«Diskusija par VDK kartotēku atkārtojas ik reizi pirms Saeimas vēlēšanām, bet risinājumi izpaliek. Tas vedināja domāt, ka VDK kartotēkas jautājumam varētu būt arī politisks zemteksts.» Tā secināts šogad februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotajā ekspertu konsilijā VDK ēna pār Latviju – ko vēlas sabiedrība?
Šā gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas, bet tā dēvēto čekas maisu atvēršana pirms parlamenta vēlēšanām nenotiks. Tāds solījums izskanējis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā lēma par čekas maisu likumprojekta (Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu; tas attiecas uz Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo čekas dokumentu publiskošanu) salāgošanu ar senāko likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Atverot likumu, tajā plānots iestrādāt arī VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas rekomendācijas par to, kuras dokumentu grupas būtu jāpublisko.
Publiskojami būtu VDK darbinieku un informatoru vārdi - tiek pieņemts, ka tas sabiedrību interesē visvairāk. Jau minētajā konsilijā izskanēja informācija, ka ap 400 cilvēku ir vērsušies tiesā un prokuratūrā, lai ierosinātu pārbaudes lietas par viņu (iespējamo) sadarbību ar VDK. No 400 izskatītajiem gadījumiem 13 gadījumos sadarbība ir pierādīta, un vairākas lietas tika atzītas par pierādītām, kad cilvēki paši atzina sadarbības faktu. Dažās lietās bija atrodami notikuma apraksti: ziņojumi, referāti (digitālās kopijas) un bija minēti liecinieki, kurus nopratinot, sadarbību par šo notikumu varēja pierādīt. Šajos gadījumos tiesa neuzskatīja liecības par pietiekamām, lai atzītu sadarbību. Tādas līdz šim bijušas čekas maisu purināšanas sekas.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosinās noteikt, ka Saeima lems par čekas maisu atvēršanas kārtību, līdz šim tas uzdots Ministru kabinetam. Savukārt VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai līdz 31. maijam jādod rekomendācijas par dokumentu publicēšanu.
VDK dokumentus paredzēts publiskot šā gada izskaņā. Tāpēc ir jāpieņem likuma izmaiņas, vispirms vienojoties par to, kādi grozījumi likumā iekļaujami. Pirms dokumentus nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, ir jāpielāgo telpas un jānodrošina čekas maisu glabāšana. Kad čekas kartotēka nonāktu arhīvā, dokumenti būtu pieejami visiem, arī digitālā formātā.
Čekas maisu saturs ir marinēts tik ilgi, ka VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas loceklis Mārtiņš Kaprāns, atsaucoties uz 2017. gadā veiktajām aptaujām un 2016. gadā veikto pētījumu, informēja - VDK kartotēkas atvēršana lielu daļu sabiedrības neinteresē.