Pirmais miljons sakrālajam mantojumam
Šogad sakrālā mantojuma programmai valsts atvēlējusi apaļu miljonu eiro, bet dievs zina, kā būs nākamgad. Garantijas pašlaik nav, ka līdzekļi būs. Un, ja būs, tad kādā apjomā.
Pērn tika pieņemts Sakrālā mantojuma finansēšanas likums, un tā ir pirmā sakrālā mantojuma atjaunošanai paredzētā programma, kas dod iespēju uz valsts līdzekļiem pretendēt arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Šogad mazākais piešķirtais finansējums vienam objektam ir 3000 eiro (Daugavpils Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīcas fasāžu krāsojuma izpētei un atjaunošanas metodikas izstrādei, kā arī Liepājas pareizticīgo baznīcas vitrāžas Kristus debesbraukšana konservācijai), bet lielākā summa ir 122 000 eiro (Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai). Kopumā ir atbalstīta 28 objektu izpēte, atjaunošanas dokumentu izstrāde, konservācija, restaurācija un atjaunošana.
APSLĒPTI GLEZNOJUMI. Anglikāņu baznīca celta uz Anglijas zemes. To ar kuģiem atveda no tālās, miglainās Albionas. No Anglijas atvestajiem ķieģeļiem ir grūti izturēt Latvijas klimatu. Toties dievnama iekšienē tikai pamazām sāks atklāties savulaik zem baltā krāsojuma apslēptais / F64
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra, ka dievnamiem valsts finansiāls atbalsts būtu vēlams ne tikai kampaņveidā, bet sistēmiski, plānveidīgi. Kopumā gadā vajadzētu 4 miljonus eiro, lai kulta sakrālo mantojumu varētu atjaunot pēc plāna. Latvijas sakrālais mantojums ir 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie dievnami un to reliģisko rituālu priekšmeti. Tie ir apmēram četri procenti no valsts aizsargājamo pieminekļu kopskaita.
Starp citu, Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka, lai pilnībā nodrošinātu aptuveni 800 dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu visā Latvijas teritorijā, nepieciešami aptuveni 110-170 miljoni eiro. Lai šo jautājumu atrisinātu vismaz 30 gadu ciklā (ievērojot arī regulāras kopšanas un uzturēšanas nepieciešamību, kas kultūras mantojuma saglabāšanā šobrīd pietiekami nav novērtēta), nepieciešams katru gadu dievnamu saglabāšanā un atjaunošanā ieguldīt aptuveni četrus miljonus eiro.
ĪPAŠAIS DOMS. Rīgas Domam ir savs likums - Doma baznīcas un klostera ansambļa likums. Sienas vietām ir saplaisājušas, un tagad tiek rūpīgi mērīts, vai tās ir bīstamas senajai ēkai. Toties prieks par atjaunoto ērģeļu prospektu. Ērģeles kopš 21. marta skanot kā jaunas - iztīrītas, sakoptas, priecē dievnama apmeklētājus, kad tiek atskaņoti pusdienas laika koncerti. Ērģeļu prospekts nu ir arī izgaismots, bet to varēs ieraudzīt Muzeju naktī. Jāpaciešas / F64
Anglikāņu baznīcas izpētei un atjaunošanas projektēšanai piešķirtais finansējums ir 10 000 eiro. Rīgas Anglikāņu draudzes mācītāja, bīskape Jāna JērumaGrīnberga saka - piešķirtās naudas pietiks, lai atjaunotu dievnama vējtveri, kur atklāti oriģināli sienas gleznojumi. «Darbus sāksim jau tagad, pavasarī, lai līdz novembrim viss būtu skaisti,» saka J. Jēruma Grīnberga.
Arī 10 000 eiro ir daudz, zinot dievnama vajadzības. Dievnama baltās sienas apslēpj 19. gadsimta gleznas, taču to restaurācija prasīs vismaz desmit reižu lielāku naudas summu nekā vējtvera atjaunošana. Dievnamā vajadzētu izveidot labāku piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem un pēc dažiem gadiem ķerties pie balkona atjaunošanas.
Šogad sakrālā mantojuma programmā lielāks finansējums piešķirts ne tikai Pļaviņu luterāņu baznīcai, bet arī 109 000 eiro - Liepājas Lutera baznīcas jumta remontam, savukārt Līksnas katoļu baznīcas jumta atjaunošanai - 100 000 eiro. Ventspils pareizticīgo baznīcas fasādes atjaunošanai atvēlēti 88 160 eiro, Liepājas Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcas jumta ieseguma nomaiņai un Piņķu luterāņu baznīcas jumta seguma atjaunošanai - katrai pa 70 000 eiro.