"Daugavas ceļā" atjaunos seno un jaunāko laiku vēsturi

BĒRNI ATGRIEZĪSIES. Sanatorijas Ogre ēkā iecerēts ierīkot Zilo kalnu informācijas centru un brīvā laika pavadīšanas telpas skolēniem © F64

Kultūras mantojuma saglabāšanai apvienojušās trīs Latvijas pašvaldības – Jēkabpils pilsētas, Kokneses novada un Ogres novada pašvaldība. Tās veido projektu Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā.

Pašvaldības ir parakstījušas līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, lai saglabātu Krustpils pili, Kokneses viduslaiku pilsdrupas un bērnu sanatoriju Ogre.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, valsts dotāciju un pašvaldību līdzekļiem. Piemēram, par Ogres sanatorijas atjaunošanu tiek spriests jau vairākus gadus. Ogrēnieši lepojas, ka sanatorijas ēku projektējis pazīstamais arhitekts Konstantīns Pēkšēns, bet interjeru noformējis slavenais mākslinieks Ansis Cīrulis. Viņš veidojis Rīgas pils Sūtņu zāles interjeru, kas ir izcils savā stila vienotībā, un Latvijas Republika tādējādi pieteica un demonstrēja citu valstu pārstāvjiem savu identitāti. To zinot, 1926. gadā būvētā sanatorija Ogrē ir pelnījusi tikt atjaunota. Tā atzīta kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet A. Cīruļa sienu gleznojumi atzīti kā valsts nozīmes mākslas piemineklis. Sanatorijas ēka ir viena no retajām, kas Latvijā var demonstrēt A. Cīruļa iekštelpu gleznojumus. Tie veidoti uz cieta kaļķa apmetuma sausās kazeīna freskas tehnikā un veltīti bērnu nodarbēm - pasaku stāstīšanai, dejām, rotaļām, koka stādīšanai.

Kokneses viduslaiku pilsdrupās projekta ietvaros paredzēts nostiprināt vairākas sienas, kas ir bīstamas. Pilsdrupas ir vareni turējušās pretī cilvēku un dabas postošajam spēkam. 1209. gadā bīskaps Alberts tur uzbūvēja mūra pili. Ziemeļu kara laikā 1701. gadā pili uzspridzināja. Līdz 1966. gadam pilsdrupas atradās augstu kalnā, bet ūdens tās applūdināja pēc Pļaviņu HES uzcelšanas. Pilsdrupās paredzēts izveidot infrastruktūru tūristu aktivitātēm.

Arī Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm - celta XIII gadsimtā, un tā bija pirmā krustnešu nocietinātā pils Latgalē. Gadsimtu gaitā - daudzreiz pārbūvēta. Padomju laikos pilī atradās PSRS armijas daļa. Tagad pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis. Projekta ietvaros paredzēts sakārtot vienu pils korpusu - atjaunot XVIII gadsimta sienu gleznojumus un izvietot tur pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju, savukārt otrajā stāvā atjaunot vēsturiskās telpas. Pils atgūs arī strūklaku un atjaunotu dārzu.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.