Antra Gabre / Autori

Vecākiem, kuri pieteikuši bērnu kādā no Rīgas dārziņiem un norādījuši 3. septembri kā vēlamo laiku mācību uzsākšanai pirmsskolā, ir pēdējais brīdis pārskatīt pieteikumu. Datums «3. septembris» jāizlabo uz «1. septembris».

Iecerētā Latvijas simtgadei veltītā aleja pie Nacionālā teātra ir saņēmusi tādu pretstāvi, ka sliktākajā gadījumā tērauda instalāciju Laika priekškars neīstenos.

Neticami, bet fakts. Valdībā apriti sāk grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.

Latvijas faniem ir gadījies izpelnīties ne pārāk mierīgu un miermīlīgu līdzjutēju slavu un iekulties nepatikšanās ārzemēs. Šā gada pasaules čempionāts hokejā notiks no 4. līdz 20. maijam Dānijā (Kopenhāgenā un Herningā), un Ārlietu ministrija laikus vērš uzmanību, kā rīkoties pirms došanās uz Dāniju un uzturēšanās laikā tur.

Grafiskas improvizācijas, kuras cilvēks izmanto savā parakstā, ataino viņa iekšējo būtību. Rokraksta analīzi plaši izmanto daudzās nozarēs: kriminālistikā, pedagoģijā, medicīnā, biznesā. Jā, arī ikdienas dzīvē nenāk par ļaunu uzzināt, ko slēpj cilvēks, kurš vēlas citiem radīt tikai pozitīvu iespaidu par sevi.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 55, kur iekārtojusies arī Ekonomikas ministrija, ir nonākusi zem Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas lupas un atzīta par graustu. Ne tādu, kurš tūdaļ sagrūs, bet par sakārtojamu, jo fasāde vairs nav droša. Tagad Ekonomikas ministrija izteikusi vēlēšanos pārcelties uz citu ēku. Uz Pasaules tirdzniecības centru.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekta ceļā ir likvidēti visi lielākie šķēršļi, un tas šodien tiek nodots izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Jaunajam likumam ir vairāki mērķi: saīsināt tiesvedību procesus, samazināt īres cenas, padarīt pieejamākus īres dzīvokļus, izskaust fiktīvus īres līgumus un pasargāt godīgus maksātājus īrniekus.

Nelielas privātfirmas īpašniece saņēma e-pastā ziņu no kādas Rīgas pirmsskolas iestādes. Vēstulē tika piedāvāts aizdevums. Un norādīta e-pasta adrese saziņai. Tā gan bija cita, vairs ne ar Rīgas domi saistīta.

«Diskusija par VDK kartotēku atkārtojas ik reizi pirms Saeimas vēlēšanām, bet risinājumi izpaliek. Tas vedināja domāt, ka VDK kartotēkas jautājumam varētu būt arī politisks zemteksts.» Tā secināts šogad februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotajā ekspertu konsilijā VDK ēna pār Latviju – ko vēlas sabiedrība?

Jaunā Rīgas teātra peripetijas ar pārcelšanos, ar bijušās Tabakas fabrikas ēkas ieilgušo pielāgošanu teātra vajadzībām un nu  arī ar vēsturiskā teātra ēku kompleksa Rīgā, Lāčplēša ielā 25, atjaunošanas termiņu un izmaksu nobīdēm ir rosinājušas izteikties ne tikai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), arhitekti Zaigu Gaili, bet arī Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas norāda: būvniecības izmaksas ir atkarīgas no veicamo darbu sarežģītības.

Apkures sezonas noslēgumu vēl nevar prognozēt, jo gaisa temperatūra ir svārstīga – dienā ir pat ļoti silti, bet naktī kļūst vēsi. Turpmākajās nedēļās laikapstākļi būs līdzīgi. Bija pierasts, ka apkures sezona beidzās aprīļa pēdējās dienās, bet iepriekšējā apkures sezona Rīgā noslēdzās tikai 15. maijā un ilga 218 dienu. Arī pašlaik lielāko daļu Latvijas daudzdzīvokļu ēku turpina apkurināt.

Par deportāciju piemiņas vagonu Torņakalnā apņēmusies rūpēties Rīgas dome. Tādējādi būs skaidrs, kurš vagonu uzturēs un atjaunos. Pagājušogad Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs Neatkarīgajai sacīja, ka vagons ir tehniski sliktā stāvoklī un tā atjaunošana varētu maksāt līdz 30 000 eiro.

Latvijā savulaik bija vairāk nekā pussimts banku, bet par finanšu lielvalsti tā nekļuva. Lai gan potenciāls bija un ir, vērtē sertificēta numeroloģe Ineta Ventniece-Krīgere. Bankrotus un dažādas banku ķibeles sabiedrībā uztver sāpīgi – dzīvojam tomēr materiālā pasaulē. Kā vēl labāk pētīt banku un to vadītāju mijiedarbību, ja ne ar numeroloģijas, ar ciparu palīdzību? Numeroloģe uzreiz norāda, ka viņas apskatītās bankas, to saistība ar Latvijas valsti un banku īpašnieku numeroloģisko portretu būtu liekama plauktiņā «interesanti», jo apgalvot, ka bija tieši un tikai tā, viņa nevēlas. Tāpat kā astroloģijā arī numeroloģijā daudzi notikumi ir savstarpēji saistīti, tāpēc, lai noteiktu likumsakarības, ir jārok dziļi, jāpēta padziļināti un nebūt ne visa informācija sabiedrībai ir pieejama.

Saeimai dots gads, lai apmēram 110 000 Latvijas iedzīvotāju – daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku – vai nu nomierinātos, vai satrauktos vēl vairāk.

Šogad Rīgā iekšpagalmu remontiem paredzēti četri miljoni eiro. Paredzēts labiekārtot pagalmus Pļavniekos, Ķengaragā, Dārzciemā, Dzirciemā, Bolderājā, Iļģuciemā, Torņakalnā, Juglā, Vecmīlgrāvī, Teikā, Purvciemā un Sarkandaugavā.

Pašlaik Rīgā no apkures atteikušies 13 no kopumā aptuveni 8000 dzīvojamo namu. Par apkures sezonas beigām tāpēc runāt nevar – par apkures sezonas beigām a/s Rīgas siltums (RS) pieņem brīdi, kad no siltuma atslēdzas vairāk nekā 50% ēku. Iepriekšējā apkures sezona bijusi garākā RS pastāvēšanas laikā.

Kultūras mantojuma saglabāšanai apvienojušās trīs Latvijas pašvaldības – Jēkabpils pilsētas, Kokneses novada un Ogres novada pašvaldība. Tās veido projektu Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā.

Jo ilgāk netiek sākta būvniecība, jo dārgākas kļūst izmaksas. Bet Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcijas budžets netika salāgots ne tikai ar būvprojektu, bet arī ar mūsdienu teātra prasībām un pilsētvidi. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsver, ka 2014. gadā apstiprinātais teātra būvniecības budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām.

Jauno mācību gadu Rīgas Franču liceja audzēkņi un skolotāji varēs sākt vēsturiskajās telpās Krišjāņa Valdemāra ielā 48.

Lietuvieši lepojas ar savas valsts vēsturi. Kā nu ne. Lietuvas dižkunigaitija viduslaikos bija viena no Eiropas varenākajām valstīm. Lietuvieši lepojas ar karali Mindaugu un karalieni Martu, saskaņā ar leģendu – latvieti. Lepojas ar saviem dižkunigaišiem – dižciltīgajiem senčiem.

No dzīves 14. martā 76 gadu vecumā aizgāja par mūslaiku ģēniju dēvētais britu astrofiziķis Stīvens Hokings. Ar savu dzīvi viņš pierādīja, ka diagnoze, ar kuru, pēc mediķu pieredzes, dzīvība izdzisīs pēc pāris gadiem, nav nolemtība – Stīvens Hokings nodzīvoja daudzas desmitgades ilgāk, nekā ārsti bija prognozējuši.

Šogad sakrālā mantojuma programmai valsts atvēlējusi apaļu miljonu eiro, bet dievs zina, kā būs nākamgad. Garantijas pašlaik nav, ka līdzekļi būs. Un, ja būs, tad kādā apjomā.