Antra Gabre / Autori

Tikko dzimtsarakstu nodaļās varēja sākt iesniegt iesniegumus laulību reģistrācijai augustā (pusgadu pirms vēlamā laulību reģistrācijas datuma), Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļā pieteikumu iesniegšana uz 18. augustu ilga tikai pusotras stundas. Tik īsā laikā tika rezervēti visi laulību reģistrācijas laiki šajā datumā. Pie dzimtsarakstu nodaļas bija pat izveidojusies rinda. Kāds pāris esot gaidījis no pulksten 4.30.

Rīgā pašvaldības rīkotais Spodrības mēnesis ir sācies 9. aprīlī un ilgs līdz 11. maijam. Šajā laikā iedzīvotāji aicināti sakopt teritorijas, kā arī ziņot par nekoptām teritorijām.  

Rīgā, Zolitūdē, sākušies kaimiņu kari. Vieni privātmāju pagalmos kur ugunskurus un svilina lapas un zarus, citi sauc policiju. Kaimiņiene gatava kaimiņu noslānīt ar slotas kātu un sauc par stukaču, jo šis piezvanījis policijai. Iestājoties pavasarim, jautājums atkal ir aktuāls – ko drīkst dedzināt Rīgas namu pagalmos? Un vai vispār to drīkst darīt?

Daudzos dzīvokļos, birojos un mājās tiek audzēti tā dēvētie naudas koki – krasulas. Kā radies priekšstats par krasulu kā īpašu augu, kam piemīt spēja piesaistīt naudu?

Rīgas bēdīgi slavenā grausta Marijas ielā 6 īpašnieku attieksme beidzot ir nokaitinājusi ne tikai Rīgas pašvaldību, bet arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI).

Rīgas ielas tiek attīrītas no ziemā izkaisīto smilšu tonnām. Kopumā Rīgā brauktuvju attīrīšana no smiltīm ir jāveic gandrīz 1500 kilometru apjomā. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz aprīļa beigām.

Pirmie ielu remonti ir jau sākušies, bet lielāku satiksmes paralīzi izraisīs Brīvības ielas seguma nomaiņa. Rīgas centrālajā ielā darbi varētu sākties aprīļa beigās vai maija sākumā, lēš Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Uzturlīdzekļu nemaksātāji sasparojas un atrod naudu saviem bērniem ikreiz, kad pret viņiem varētu vērst represijas. Piemēram, liegt vadīt automašīnu vai publiskot uzvārdus. Uzturlīdzekļu nemaksātāji gan ir kā ķirzaka, kam nocērt asti un tā tik un tā izaug vietā. Viņiem laiku pa laikam vajadzīga jauna pātaga, lai piespiestu maksāt uzturlīdzekļus saviem bērniem.

Pirms četriem gadiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā plānojuši atgriezties 16 procenti emigrantu, savukārt vēl 30 procenti norādījuši, ka apsvērtu atgriešanos, ja būtu noteikti apstākļi. Bet 30 procenti aizbraukušo atbildējuši, ka nekad neplāno atgriezties Latvijā. Savukārt 24 procenti teikuši, ka varētu atgriezties pensijas vecumā.

Pavasaris te nāk, te atkāpjas, bet bieza sniega kārta zemi vairs nesedz, tāpēc labi saskatāms, kur staigājuši suņu saimnieki kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Par to liecina suņu izkārnījumi, tiesa, gadu no gada situācija uzlabojas. Arī šopavasar Rīgas Pašvaldības policija sarīkoja akciju Savāc aiz sava mīluļa, kuras laikā dalīja atkritumu maisiņus un pārbaudīja, vai dzīvnieks ir čipēts un reģistrēts, kā arī to, vai tas tiek staidzināts pie pavadas.

Rīgas domes Labklājības departaments piedāvā senioriem iesaistīties bezmaksas fiziskajās aktivitātēs. Viena no tādām ir nūjošanas nodarbības brīvā dabā.

Palīdzība ārkārtas situācijās kļūst arvien pieprasītāka, atzīst Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā ir nepieciešama nevis tādēļ, lai pētītu, kurp Latvijas valstspiederīgais dodas, bet lai krīzes situācijā varētu gūt priekšstatu par to, cik daudziem cilvēkiem varētu būt nepieciešama palīdzība, kā arī iespējami ātrāk palīdzēt.

Desmitiem sanāksmju, pusotra tūkstoša priekšlikumu, vairāki semināri, konsultācijas, diskusijas, bet, salīdzinot ar Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaitu, interesentu nav bijis daudz – Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam izstrāde tuvojas noslēgumam. Tiem, kuri vēlējās izteikties par Latvijas galvaspilsētas attīstību, tāda iespēja netika liegta, jo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam izstrādes process tika sākts 2012. gadā.

Līdz maija beigām pie topošā tirdzniecības centra Akropole plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukciju un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Par 1959. gadā uzceltā un 1977. gadā pārbūvētā sakņu paviljona likteni Āgenskalna tirgū pašlaik jāraksta tā, kā redzams šīs publikācijas virsrakstā. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sacīja, ka viņš gaida Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) viedokli, bet inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris vakar nevarēja strikti atbildēt, cik daudz no padomju arhitektūras tirgū būtu jāatstāj.

Biruta Loze ir viena no tiem pazudušajiem cilvēkiem, kuru Latvijā meklē, iesaistot ne tikai policistus, bet arī sabiedrību – brīvprātīgos meklētājus. Viņa pagaidām nav atrasta.

Saņemot brīdinājuma vēstules par mājas kopējo siltumenerģijas parādu, daudzi pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klienti ir neizpratnē – kas tagad notiks?

Pirms dažiem gadiem Neatkarīgā analizēja dzērāju un atskurbtuvju problēmas Latvijas pašvaldībās. Katru gadu aptuveni 12 000 iereibušu, piedzērušos vai pārdzērušos personu tiek nogādātas atskurbtuvēs un attiecīgi pielāgotās telpās. Daļa nonāk slimnīcās, kur neatliekamās palīdzības nodaļas tiek pārvērstas par atskurbtuvēm piespiedu kārtā. Viena dzērāja aprūpe izmaksā aptuveni 15 eiro.

Dzīvoklis ir mūsu privātā telpa, bet daudzdzīvokļu nams ir kā komunālais miteklis – tik daudz un atšķirīgu cilvēku vienuviet. Un pati māja uzcelta kādā vietā bez mūsu ziņas.

Nedēļas nogalē Latvijā notiek Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Šogad tajos skanēs gan koncerti, gan būs skatāmas izstādes un teātra izrādes, gan demonstrētas filmas – iedzīvotājiem tiks dota iespēja skatīties simtgades filmas.

Naktī no sestdienas uz svētdienu notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Miegam tiks atvēlēta viena stunda mazāk. Pagaidām nav nekādu nojausmu par to, ko par pulksteņa grozīšanu divreiz gadā sacīs Eiropas Komisija, kuru Eiropas Parlamenta deputāti šogad februārī aicināja izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību. Pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, lai pielāgotos vasaras dienu gaišajām stundām.

Joprojām nav piešķirta nauda, lai 1991. gada barikāžu dalībniekiem varētu izsniegt apliecību. Likums ir stājies spēkā jau kopš šā gada 1. janvāra, bet tikai šonedēļ Ministru kabinets pieņēma noteikumus par 1991. gada barikāžu dalībnieku apliecībām un to izsniegšanas kārtību. Tas nenozīmē, ka apliecības var saņemt, jo noteikumi beidzot ir, taču finansējuma nav.