Valsts katastrofa – dzērāju aprūpe; viena dzērāja aprūpe izmaksā aptuveni 15 eiro
Pirms dažiem gadiem Neatkarīgā analizēja dzērāju un atskurbtuvju problēmas Latvijas pašvaldībās. Katru gadu aptuveni 12 000 iereibušu, piedzērušos vai pārdzērušos personu tiek nogādātas atskurbtuvēs un attiecīgi pielāgotās telpās. Daļa nonāk slimnīcās, kur neatliekamās palīdzības nodaļas tiek pārvērstas par atskurbtuvēm piespiedu kārtā. Viena dzērāja aprūpe izmaksā aptuveni 15 eiro.
Tagad Valsts kontrole aicina ieviest skaidrību atskurbināšanas pakalpojumos. Nekā pārsteidzoša - vajadzīgi vienoti normatīvi atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanai valstī. Jāparedz skaidrs atbildību sadalījums, pakalpojuma grozs un finansēšanas kārtība, pārtraucot atskurbināšanas pakalpojuma apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Valsts kontrole konstatējusi, ka Latvijā jau 26 gadus nav kārtības atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā. Katra pašvaldība tos organizē pēc saviem ieskatiem un iespējām, bet valsts tos daļēji apmaksā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. No 2014. līdz 2016. gadam šādā veidā izlietots vairāk nekā pusmiljons eiro. Tāpēc Valsts kontrole aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sadarbībā ar Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt atskurbināšanas pakalpojumu normatīvo regulējumu, skaidri nosakot pakalpojuma sastāvu, par tā sniegšanu un finansēšanu atbildīgās institūcijas. Pašlaik valsts līdzfinansējums pašvaldībai par vienu atskurbināšanas epizodi nepārsniedz 15 eiro, taču nav noteikts, kāda apjoma un kvalitātes pakalpojums par šo summu tiek nodrošināts.
Valsts kontrole norāda, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos: sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu, slimnīcām vai pašvaldību policiju telpās izveidotās atskurbtuvēs. Sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi, no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar neatliekamās narkoloģiskās palīdzības sniegšanu.
Atšķiras arī pakalpojumu izmaksas un to aprēķina veids - maksa tiek noteikta par vienu klientu, par klienta pavadītajām stundām atskurbināšanas telpā vai mēnešmaksa. Līdz ar to pašvaldības par pakalpojumu maksā no 2,78 eiro par stundu atskurbšanas telpās Ludzas novadā līdz 3377 eiro par mēnesi Balvu novadā neatkarīgi no atskurbšanas telpu noslogojuma.
Pakalpojuma groza, izmaksu aprēķina un finansēšanas kārtības noteikšana normatīvajos aktos ļaus valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem izmantot noteiktajiem mērķiem - katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai un citām neatliekamām un negaidītām sabiedrības vajadzībām, uzsver Valsts kontrole.
PAR ATSKURBTUVĒM
Lai gan atskurbināšanas pakalpojumu sniegšana nav ar likumu noteikta pašvaldību autonomā funkcija, tomēr problēmas atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā valstī ir aktuālas jau kopš 1991. gada, un vairāk nekā 26 gadu garumā nav izdevies tās atrisināt.
Esošais atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas modelis nav vērtējams kā efektīvs, jo: nav noteikts atskurbināšanas pakalpojuma normatīvais regulējums, sastāvs un atbildīgās institūcijas, tas ir, nav noteikts, kam pakalpojums ir jānodrošina - valsts vai pašvaldības institūcijām -, kā arī kādas konkrētas darbības ir jāveic, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumu (medicīniskā apskate un aprūpe, izguldināšana u.c.); atskurbināšanas pakalpojums netiek nodrošināts vienādi un tā sniegšanas apjoms un izmaksas dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras, kā rezultātā pakalpojums tiek sniegts dažādos apjomos.
Piemēram, Latvijas Sarkanais Krusts sniedz tikai patversmes pakalpojumu, savukārt SIA Daugavpils reģionālā slimnīca paredz arī kvalificētu narkoloģisko palīdzību; pašvaldībām kompensējamais izdevumu apmērs - līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu - nav pamatots ar aprēķiniem. Līdz ar to nav zināms, kādu veicamo darbību izmaksas ir iekļautas kompensējamās summas aprēķinā. Neatrisinot jautājumu par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un prasībām šo telpu iekārtošanai, trīs gados no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietoti 548 053 eiro.
Avots: Valsts kontroles revīzija Kā pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība?