

Gaismas rakstu biļetes cena (bez atlaides) ir 30 eiro. Jūrmalniece Baiba uzskata, ka tas ir dārgi: lai visa ģimene aizbrauktu uz šo pasākumu, jāatlicina ap 100 eiro. Divas pieaugušo, viena bērnu biļete jau ir kopā 75 eiro, ceļš no Jūrmalas uz Rīgu un atpakaļ, ja vēl iedzers tēju vai kafiju… Gan G. Ķirsis, gan Latvijas simtgades birojā uzreiz norāda, ka ir arī atlaides - 50 procentu biļetēm studentiem, skolēniem un pensionāriem. Tik tiešām, pasākums 18. janvārī ir izpārdots - biļetes iegādājušies 380 cilvēku. Biļetes vēl nopērkamas uz 19.-21. janvāri. Uzvedumu varēs noskatīties Latvijas Televīzijā, tas ir pielāgots tam, lai televīzija varētu filmēt, un tas nebūt nebija vienkārši, saka G. Ķirsis. Turklāt tiks saglabāts ieraksts, kas ir nezūdoša vērtība, ko varēs skatīt arī pēc 100 gadiem.

Protams, ka ir arī lēti

Latvijas simtgades birojā Neatkarīgajai sacīja, ka ir ļoti daudz bezmaksas pasākumu. Un tie, kuri ir par maksu, visi neesot astronomiski dārgi. Piemēram, uz koncertciklu Latvijas gredzens biļeti varēja iegūt par 13 eiro. Simtgades pasākumu klāstā ir arī opera Antonija#Silmači. Biļešu cenas - no pieciem līdz 55 eiro bez atlaidēm. Taču pieci eiro ir sešas reizes mazāk nekā 30 eiro.

Simtgades pasākumu rīkotājiem jābūt gataviem, ka simtgades tēriņiem tiks pievērsta uzmanība, jo summa nav maza arī tad, ja to izdala uz pieciem gadiem. Pasākumu ir ļoti daudz, ap astoņiem simtiem. Ir oriģināli, ir pielāgoti, ir tādi, kas pastūķēti zem simtgades zīmes. Un ir pasākumi, par kuriem cilvēki bijuši neizpratnē, jo pasākuma nodrošināšana izmaksāja dārgāk nekā pats subjekts. Piemēram?

Kūku lielvalsts Latvija

Publicitātes foto

Baltijas ceļa atceres pasākuma ietvaros pagājušā gada augustā ceļu pie Lietuvas, Igaunijas un Somijas iedzīvotājiem sāka trīs kūkas. Tā bija Latvijas Institūta (LI) iniciatīva. Kopējās izmaksas sasniedza ap 10 000 eiro, un no šīs summas izejvielas vienai kūkai izmaksāja ap desmit eiro, bet cepējas darbs bija brīvprātīgs, tātad bez maksas. Ceļa izdevumi arī bija niecīgi, jo prāmja biļetes uz Helsinkiem tika pirktas par akcijas cenu. Dārgākais bija videoklipa filmēšana un aģentūras darbs, kurā ietilpa projekta koordinēšana, - attiecīgi 4000 un 6000 eiro. Kā Neatkarīgo informēja SIA DDB Worldwide Latvia, tas esot lēti. Kūku ceļojumam no simtgades budžeta izlietoti 900 eiro, pārējais - no LI pamatbudžeta. LI tagad atbild, ka nav iespējams precīzi saskaitīt, cik cilvēku piedalījās akcijā Baltijas simtgades ceļš, bet varētu būt vairāki simti cilvēku. Kūkas nobaudīja Baltijas ceļa atceres pasākumu dalībnieki, kā arī tie ļaudis Helsinkos, kuri bija pulcējušies Somijas simtgades pasākumā Nedēļas nogale kopā - tur kūka tika pasniegta divām nejauši izvēlētām ģimenēm un pacienāti visi kūkas tīkotāji. Tomēr pārdomas raisa tas, ka kūkas un tās vešanas izmaksas ir vien simtā daļa no summas, kas tika iztērēta kopumā šajā kūkas akcijā.

Kūku epopeja nav beigusies - Latvijas Ārlietu ministrija ir atbalstījusi diasporas projektu Īrijā Kūka Latvijas simtgadei. Starp citu, tas ir viens no dārgākajiem kopumā 26 ministrijas atbalstīto projektu klāstā - 1950 eiro.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais